Foto

Sezonas atklāšanas svinīgajā sapulcē tika pasniegtas ceļojošās teātra balvas - Kārļa Sebra gredzens, Elzas Radziņas kulons, Veltas Līnes balva "Antas Klints gredzens", Ieviņas un Kārlēna šķiltavas. Tāpat tika piešķirti gada lielās un mazās formas izrādes tituli un pasniegti goda raksti par teātrī nostrādātajām desmitgadēm.

27. jūlijā tika atklāts "Jūrmalas festivāls" ar Raimonda Paula mūzikas programmu un krāšņu solistu parādi, kas veltīta Maestro 85. gadu jubilejai. Klausītāji piedalījās ekskluzīvā koncertā , kur bija iespējams dzirdēt šī brīža izcilākos latviešu estrādes mūziķus – jaudīgos un daudzpusīgos dziedātājus – Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Zigfrīdu Muktupāvelu, neatkārtojamās Maestro skatuves mūzas Laimu Vaikuli, Anci Krauzi, Dināru Rudāni, spēcīgo balsu īpašnieces Aiju Vītoliņu, Agnesi Rakovsku, grupu “Credo”, Latvijas Radio bigbendu un citus māksliniekus.

Ķīnas Henaņas provinces galvaspilsētā Džendžou, kur aizvadītajā nedēļā spēcīgu lietusgāžu laikā applūda metro, kopējais plūdu upuru skaits sasniedzis 63, bet vēl pieci cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem, svētdien paziņojušas provinces varas iestādes. Pilsētā, kurā ir vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju turpinās sakopšanas darbi, no ielām tiek novāktas dubļu sanesas un plūdos cietušie automobiļi. Daži pilsētas rajoni joprojām guļ pat divus metrus dziļā ūdenī. Lēsts, ka plūdos sagruvušas kopumā gandrīz 9000 mājas. Taifūns "In-Fa", kura nestās lietavas pārvērta automaģistrāles mutuļojošās upēs un applūdināja Džendžou metro sistēmu, uz laiku iesprostojot pazemes tuneļos un metrovilcienos simtiem cilvēku, tagad apdraud citu Ķīnas  teritorijas daļu, tai skaitā Džoušaņas pilsētu valsts austrumu piekrastē, kur gaidāmi piecus līdz septiņus metrus augsti viļņi.

"Ghetto Games" Festivāls jeb vienkārši "GG Fest" norisinājās no 23. līdz 25. jūlijam Ventspilī. Jau 9. reizi Ventspilī noris šis festivāls, kura laikā notiek dažādu ekstrēmo sporta veidu sacensības un šovi. Ghetto aizsākās globālās ekonomiskās krīzes zemākajā punktā, vienā no Rīgas sociāli nelabvēlīgākajiem rajoniem – Grīziņkalnā. 

23. un 24. jūlijā ar skatītāju ovācijām noritēja divi Raimonda Paula un Elīnas Garančas koncerti. Pēc otrā koncerta notika pieņemšana, kurā kultūras ministrs Nauris Puntulis pasniedza Elīnai Garančai Lielās Mūzikas balvas 2020 statueti, jo martā, kad notika balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija, dziedātāja neatradās Latvijā.

Krievijā norisinās ikgadējais gaisa balonu festivāls. Festivāls noris Krievijas pilsētā Kolomnā, kura atrodas Maskavas apgabalā. "Zelta gredzens" tiek uzskatīts par lielāko Krievijas aeronautikas festivālu. Tajā piedalās neskaitāmi daudz gaisa baloni. Festivāls ierasti noris piecas dienas. 

Trešdien, 21. jūlijā, Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegāti nobalsoja par 2032.gada olimpisko spēļu piešķiršanu Austrālijas pilsētai Brisbenai. Brisbena bija vienīgā spēļu kandidāte. Iepriekšējo reizi viena kandidatūra balsošanā bija 1984.gada spēlēm, kad par olimpisko spēļu mājvietu kļuva Losandželosa. "SOK ir tas gods paziņot, ka par tiesības rīkot 35. olimpiskās spēles tiek piešķirtas Austrālijas pilsētai Brisbenai," pēc balsojuma Tokijā sacīja SOK prezidents Tomass Bahs.

Norvēģijā ceturtdien, 22. jūlijā, zvanot baznīcu zvaniem, tiek pieminēti desmit gadi kopš 2011.gada slaktiņa, kad labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks uzbrukumos Oslo un Ūteijas salā nogalināja 77 cilvēkus. Uzrunājot teroraktos izdzīvojušos un upuru tuviniekus, premjerministre Erna Sūlberga uzsvēra empātiju un iecietību. "Mēs nedrīkstam pieļaut, ka naids nesaņem pretsparu," premjere sacīja piemiņas ceremonijā galvaspilsētā Oslo pie valdības mītnes netālu no Breivīka pirmā uzbrukuma vietas. Īsi pirms dienas vidus baznīcu zvani zvanīja visā valstī, godinot upurus. Pēcpusdienā vēl viena ceremonija notika Ūteijas salā, kur Breivīks Darba partijas jauniešu nometnē nogalināja 69 cilvēkus. 2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus. Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara. Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.

Ķīnā atklāts pasaulē ātrākais vilciens "Maglev". Šis vilciens var attīstīt 600 km/h lielu ātrumu, vēsta CNN. Vilciena nosaukums "Maglev" ir saīsinājums no vārdiem "magnētiskā levitācija". Vilcienam pārvietojoties rodas ilūzija, ka tas peld. Tas ir pateicoties elektromagnētiskajam spēkam, kas tam liek slīdēt pa sliedēm. Inženieris Liangs Jianyings atzīst, ka, lai arī vilciens spēj sasniegt ļoti lielu ātrumu, tā trokšņa līmenis nav augsts. Ķīnas mērķis ir ar ātrgaitas vilciena palīdzību savienot lielākās valsts pilsētas. Tādējādi samazinātot iedzīvotāju ceļā pavadīto laiku un izmaksas. Līdz šim Ķīnas ātrākais ātrgaitas vilciens brauc ar ātrumu 350 km/h, savukārt lidmašīnas lido ar ātrumu sākot no 800 līdz 900 km/h, ar jauno ātrgaitas vilcienu Ķīna vēlas, lai iedzīvotājiem būtu plašākas izvēles iespējas pārvietoties.

Ik gadu Lielbritānijā norit karalienes gulbju skaitīšana. Šī tradīcija Lielbritānijā aizsākās jau 12. gadsimtā. Sākotnēji gulbju skaitīšana kalpoja kā gulbju gaļas piegāde svētku galdiem. Savukārt mūsdienās šī tradīcija tiek turpināta, lai noskaidrotu, cik liela ir gulbju populācija. Katru gadu gulbju skaitīšana sākas pie Vindzoras pils, Temzas upē. Kopumā putnu skaitīšanas process aizņem piecas dienas. Putnu skaitītājiem ir jāapseko 130 kilometrus garā Temzas upe. Gulbju skaitīšana norit visai rūpīgi, šajā procesā piedalās īpašs uzraugs, kas pārrauga vai gulbju skaitītāji saskaita visus cēlos putnus. Pērn nenotika karalisko gulbju skaitīšanas, pateicoties Covid-10 pandēmija, taču šogad tradīcija tiek turpināta. Gubju skaitīsāna sākas 20. jūlijā.

Otrdien Vācijas galvaspilsētā durvis publikai vēra rekonstruētā Berlīnes karaļpils, kurā iekārtots koloniālo artefaktu muzeju komplekss. Lai gan Humbolta forums tika atklāts jau pagājušā gada 16.decembrī, Covid-19 pandēmijas dēļ publikai tas joprojām nebija pieejams. Vērienīgā mēroga rekonstrukcijas darbi Vācijas galvaspilsētas centrā, kas tika uzsākti 2013.gadā, līdzīgi bēdīgi slavenajai jaunajai Berlīnes lidostai, kas tika atklāta pagājušā gada oktobrī, arī cieta no būvdarbu kavēšanās, izmaksu strauja pieauguma un pretrunīgajiem ieceres vērtējumiem sabiedrībā. Līdz Pirmā pasaules kara beigām, kad sagruva Vācijas impērija, pils kalpoja kā Hoencolneru dinastijas galvenā rezidence, un ieceres kritiķi norāda uz apstākli, ka gandrīz 20 000 eksponātu, kas nākuši no Āfrikas, Āzijas un Okeānijas, izvietoti ēkā, kur mituši galvenie vācu koloniālisma iniciatori. Oriģinālā pils kļuva par Berlīnes smagās vēstures upuri un nepārdzīvoja Otro pasaules karu un tam sekojošo Vācijas un tās galvaspilsētas sadalīšanu. Pils tika daļēji sagrauta sabiedroto gaisa bombardēšanas kampaņas laikā, bet to pilnīgi nojauca pēc kara valsts un Berlīnes austrumdaļai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms. Berlīnes karaļpils vietā komunisti uzslēja Republikas pili, askētiska modernisma stilā veidotu kluci, kura fasādes greznoja oranžs atstarojošs stikls. Tajā līdz ar tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) dekoratīvo parlamentu bija izvietots arī kultūras un izklaižu centrs. Rekonstruētā Berlīnes karaļpils tapusi pēc itāļu arhitekta Franko Stellas projekta, un tās trīs fasādes ir oriģinālās baroka būves kopijas. Senākā Prūsijas pils daļa bija celta vē 15.gadsimtā, bet tās būvniecība noslēdzās tikai 18.gadsimta sākumā. Taču aiz vēsturisko fasāžu atdarinājumiem tagad slēpjas moderns ēku komplekss, kura kopplatība ir aptuveni 40 000 kvadrātmetru, kas atvēlēti izstāžu un konferenču zālēm. 21.gadsimta sākumā Prūsijas pils rekonstrukcija izsauca asas debates sabiedrībā, jo tā prasīja Republikas pils nojaukšanu. Lai gan nojaucamajā ēka savulaik ticis plaši izmantots tagad par ļoti kaitīgo atzītais azbests, tā bija iegūlusi daudzu austrumvāciešu sirdīs, kas šo būvi uzskatīja par savas vēstures un identitātes sastāvdaļu. Liela daļa no jaunajām ekspozīciju telpām atvēlēta Berlīnes etnoloģijas muzeja un Āzijas mākslas muzeja krājumiem, kas pilnībā tiks pārvietoti uz jauno mājvietu līdz 2021.gada beigām. Savu darbību Humbolta forums sāk ar sešām izstādēm, no kurām viena veltīta Berlīnes vēsturei, kamēr otrā aplūkojams ziloņkauls, bet vēl cita veltīta brāļiem Aleksandram un Vilhelmam Humboltiem, no kuriem viens bijis pazīstams ģeogrāfs un naturālists, bet otrs - filozofs un apgaismotājs, kas dibinājis tagad viņa vārdu nesošo Berlīnes Universitāti. "Izstādes ir ļoti atšķirīgas, no ļoti dažādām institūcijām," norādījis Humbolta centra direktors Harmuts Dorgelo. "Manuprāt, tas ir ļoti labi, jo ne vien parāda plašu tēmu loku, bet arī dažādus veidus, kādos šodien iespējams iekārtot izstādes." Avots: LETA

Irākas galvaspilsētā Bagdādē pirmdien sprādzienā ļaužu pilnā tirgū dzīvību zaudējuši apmēram 30 cilvēku, bet aptuveni 50 ievainoti, un atbildību par sprādziena sarīkošanu uzņēmās džihādistu grupējums "Islāma valsts", paziņoja mediķi. Sprādziens pamatā šiītu apdzīvotajā Sadra pilsētā, Bagdādes ziemeļaustrumu priekšpilsētā, noticis laikā, kad tirgū bijis daudz cilvēku, kas iepirkušies pirms musulmaņu svētkiem "Eid al-Adha". "Islāma valsts" savā "Telegram" kanālā ievietotā paziņojumā pavēstīja, ka spridzinātājs pašnāvnieks Abu Hamza al Irāki pūlī detonējis savu spridzekļu jostu, nogalinot vairāk nekā 30 cilvēku un ievainojot vēl 35. Irākas prezidents Barhams Salihs nosauca šo teroraktu pret civiliedzīvotājiem par "šaušalīgu noziegumu" un izteica līdzjūtību upuriem un cietušajiem. Bojāgājušo vidū ir astoņas sievietes un septiņi bērni, pavēstīja ziņu avoti mediķu aprindās. Saskaņā ar viņu teikto ir nogalināti no 28 līdz 30 cilvēkiem. Kad janvārī Bagdādē ļaužu pilnā tirgū notika divi sprādzieni, laupot dzīvību 32 cilvēkiem, atbildību uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts". Terorakts ar tik lielu upuru skaitu kā janvāra sprādzienos Bagdādē nebija pieredzēts trīs gadus. Šādi vardarbīgi uzbrukumi bija regulāra parādība starpkopienu konfrontācijas laikā pēc ASV 2003.gada iebrukuma Irākā, kā arī vēlākajos gados, kad Irākā aktivitātes izvērsa "Islāma valsts". Pēc vairākiem asiņainas vardarbības gadiem kaujinieku uzbrukumi Bagdādē kļuvuši par retu parādību.

Ventspilī norisinājās gadskārtējais Latvijas motociklistu asociācijas rīkotais baikeru salidojums "Kurland Bike Meet 2021". Pasākumā šogad piedalījās vairāk kā 3000 motobraucēju no dažādām valstīm.

Krievijā turpina izplatīties plaši meža ugunsgrēki. Visvairāk ugunsgrēkā ir cietis Sahas-Jakutijas reģions Sibīrijas ziemeļaustrumos, ziņo cp24. Svētdien biezie dūmi no ugunsgrēka skartajā vietām sasniedza Jakutijas pilsētu. Atbildīgie dienesti informē, ka vēl 50 citās Sibīrijas pilsētās un apdzīvotās vietās ir manāmi biezie dūmi no ugusngrēka skartajām vietām. Vairākās vietās Krievijā uz laiku ir apturēta lidostu darbība. Dienesti lēš, ka postošais ugunsgrēks izcēlies pateicoties neparasti augstajai gaisa temperatūrai un ugunsdrošības noteikumu neievērošanai. Vietējās amatpersonas atzīst, ka svētdien, 18. jūlijā, kopumā plosījās 187 ugunsgrēki, kuru kopējā degšanas platība ir 100 000 hektāri.

Svētdien, 18. jūnijā, postošo plūdu upuru skaits Vācijā sasniedzis 156 cilvēkus, ziņo policija. Tādējādi kopējais bojāgājušo skaits Rietumeiropā pēc spēcīgo lietusgāžu izsauktajiem plūdiem sasniedzis 183 cilvēkus. Tikai Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, kas cietusi vissmagāk, saskaņā ar policijas datiem upuru skaits pieaudzis no 98 līdz 110. Vēl 670 cilvēki šajā zemē guvuši dažādas traumas. Policija pauž bažas, ka upuru skaits turpinās augt.

Francijā trešdien 19 tūkstoši cilvēku protestēja pret jauniem ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, un policija Parīzē lietoja asaru gāzi demonstrantu izklīdināšanai. Daži no protestiem sākās no rīta Parīzē, kad Elizejas laukos notika ikgadējā Bastīlijas ieņemšanas dienas militārā parāde, kuru vēroja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Demonstranti bija neapmierināti ar pirmdien paziņotu lēmumu, ka veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem obligāti jāvakcinējas pret Covid-19 un ka no augusta "Covid pasu" sistēma tiks attiecināta arī uz restorāniem, bāriem un citām publiskām vietām. Lai nevakcinēti cilvēki varētu apmeklēt šīs vietas, viņiem būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Kādā Parīzes rajonā policija raidīja asaru gāzi pūļa izklīdināšanai. Policija paziņoja, ka deklarētais gājiena maršruta netika ievērots, un nosodīja protestētāju rīcību, metot akmeņus un dedzinot ugunskurus. Parīzē protestos piedalījās apmēram 2250 cilvēku. Protesti notika arī Tulūzā, Bordo, Monpeljē, Nantē un citās pilsētās. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Francijā notikušas pavisam 53 protesta akcijas. Demonstranti skandēja "nost ar diktatūru", "nost ar veselības pasi". Francijā līdz šim vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši 35,5 miljoni cilvēku - nedaudz vairāk kā puse no valsts iedzīvotājiem. Avots: LETA

Vācijā plūdos, kas izraisījušies spēcīgo lietavu rezultātā, vismaz 19 cilvēki zaudējuši dzīvību un vairāki desmiti pazuduši, ceturtdien pavēstīja amatpersonas. Varasiestādes Eiskirhenes apgabalā, kas atrodas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Vācijas rietumos, pavēstīja, ka apstiprināti astoņi nāves gadījumi, kas ir saistīti ar plūdiem. Glābšanas operācijas reģionā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Ķelnes, ir apgrūtinātas, jo pazuduši interneta un telefona sakari. Policija Koblencā pavēstīja, ka četri cilvēki zaudējuši dzīvību Ārveilerā, bet vēl aptuveni 50 patvērušies uz ēku jumtiem, gaidot glābējus. Naktī sešas mājas sabrukušas Šuldas ciemā. "Mums ziņo par daudziem cilvēkiem, kas ir pazuduši," apliecināja policija. Ķelnē, Kāmenā un Vupertālē vēl četri cilvēki zaudējuši dzīvību ēkās, kur applūduši pagrabi. Varasiestādes Reinas-Zīgas apgabalā, uz dienvidiem no Ķelnes, likušas evakuēties vairāku ciemu iedzīvotājiem, kas atrodas pie Šteinbahtalas ūdenskrātuves, bažījoties, ka aizsprosts var tikt pārrauts. Trešdien viens ugunsdzēsējs noslīka glābšanas darbu laikā Altenā, bet vēl viens zaudēja dzīvību glābšanas operācijas laikā Verdolas spēkstacijā. Ziemeļreinā-Vestfālenē daudzviet apturēta dzelzceļa satiksme. Vācijas meteodienests DWD prognozē, ka ceturtdien lietavas mazināsies. Spēcīgo lietavu rezultātā naktī pasliktinājusies plūdu situācija Beļģijas austrumos, kur viens cilvēks noslīcis un vēl viens pazudis. Spēcīgās lietavas daudzviet Vācijas rietumdaļā nodarījušas postījumus īpašumiem, stihijas dēļ slēgti vairāki autoceļi, veikta iedzīvotāju masveida evakuācija. Beļģijā vairākās pilsētās ūdens līmenis pakāpies līdz bezprecedenta atzīmēm, bet pilsētu centru ielas pārvērtušās upēs. Arī daudzas šosejas applūdušas, bet valsts dienvidos un austrumos apturēta dzelzceļa satiksme. Spēcīgas lietavas pieredzētas arī Nīderlandē un Francijas ziemeļaustrumos, kur stihijas dēļ evakuēti cilvēki un radušās nopietnas transporta problēmas. Avots: LETA

Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) turpinās nemieri pēc bijušā valsts prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanas cietumā, un nekārtībās bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 72 cilvēkiem, lai gan kārtības atjaunošanā ir iesaistīta armija, otrdienas vakarā paziņoja policija. Daudzi no bojāgājušajiem samīdīti drūzmā pie pārtikas, elektropreču, alkohola un apģērbu veikaliem, kurus pūlis izlaupījis, otrdien preses konferencē pavēstīja Kvazulu-Natālas provinces premjerministrs Sihle Zikalala. Nekārtībās ir bojāgājušie arī Hautenā, kas ir visblīvāk apdzīvotā DĀR province un kurā atrodas vislielākā valsts pilsēta Johannesburga. Lai sniegtu atbalstu policijai, kārtības atjaunošanā iesaistīti 2500 karavīru, tomēr laupīšanas vēl nav izdevies apturēt nedz Johannesburgā, nedz Kvazulu-Natālā. Aizturēto skaits ir pieaudzis līdz 1234 cilvēkiem, tomēr laupīšanās piedalījušies vēl daudzi tūkstoši. Nekārtības pagājušajā nedēļā izraisīja protesti pret bijušā prezidenta Džeikoba Zumas ieslodzīšanu. Kā ziņots, Konstitucionālā tiesa 29.jūnijā piesprieda Zumam 15 mēnešu ilgu cietumsodu par necieņas izrādīšanu tiesai, neierodoties uz sēdi, kurā izskatītas viņam izvirzītās apsūdzības korupcijā. Zumam, kas ieņēma prezidenta amatu no 2009.gada līdz 2018.gadam, ir izvirzītas 16 apsūdzības korupcijā, naudas atmazgāšanā, krāpšanā un reketā. Drīz vien protesti izvērtās vardarbībā un pāraug veikalu laupīšanās lielpilsētu nabadzīgajos rajonos. Nekārtības notikušas Kvazulu-Natālā un Hautenā, tomēr līdz šim nav pārsviedušās uz pārējām DĀR provincēm. Lielākā opozīcijas partija Demokrātiskā alianse otrdien paziņoja, ka trešdien iesniegs kriminālapsūdzības pret Zumas bērniem un kreisās organizācijas "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF) līderi Džūliusu Malemu. Zumas bērni un Malema tiek apsūdzēti, ka izmantojuši "sociālos medijus, lai izteiktu komentārus, kas mudina un kūda uz vardarbību un laupīšanu". Avots: LETA

Desmit dienas pirms Tokijas olimpisko spēļu sākuma otrdien atvēries olimpiskais ciemats. 44 hektārus plašajā olimpiskajā ciematā 21 ēkā dzīvos apmēram 18 000 sportistu un spēļu oficiālo amatpersonu. Valstu delegācijas jau pakāpeniski ierodas Japānā. Plānots, ka līdz nedēļas beigām Tokijā būs ieradušies vairāk nekā 2200 spēļu dalībnieku. Sportistu ciemats parasti ir atpūtas un tikšanās vieta visu valstu sportistiem, taču Covid-19 pandēmijas dēļ komunikācija būs ierobežota. Piemēram, būs jāievēro divu metru distance, arī maltīšu laikā. Tāpat sportisti nevarēs apskauties, sarokoties vai apciemot viens otru uzturēšanās vietās, bet ārpus saviem viesnīcas numuriem būs jānēsā sejas maskas. Alkoholisko dzērienu lietošana atļauta tikai istabiņās. Tāpat aizliegta kontaktēšanās ar vietējiem iedzīvotājiem un ekskursijas. Sportisti ciematā drīkst ierasties vien dažas dienas pirms pirmajiem startiem, bet pēc sacensību noslēguma divu dienu laikā ir jāpamet savas dzīvesvietas. Pirmdien Tokijā tika izsludināts ceturtais Covid-19 ierobežojumu līmenis, kas būs spēkā līdz 22.augustam. Tokijas olimpiskās spēles sāksies 23.jūlijā, bet noslēgsies 8.augustā. Avots: LETA

Ķīnas austrumos sabrūkot viesnīcas ēkai, dzīvību zaudējuši vismaz astoņi cilvēki, otrdien pavēstīja vietējās varasiestādes. No drupām izcelti astoņu cilvēku līķi, bet vēl deviņi tiek uzskatīti par pazudušiem, pavēstīja Dzjansu provinces Sudžou pilsētas pašvaldība. Viesnīcas "Siji Kaiyuan" ēka Vudzjanas rajonā pirmdienas pēcpusdienā sabrukusi pēkšņi. Līdz šim izglābti 14 cilvēki, 13 no viņiem ir ievainoti, norādīja pašvaldība. Izvērsta plaša meklēšanas un glābšanas darbu operācija, iesaistīti zemestrīču speciālisti un dienesta suņi. Ēkas sabrukšanas iemesls šobrīd nav zināms, un tiek veikta izmeklēšana. Provinces varasiestādes aicinājušas veikt drošības pārbaudes, lai izvairītos no līdzīgu traģēdiju atkārtošanās. Sudžou atrodas aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Šanhajas. Avots: LETA

Irākas dienvidu pilsētā Nāsirījā pirmdien izcēlās ugunsgrēks slimnīcas Covid-19 izolatorā, kurā gājuši bojā vismaz 64 cilvēki un ievainoti 100, otrdien paziņoja vietējās veselības iestādes pārstāvis. Ugunsgrēks izcēlās pirmdienas vakarā Nāsirījas Huseina slimnīcā. To ierobežoja vietējie civilās aizsardzības spēki. Ziņu avots veselības direkcijā pavēstīja, ka "ugunsgrēka galvenais cēlonis (..) bija skābekļa balonu eksplozija". "Upuri nomira no apdegumiem, un meklēšana turpinās," sacīja vietējās veselības iestādes preses sekretārs Haidars al Zamili. Viņš atzīmēja, ka ēkā vēl var būt iesprostoti cilvēki. Izolatorā bija vieta 70 pacientu gultām. Irākas Iekšlietu ministrija pavēstīja sociālajā tīklā "Facebook", ka ugunsgrēks pārņēma pagaidu būves, kas uzceltas blakus galvenajai ēkai, bet neprecizēja tā cēloni. Vietējās varas iestādes noteica ārkārtas stāvokli Dīkāras provincē, kuras galvaspilsēta ir Nāsirīja, un norīkoja atvaļinājumos esošos ārstus palīdzēt ievainotajiem. Irākas premjerministrs Mustafa al Kadimi sarīkoja ārkārtas sanāksmi ar ministriem un drošības spēku vadītājiem, lai noskaidrotu ugunsgrēka cēloņus. Dīkāras provinces veselības dienesta vadītājs un Nāsirījas Huseina slimnīcas vadītājs tika aizturēti, un viņus nopratināja policija. Aprīlī ugunsgrēkā Bagdādes Covid-19 slimnīcā gāja bojā 82 cilvēki un tika ievainoti 110. To izraisīja slikti uzglabātu skābekļa balonu eksplozija. Irākā līdz šim ir reģistrēti vairāk nekā 1,4 miljoni Covid-19 gadījumu un vairāk nekā 17 000 nāves gadījumu. Kopš valstī martā tika uzsākta vakcinācija pret Covid-19, pilnīgi vakcinēti ir apmēram 1% no valsts 40 miljoniem iedzīvotāju. Avots: LETA

Kubas galvaspilsētā Havanā un citās valsts pilsētās svētdien notika nepieredzēti plaši valdības pretinieku protesti, demonstrācijās iesaistoties vairākiem tūkstošiem cilvēku. "Nost ar diktatūru", "mēs gribam brīvību", demonstrācijās, kas sākās spontāni, skandēja protestētāji. Vienlaikus prezidents Migels Diass-Kanels mudināja savus atbalstītājus stāties pretī šo akciju dalībniekiem. Kuba ieslīgusi 30 gadu laikā smagākajā ekonomiskajā krīzē, iedzīvotāji cieš pārtikas trūkuma dēļ, regulāri tiek pieredzēti pārrāvumi elektrības piegādē. Havanā demonstrācijā piedalījās vairāki simti cilvēku, bet, demonstrantiem pulcējoties pie Kapitolija ēkas, tur tika izvietoti prāvi policijas un armijas spēki. Policija lika lietā asaru gāzi, lai izklīdinātu pūļus, un vismaz desmit cilvēki tika aizturēti, no notikumu vietas vēstīja ziņu aģentūras AFP korespondenti. Policisti demonstrantus arī situši ar plastmasas nūjām. Vairāki tūkstoši cilvēku, pārsvarā jaunieši, piedalījās demonstrācijā Sanantonio de Losbanjosā, kas atrodas 30 kilometrus no Havanas. Drīz pēc protestu sākuma pilsētā tika izvietoti drošības spēki, un vēlāk tur ieradās arī prezidents. "Dota pavēle cīnīties ielās, revolucionāri," televīzijas pārraidītajā uzrunā sacīja Diass-Kanels. "Mēs aicinām visus valsts revolucionārus, visus komunistus iziet ielās, kur vien šīs provokācijas parādās, un stāties tām pretī apņēmīgi, stingri un drosmīgi," mudināja prezidents. Valdības atbalstītāji Havanā jau sarīkojuši vairākas kontrdemonstrācijas. Sociālajos medijos publicēti attēli par vairākām valdības pretinieku demonstrācijām visā valstī, bet mobilo sakaru internets, kas Kubā parādījās 2018.gadā, svētdienas pēcpusdienā pamatā bija atslēgts. Reakciju uz svētdienas notikumiem jau paudušas ASV. "ASV atbalsta izteiksmes un pulcēšanās brīvību visā Kubā un stingri nosodīs jebkādu vardarbību, kas vērsta pret miermīlīgiem protestētājiem, kas izmanto savas universālās tiesības," tviterī apliecināja ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Avots: LETA