Lauksaimnieku protestu mērķis ir likt Ministru prezidentei Evikai SIliņai (JV) un Eiropas Komisijai sadzirdēt lauksaimniekus, piektdien, tiekoties ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), sacīja graudkopības kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
“Faktiski visus šos darījumus klients pats tā vai citādi ir akceptējis. Tās ir telefonkrāpšanas, ir investīciju krāpšanas, kur gadījumi ir mazāki, bet summas ir lielākas,” TV24 raidījumā “Naudas cena” skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.
Divu mēnešu laikā kopš AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") apgrozāmo līdzekļu programmā lauksaimniekiem ieviesa samazināto fiksētā aizdevumu likmi 3,5% apjomā saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi par kopējo aizdevuma summu 40 miljoni eiro, un jau apstiprināti aizdevumu darījumu par vairāk nekā 24 miljoniem eiro, informēja "Altum" pārstāvji.
Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 13,414 miljardi eiro, kas ir par 356,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Siguldas novada budžeta projektā vēl tiek meklētas sabalansēšanas iespējas ap 4 miljonu eiro apmērā, ziņo aģentūra LETA saskaņā ar informāciju pašvaldības mājaslapā.
Ražotājvalsts norādīšana karoga formā uz cenu zīmes pārtikas produktiem nozarei izmaksās miljonos eiro mērāmu administratīvo un finanšu slogu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), komentējot ceturtdien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā.
Siltumenerģijas tarifi februārī samazināsies septiņiem komersantiem, bet vienam komersantam, kuram iepriekšējos mēnešos tarifs bija samazinājies, nedaudz palielināsies, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.
Pagājušais gads Latvijai bijis izaicinājumu pilns, tomēr gada nogalē ir bijuši atsevišķi pozitīvi pavērsieni, kas samazināja ekonomikas lejupslīdes ātrumu, bet atsevišķas iepriekš krītošās nozares pat atgrieza pie izaugsmes. Šobrīd vēl nevar apgalvot, ka kritums Latvijas tautsaimniecībā ir beidzies, taču, ja vien pasaulē nesākas kāds jauns plaša mēroga militārais vai ekonomiskais konflikts, tad ir pamats domāt, ka lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas finansiālā situācija vairs nepasliktināsies.
Krāpnieki nesnauž ne mirkli un izmēģina arvien jaunus un jaunus paņēmienus, kā izkrāpt no cilvēkiem naudu. Cilvēki ziņo, ka saņēmuši epastus it kā "Swedbank" vārdā ar lūgumu atjaunināt informāciju, lai arī turpmāk būtu iespējama konta izmantošana.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 573,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Pārtikas cenas tuvākajā laikā varētu saglabāties esošajā līmenī, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" apstiprināja Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informē Valsts kases pārstāvji.
Pašvaldībām kādas ārpuskārtas finanšu palīdzības šogad, visticamāk, nebūs, intervijā Latvijas Televīzijā uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās par 16% un bija 81,75 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Latvijas ekonomika gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar rādītājiem pirms gada, vēl varētu nedaudz pazemināties, taču jau nākamajos ceturkšņos, tai atjaunojoties, arī visā gadā kopā prognozējams iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Baltijas ekonomikas šogad piedzīvos pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās mājsaimniecību patēriņš un valdības investīcijas, teikts "SEB bankas" jaunākajā ekonomikas apskatā "Nordic Outlook".
Pašlaik ekonomikas attīstību un fiskālo situāciju ietekmē ģeopolitiskie, makroekonomiskie un fiskālie riski, kuru kopums var mazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, pasliktināt budžeta bilanci un palielināt valsts parādu, jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).