9 interesanti jautājumi un paskaidrojumi par Grieķijas krīzi

Šobrīd krīze Grieķijā ir centrālais notikums, kurš briedis gadiem. Lai labāk varētu izprast to, kas īsti notiek Grieķijā un kā veidojusies notikumu hronoloģija, portāls nra.lv piedāvā deviņus populārus jautājums un atbildes, kuras pārstāv alternatīvu viedokli par Grieķijas krīzi.

1) Kas īsti notiek Grieķijā?

2008. gada ekonomiskā krīze būtiski iespaidoja Grieķijas budžetu, kura jau pirms tam nebija lieliskā stāvoklī. 2010. gadā Grieķijas valdība paņēma vairākus miljardus eiro lielu aizņēmumu no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda. Aizdevēji pieprasīja, lai Grieķija samazinātu izdevumus un palielinātu nodokļus, kas izraisīja milzīgu bezdarbu un krietni pasliktināja dzīves līmeni.

Tajā brīdī Grieķijai bija jāveic izvēle: vai nu ievērot aizdevēju sāpīgos nosacījumus, vai arī tos neievērot, un, iespējams, pamest eirozonu pilnībā.

šī gada janvārī grieķi ievēlēja jaunu valdību, kura centās izvirzīt trešo iespēju. Atkārtotās sarunās Grieķija centās panāk atvieglotākus nosacījumus saistībā ar aizdevējiem, taču tas neizdevās, jo Grieķijas līderiem nebija pietiekamu līdzekļu, un daļēji tāpēc, ka Eiropas politiķi baidījās, ka Grieķijas izvirzītās prasības iedrošinās citas valstis, piemēram, kā Spāniju, Portugāli, Īriju, uz tādiem pašiem „atvieglotiem” nosacījumiem.

Jaunievēlētā valdība lēmuma pieņemšanu ir nodevusi vēlētāju rokās. 5. jūlija notikušajā referendumā grieķiem bija jāizvēlas-pieņemt kreditoru pēdējo piedāvājumu un turpināt taupības režīmu, vai arī noraidīt to un pakāpeniski atteikties no eiro.

2)Kāpēc eiro Grieķijai ir bijis tik neizdevīgs?

Kad Grieķija 2001. gadā pievienojās eirozonai, Grieķijas ekonomiskā pārliecība auga, kam sekoja ekonomiskais uzplaukums. Bet pēc 2008. gada krīzes viss mainījās. Ikvienā Eiropas valstī bija vērojama ekonomiskā lejupslīde, bet tāpēc, ka Grieķija bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, tā cieta visvairāk.

Ja Grieķija nebūtu bijusi eirozonā, tā būtu centusies uzlabot situāciju, attīstot vairāk savu valūtu - Grieķijas drahmu. Minētā situācija būtu samazinājusi valūtas vērtību un valsts būtu konkurētspējīgāka saistībā ar eksportu, kā arī samazinātu iekšzemes procentu likmes, veicinot iekšzemes investīcijas un atvieglojot parādu apmaksāšanu tiem, kas stājušies kredītsaistībās.

Taču Grieķija dala vienu valūtu ar visu pārējo eirozonu. Un Vācija kopā ar Eiropas Centrālo banku ir izveidojusi Eiropai valūtas politiku, kas ir izdevīga Vācijai, bet ir devusi smagu grūdienu Grieķijai.

Tieši tāpēc pēdējos piecus gadus Grieķija ir metusies sarunās ar Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu par finansiālo palīdzību saistībā ar aizdevumu slogu. Kopš 2010. gada visas trīs iepriekšminētās organizācijas nodrošina Grieķiju ar dažāda veida aizdevumiem, ar nosacījumu, ka tai jāsamazina izdevumi un jāpalielina nodokļi. Šīs politikas arī novedušas Grieķiju līdz neizmērojamai krīzei, bezdarbam un nabadzībai, kā arī iedzīvotāju dusmām. Tieši tāpēc, Grieķija vairs pati nespēs samaksāt kreditoriem un tai būs vajadzīgi arvien vairāk jaunu aizdevumu.

Ja Grieķijā nebūtu eiro, Grieķija pati varētu tikt galā ar šo situāciju un tai nebūtu vajadzīga palīdzība no ārpuses. Līdz ar to, tā sevi pakļauj nežēlīgam ciklam.

3) Grieķijas krīze ir Eiropas vaina?

Lai gan Grieķija pati nav bez vainas, lielāku atbildību par notikušo būtu jāuzņemas arī Eiropai. Kāda pētījuma ietvaros atklājās, ka Grieķijas valdība jau gadiem aizņēmās vairāk, nekā tā paziņo publiski. Tas nozīmē to, ka valstī patiesībā bija vēl lielākas finansiālās problēmas, nekā iepriekš domāts. Kā ES dalībvalstij, Grieķijai bija jāsamazina budžeta deficīts līdz 3 % no IKP un valdības aizņēmumi līdz 60% no IKP. Taču Grieķijas bankas ignorēja izvirzītos noteikumus un aizņēmās vēl naudu, lai turpinātu savus izdevumus.

Pretrunas šajā situācijā bija neizmērojamas. 2009. gada 5. novembrī jaunievēlētais sociālistu premjerministrs Džordžs Papandreu atzina, ka budžeta deficīts ir 12,7 % no IKP, kas ir četrreiz lielāks nekā pieļaujamais.

Tajā pašā laikā, Grieķijas iedzīvotāju nodokļu nemaksāšanas problēma vēl joprojām bija aktuāla. 2012. gadā, salīdzinot Grieķu bankas datus ar valdības nodokļu datiem, atklājās, ka patiesībā vidusmēra Grieķijas iedzīvotājs pelna par 92% vairāk, nekā tas ir atspoguļots valdības datos.

4)Kā Grieķijas jaunā vadība tiek galā ar krīzi?

Šobrīd Grieķijas vadošās partija Syriza un tās līderis - Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs kā savu prioritāti izvirzījis pārrunas par izvirzītajiem noteikumiem ar kreditoriem.

Ja Grieķija pirms dažiem gadiem atteiktos no eiro, tā būtu katastrofa, gluži tāpat kā tas būtu Portugāles, Spānijas un Īrijas gadījumā. Taču šobrīd grieķu neizpildītās saistības skartu pārsvarā tikai Grieķiju.

Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka Grieķijas līderi februārī nāca klajā ar tukšiem solījumiem par minimālās algas paaugstināšanu. Tā bija liela Syriza sakāve.

Atkal bija laiks pārrunām par kredītu atmaksas pagarinājumiem, taču Eiropas līderi tāpat vērtēja to kā nepietiekamu. Visbeidzot, Grieķijas valdība padevās cīņā pret kreditoriem. A. Ciprs rosināja veikt referendumu, tādējādi ļaujot tautai izlemt par kreditoru izvirzītā piedāvājuma būtiskumu. A. Ciprs šo piedāvājumu uzskata kā „nepanesamu”, taču Vācijas kanclere Angela Merkele to uzskata kā „pārāk dāsnu”. Balsotājiem bija jāizvēlas vai turpināt ar taupības pasākumiem, vai arī noraidīt tos, un kā zināms - tie izvēlējās pēdējo.

5) Ja taupības pasākumu īstenošana ir tik liela problēma, tad kāpēc Eiropa to piemēro Grieķijai? Un kādēļ Eiropas aizdevēju viedoklis ir tik nelokāms?

Eiropas aizdevēji šo situāciju vērtē sekojoši - daļa no naudas, ko Eiropa aizdod Grieķijai, nāk no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas. Bet daļa naudas nāk no Eiropas nodokļu maksātājiem, it īpaši Vācijas. Tas savukārt sarežģītā situācijā nostāda Vācijas politiķus, jo, ja Grieķijas ekonomiskā sistēma sabruktu, zustu ticība Eiropas projektiem un zināmas sekas justu visa eirozona.

Pēc referenduma sabiedrībā arvien populārāks kļūst pasaules vadošo ekonomistu viedoklis, kurš gan apgalvo - Grieķijai nepieciešamas milzīgas reformas, tomēr uzsver, šīm reformām nevajadzētu iet roku rokā ar postošiem ekonomikas taupības pasākumiem.

Galu galā, sanāk, ka Vācija un citas Ziemeļeiropas valstis Grieķijas jautājumā rīkojušās savu interešu vadītas. Populārs uzskats argumentē, ka Eiropas Centrālās bankas valūtas politika strādā viņiem par labu, un tās nav rūpējušās par to, kādas sekas tas atstāj uz Grieķiju.

Grieķija varētu tikt galā ar esošo situāciju, ja Vācija piekristu kompensēt šo destruktīvo politikas režīmu un piešķirtu Grieķijas cilvēkiem atbalstu, lai tie varētu sakārtot savu sistēmu valstī.

6)Kādēļ Grieķija piemēro šos dīvainos banku noteikumus un bankomātu ierobežojumus?

Grieķijas valdība ir oficiāli izvirzījusi kapitāla kontroli, lai mēģinātu ierobežot ekonomisko krīzi. No bankomātiem viena persona dienā var izņemt tikai 60 eiro, ir liegta iespēja veikt naudas pārskaitījumu ārpus Grieķijas robežām. Šie liegumi izveidoti tādēļ, lai nenoslogotu banku darbību, kā arī šādas darbības var krietni palielināt jau esošo krīzi.

7) Vai ir iespējams, ka atteikšanās no eiro ir Grieķijas labākā no sliktajām iespējām?

Jau iepriekš tika minēts, ka Grieķijā ir liels bezdarbs, nabadzība un ciešanas. Tieši tāpēc, Grieķijas līderiem vajadzētu vēl aktīvāk domāt par savas valsts likteni un darīt jebko, lai uzlabotu ekonomisko situāciju. Piemēram, ja grieķi varētu ieguldīt līdzekļus dažādu programmu veidošanā, kuras radītu darba iespējas, vismaz sociālā krīze Grieķijā mazinātos.

Ja Eiropa neatmaigs, pamest eirozonu varētu būt viena no labākajām iespējām, kas Grieķijai atlikusi. Tas, protams, būtu sarežģīts process, taču arī šobrīd Grieķija ir sarežģītā situācijā, un vismaz šī iespēja paredz jebkādu ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

8) Kas notiek šobrīd?

Eiropas Centrālā banka pašlaik sniedz ārkārtas aizdevumus Grieķijas bankām, lai saglabātu tās no likviditātes krīzes. Tomēr tas tiks pārtraukts, ja Grieķija pārstās sadarboties. Tas nozīmē, ka Grieķijai ir kaut kas jādara, lai apturētu Grieķijas banku iztukšošanu un sabrukšanu. Labākajā gadījumā tā ir kapitāla kontrole, kas jau ir īstenota. Teorētiski, tas varētu būt pietiekami, lai saglabātu naudu Grieķijā pat bez Eiropas atbalsta.

Otrs, vairāk dramatisks risinājums būtu atjaunot drahmu, vai nu kā paralēlu valūtu uz eiro vai kā pilna nomaiņa (Wolfgang Münchau The Financial Times's prognozē pilnīgu nomaiņu). Tā varētu būt sāpīga korekcija, kas tomēr ļauju Grieķijai izkļūt no depresijas tāpat ASV, Kanādai, Lielbritānijai, Zviedrijai, Izraēlai un citām valstīm, kuras ar savām nacionālajām valūtām izkāpa no 2008. gada finanšu krīzes caur agresīvu monetāro politiku.

Vienlaikus Grieķija kā pirmā valsts, kura atstātu eirozonu, katastrofāli ietekmētu Eiropas integrācijas projektu kopumā. Tas varētu iedrošināt vēlētājus citās valstīs, piemēram, Spānijā ievēlēt kreisā spārna vai populistu valdību un mēģināt atstāt eirozonu.

9) Vai šajā gadījumā pastāv vēl kāda iespēja, kas varbūt nav pārliecinoša, bet teorētiski varētu nostrādāt?

Protams, ka ir vēl varianti, kā varētu rīkoties šajā situācijā. Piemēram, Eiropa varētu kļūt vairāk līdzīga Amerikas Savienotajām valstīm, kur ir štati, kuriem vajadzīga nepārtraukta finansiālā palīdzība, taču ASV šī finansiālā palīdzība netiek uzskatīta kā aizdevums un to neuztver kā krīzi. Šāda tipa integrācija arī varētu būt viens no Eiropas mērķiem.

Tieši tāpēc, iespējams, šajā gadījumā Eiropas aizdevējiem nevajadzētu būt tik nesalaužamiem. Un tā vietā, lai sodītu Grieķu par esošo krīzi, viņi varētu tai palīdzēt.

Informācija sagatavota pēc vox.com