Pētījums: inflācija šobrīd ir būtiskākais risks uzņēmumu attīstībai

© f64.lv, Oksana Džadana

Starp galvenajiem biznesa nākotnes attīstības riskiem 87% pasaules uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas, liecina jaunākais auditorkompānijas "EY" ("Ernst & Young") uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums "EY 2022 CEO Outlook Survey", kas veikts visā pasaulē.

Tajā pašā laikā aptaujā secināts, ka vadītāji šogad ir gatavi vairāk investēt, lai stiprinātu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei - 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā, savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, kamēr gadu iepriekš šādi plāno bija 48%.

"EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols skaidro, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību.

"Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz sāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju - pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas," pauž Krols.

Līdztekus izmaksu pieaugumam, runājot par citiem attīstības riskiem, saspīlējumu tirdzniecības attiecībās kā kritisku izaugsmes risku norāda 18% biznesa līderu, kamēr klimata pārmaiņu radītās sekas kā kritisku risku min 17% respondentu, bet vēl 13% satraucas par augošu konkurenci no jaunu tirgus dalībnieku puses.

Nākamā gada laikā iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos biznesa līderi par prioritāti noteiks tādu uzņēmumu iegādi, kas stiprinās to darbības kapacitāti un jaudu - tā norāda 26% vadītāju, kamēr 20% par prioritāti izvirza darījumus, kas uzlabos uzņēmuma pozīciju ESG jeb vides, sociālo jautājumu un pārvaldības jomā.

Krols uzsver, ka arī Latvijas uzņēmējiem jāņem vērā, ka pārliecinošs vairākums jeb 99% uzņēmumu vadītāju pasaulē norāda, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi ir būtiski, izdarot uzņēmumu iegādes lēmumus, un 6% atzīst, ka pēdējā gada laikā ir atteikušies no darījumiem saistībā ar bažām par iegādājamā uzņēmuma rīcību un pozīciju vides, sociālajos un pārvaldības jautājumos.

Krols norāda, ka jau drīzumā būs grūti veikt M&A darījumus ar uzņēmumiem, kuriem būs neapmierinošs ilgtspējas sniegums, vai arī tas negatīvi ietekmēs darījumu vērtējumu.

Pētījums parāda, ka ir nostiprinājusies uzņēmumu vadītāju attieksme par labu ilgtspējīgai attīstībai un, lai arī ieņēmumu izaugsme joprojām ir galvenā prioritāte, 82% aptaujas respondentu atzīmē, ka vides, sociālie un pārvaldības faktori ir ļoti svarīgi vai svarīgi stratēģisku lēmumu pieņemšanai. Vēl 28% vadītāju atzīmē, ka līderība ilgtspējas jautājumos rada konkurences priekšrocības.

Tajā pašā laikā 65% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka ir saskārušies ar investoru un akcionāru pretestību pret uzņēmuma izvēlēto stratēģiju pārejai uz ilgtspēju darbību. Vienlaikus 21% respondentu min, ka investori neizrāda atbalstu ilgtermiņa investīciju plāniem un liek īpašu uzsvaru īstermiņā - uz katra ceturkšņa ieņēmumiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais