Lietuvā vispārējās valdības budžetā pavasarī bijis pārpalikums, Latvijā - deficīts

© Pexels.com

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bijis lielāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 23 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts janvārī-martā bijis 3,1% no IKP.

Budžeta deficīts 2022.gada pirmajā ceturksnī fiksēts 18 ES valstīs, par kurām pieejama informācija, bet pārpalikums bijis Dānijā (+0,1%), Lietuvā (+0,3%), Portugālē (+0,9%), Luksemburgā (+1,7%) un Īrijā (+2,5%).

Lielākais deficīts bijis Maltā (-8%), Ungārijā (-6,9%), Rumānijā (-5,8%) un Beļģijā (-5,2%). Igaunijā vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP veidojis 1,3%.

Pirmajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts ES bija 2,2% no IKP, bet eirozonā tas veidoja 2,3% no IKP.

Nav pieejami dati par Grieķiju, Horvātiju, Itāliju un Kipru.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais