Zviedrijas valdība piektdien paziņoja, ka nākamā gada budžetā ekonomikas stimulēšanai paredzējusi atvēlēt 25 miljardus kronu (divus miljardus latu).
Pamatā ekonomikas stimulēšanu paredzēts panākt ar nodokļu pazemināšanu, budžeta apspriešanai veltītajā valdības sēdē pavēstīja finanšu ministrs Andešs Borjs.
Lai gan ekonomisko krīzi Zviedrijai izdevās pārvarēt strauji, valdība nevēlas apkraut mājsaimniecības ar pārmērīgiem nodokļiem, jo krīze eirozonā joprojām rada spiedienu uz valsts ekonomiku, norādīja ministrs.
"Saprātīgs sākumpunkts ir izaugsmes un mājsaimniecību atbalstīšana, un mēs redzam, ka to situācija uzlabojas," uzsvēra Borjs.
Tomēr bankas "Nordea" galvenā ekonomiste Annika Vinsta jau norādījusi, ka valdības izdevumu palielināšana vērtējama nākamgad gaidāmo vēlēšanu kontekstā.
Valdība Zviedrijas ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam ir paaugstinājusi no 2,2 līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan šī gada prognoze - 1,2% - nav mainīta.
Centriski labējā koalīcija pie varas atrodas kopš 2006.gada, taču 2010.gadā, kad parlamentā iekļuva galēji labējā partija Zviedrijas demokrāti (SD), tai nācās izveidot mazākuma valdību, bet pašreiz aptaujas liecina, ka centriski labējo partiju popularitāte vēl vairāk mazinājusies.
Vēlētājus īpaši satrauc relatīvi augstais bezdarba līmenis, kas šogad sasniedzis 8,4%. Borjs gan prognozē, ka nākamgad bezdarba līmenis kritīsies līdz 8,1%.