Seksa trenere: Es esmu par četru darba dienu nedēļu!

© Pixabay.com

Par iespēju pāriet uz četru darba dienu nedēļu spriež ne tikai Latvijā. Arī Igaunijā par šo tematu karsti diskutē.

Igaunijas pazīstamākā seksa trenere Epa Kjarsina ir pārliecināta, ka Igaunijas uzņēmumiem pienācis laiks pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Viņasprāt, piektdienai vajadzētu būt seksa dienai, vēsta dv.ee.

Portāls NRA jau rakstīja, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par ieceri pāriet uz četru dienu darba nedēļu.

Šo ieceri neatbalsta ne Ekonomikas ministrija, ne arī LTRK.

Kā atzīmēja LTRK, ja ir vēlme dzīvot Latvijā kā pārtikušā valstī, ir tikai divas iespējas - strādāt vairāk vai strādāt produktīvāk. Patlaban Latvijā darba produktivitātes līmenis ir apmēram 70% no vidējā produktivitātes līmeņa Eiropas Savienībā (ES).

"Ja ar šādu produktivitātes rādītāju strādāsim vēl mazāk, Latvijas labklājības līmeņa atpalikšana no ES vidējā līmeņa vēl vairāk palielināsies," pauž LTRK.

Savukārt Ekonomikas ministrija uzskata, ka četru darba dienu nedēļas ieviešana samazinātu kopējo saražoto pievienoto vērtību tautsaimniecībā.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka faktiski iniciatīvu par četru darba dienu nedēļu darba devēji var ieviest jau šobrīd, jo Latvijā Darba likums paredz iespējas darbiniekam ar darba devēju vienoties par elastīgiem nosacījumiem gan attiecībā uz darba laika, gan darba izpildes vietas organizāciju, gan arī izmantojot attālināto darbu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) radītās iespējas.

Ministrijā gan arī uzsvēra, ka teorētiski darba laika samazināšana var stimulēt produktivitātes pieaugumu, plašāku darba resursu izmantošanu, jo īpaši atsevišķu uzņēmumu līmenī.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais