Atsākas Lielbritānijas un ES pēcbreksita sarunas

© ES karogs

Otrdien atsākas Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunas par turpmākajām savstarpējām attiecībām pēc breksita.

Kārtējā sarunu kārta notiks Londonā un ilgs trīs dienas, taču strupceļš, kādā sarunas nonākušas vairākos svarīgākajos jautājumos, vairo bažas, ka līdz gada beigām vienošanos tā arī neizdosies panākt.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmijas jau tā aizkavētās sarunas abu pušu domstarpību rezultātā nonāca faktiskā strupceļā, Londona un Brisele jūnijā paziņoja, ka tiek uzsāktas piecas nedēļas ilgas intensīvas sarunas.

Taču līdz šim notikušās abpusējās tikšanās nav devušas vērā ņemamu progresu. Lai gan atlikušas vairs tikai divas sarunu kārtas, starp abām pusēm vairākos svarīgākos jautājumos joprojām pastāv dziļas domstarpības.

Tomēr Londona kategoriski atteikusies pagarināt pārejas periodu.

"Ievērojamas domstarpības pastāv vairākos svarīgos jautājumos," pirmdien atzina Lielbritānijas premjerministrs Borisa Džonsona pārstāvis, konkrēti piesaucot ES piekļuvi Apvienotās Karalistes zvejas vietām.

Viņš piebildis, ka Lielbritānija turpinās "konstruktīvas" sarunas ar ES, taču brīdinājis, ka laika vairs nav daudz.

"Esam paziņojuši, ka nevēlamies, lai sarunas ievilktos līdz rudenim, ka vēlamies panākt progresu, cik ātri vien iespējams, lai sniegtu uzņēmumiem noteiktību un skaidrību, un tas nav mainījies," žurnālistiem uzsvēra Džonsona pārstāvis.

Šo sarunu kārtu jau pirmdienas vakarā ar kopīgām vakariņām ievadīja britu delegācijas vadītājs Deivids Frosts un viņa ES kolēģis Mišels Barnjē.

Šajā kārtā paredzēts apspriest plašu jautājumu loku, sākot ar zvejniecību un vienlīdzīgas konkurences noteikumu nodrošināšanu un beidzot ar sadarbību tiesībsargāšanas un tieslietu jautājumos.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais