"Frontex" direktore brīdina par iespējamu pārtikas krīzi

© Scanpicx

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Maskava ir paziņojusi, ka ļaus Ukrainas kravas kuģiem pamest ostas, ja Ukraina atmīnēs piekrastes zonas, ko Kijeva atsakās darīt, jo tā atstātu to neaizsargātu pret Krievijas uzbrukumiem no jūras.

Tikmēr bēgļu skaits pasaulē ir pieaudzis līdz 100 miljoniem, un tas ir lielākais pārvietoto personu skaits kopš Otrā pasaules kara, un ANO bēgļu lietu augstais komisārs Filipo Grandi jūnijā brīdināja, ka gadījumā, ja Krievijas izraisītās pārtikas krīzes netiks ātri atrisinātas, bēgļu skaits pārsniegs 100 miljonus.

Saskaņā ar ANO datiem 27 ES dalībvalstis ir uzņēmušas 5,6 miljonus Ukrainas bēgļu.

Vislielāko skaitu - 1,2 miljonus bēgļu - uzņēmusi Polija, bet Čehija uzņēmusi 400 000, kas ir lielākais skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

"Frontex" secinājusi, ka pēdējās nedēļās bēgļu plūsma no Ukrainas ir samazinājusies, un ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone ziņo, ka cilvēku plūsma starp Ukrainu un ES atgriezusies pirmskara līmenī.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais