Eiroparlaments un dalībvalstis vienojas gandrīz dubultot zaļās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijā

© Pixabay.com

Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien vienojās līdz 2030.gadam gandrīz divkāršot atjaunīgo energoresursu īpatsvara mērķi kopējā enerģijas patēriņā.

Sākotnējā politiskā vienošanās paredz no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru ES palielināt līdz 42,5% no pašreizējiem 22%, liecina ES Padomes paziņojums.

Indikatīvi bloks tiecas uz vēl par 2,5 procentpunktiem augstāku mērķi, proti, 45% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru līdz 2030.gadam.

EP un dalībvalstu pārstāvji vienojušies par konkrētiem mērķiem dažādiem sektoriem, piemēram, transportam, rūpniecībai, ēkām un centrālajai apkurei.

Panāktā sākotnējā politiskā vienošanās tiks iesniegta ES dalībvalstu vēstniekiem un tad apstiprināšanai EP. Pirms stāšanās spēkā direktīva ir oficiāli jāapstiprina arī ES Padomē un jāpublicē ES oficiālajā vēstnesī.

ES ir noteikusi ambiciozu mērķi līdz 2050.gadam panākt klimatneitrālu ekonomiku, kuras radītie siltumnīcas efektu izraisošie gāzu izmeši tiek pilnībā neitralizēti.

Vienlaikus ES cenšas atteikties no Krievijas fosilā kurināmā izmantošanas. Pērn Krievija pārtrauca dabasgāzes piegādes ES un bloks noteica aizliegumu ar kuģiem piegādāt dalībvalstīm Krievijas jēlnaftu un citus degvielas produktus.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais