Lūdz veikt izmaiņas noteikumos par kases aparātiem

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsušās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) ar lūgumu nekavējoties iesaistīties maksājumu reģistrēšanas iekārtu un to servisa pakalpojumu tirgus sakārtošanā, lai nodrošinātu tūlītēju valsts nodokļu ieņēmumu palielinājumu un procesu sakārtošanos tirdzniecības nozarē.

LTRK aģentūrai LETA skaidroja, ka biedrības iebilst pret jau pieņemto Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" un to grozījumu ieviešanu, jo to prasību īstenošana ir neadekvāti dārga, šim risinājumam nebūs gaidītā efekta nodokļu ieņēmumu palielinājuma ziņā, kā arī tas negarantē informācijas iegūšanu par praksē notikušajiem darījumiem.

Biedrības vērš uzmanību un aicina izvērtēt to, ka izstrādātajiem noteikumiem nepieciešams pārejas periods ar saprātīgiem pārejas noteikumiem vismaz trīs gadu garumā pēc kases aparātu un sistēmu nonākšanas tirdzniecībā Latvijā, ja Finanšu ministrija uzskata, ka jauno iekārtu ieviešana nepieciešama īsākā laikā, finansējums kases aparātu un sistēmu nomaiņai un pilnveidošanai ir jārod no valsts budžeta līdzekļiem.

Jau pašlaik ir iespējams veikt vairākas darbības, lai nekavējoties uzlabotu situāciju tirdzniecības jomā. Pirmkārt, nepieciešams revidēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicēto iekārtu sarakstu, saglabājot tajā tikai kases aparātus un sistēmas ar fiskālās atmiņas blokiem. Otrkārt, noteikt atbildību par manipulācijām ar darījumu oriģinālo informāciju kases aparātos un sistēmās un to fiskālajos blokos.

Treškārt, licencēt servisa dienestus un paredzēt licenču anulēšanu par pārkāpumiem. Ceturtkārt, sertificēt kases aparātus un sistēmas. Piektkārt, stiprināt VID analītiskās spējas un, sestkārt, valstiskā līmenī veicināt bezskaidras naudas norēķinus Latvijā.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu noteikumus, varētu būt nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus. Latvijā patlaban tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji kopumā lieto vairāk nekā 52 000 kases aparātu un aptuveni 10 000 kases sistēmu.

Lai arī VID apgalvo, ka jaunie noteikumi neskars visus, plānotās izmaksas tāpat sasniedz vairākus desmitus miljonus eiro.

"Ne noteikumi, ne to grozījumi nedos cerēto pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomiku. Čeku neizsniegšanas problēmu reforma nerisinās, savukārt attiecībā uz iejaukšanos kases aparātos - tie, kuri to nedarīja, to nedarīs arī pēc reformas, un tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk, centīsies to darīt arī turpmāk - noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstulē Ministru prezidentei biedrības aicina nekavējoties veikt piedāvātos pasākumus, kas nodrošinātu tūlītēju valsts nodokļu ieņēmumu palielinājumu un procesu sakārtošanu tirdzniecības nozarē, kā arī meklēt efektīvus un uz attīstību vērstus tehniskos un informācijas plūsmas risinājumus maksājumu reģistrēšanas iekārtu pilnveidošanai.

Kā ziņots, maija beigās valdība nolēma uz nākamā gada janvāri pārcelt jauno prasību kases aparātiem ieviešanas termiņu. Jauno prasību spēkā stāšanās termiņš pagarināts, jo turpinās to saskaņošanas process ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī tāpēc, ka tas ir tehnisks projekts, kas saskaņojams ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.

VID aprēķini liecina, ka kopējās jauno prasību izmaksas varētu būt no 7 780 830 eiro līdz 14 124 516 eiro. Sākotnējo ieviešanas izmaksu maksimālais īpatsvars pret nozares 2013.gada kopējo apgrozījumu vidēji veido 0,072%, un minētie ieguldījumi varētu atmaksāties nepilnu divu gadu laikā.