Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien nokritušās līdz zemākajam līmenim pēdējo sešarpus gadu laikā saistībā ar bažām par enerģijas pieprasījumu Ķīnā un pārmērīgām enerģijas piegādēm pasaulē.
ASV vieglās jēlnaftas "West Texas Intermediate" (WTI) cena oktobra piegādēm pirmdien rīta tirdzniecības sesijā samazinājusies līdz 38,69 dolāriem (34,29 eiro) par barelu, reģistrējot zemāko līmeni kopš 2009.gada februāra.
Savukārt Londonas "Brent" jēlnaftas cena sarukusi līdz 43,28 dolāriem (38,36 eiro) par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada marta.
Pēcpusdienas tirdzniecības sesijā gan WTI, gan "Brent" jēlnaftas cena nedaudz pieauga.
WTI cena pēcpusdienas tirdzniecības sesijā veidoja 38,95 dolārus (34,52 eiro) par barelu, kas ir par 1,5 dolāriem mazāk nekā biržas slēgšanas brīdī piektdien, bet "Brent" jēlnaftas cena veidoja 43,74 dolārus (38,77 eiro) par barelu, kas ir par 1,72 mazāk nekā piektdien.
"Pirmo reizi kopš 2009.gada marta "Brent" jēlnafta maksā mazāk par 45 dolāriem par barelu, bet WTI cena ir zemāka par 40 dolāriem par barelu," norāda analītiķi.
Jau ziņots, ka Ķīnas akciju birža pirmdien piedzīvojusi strauju kritumu, izraisot jaunu lejupslīdi pasaules fondu tirgos saistībā ar Pekinas nespēju uzlabot investoru noskaņojumu par Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos.
Pekina nedēļas nogalē paziņoja, ka valsts pensiju fondam pirmo reizi vēsturē tiks ļauts iegādāties akcijas, tādējādi cenšoties nomierināt satrauktos finanšu tirgus.
Taču Šanhajas akciju biržas indekss pirmdien nokrities par gandrīz 8,5%, likvidējot šogad panākto izaugsmi un izraisot strauju lejupslīdi Āzijas un Eiropas fondu tirgos.