Foto

Tēlnieks Adrea Gandini Itālijā, Romas pilsētas ielās veido skaistus kokgriezumus. Mākslinieks Romas ielās uz nokaltušiem kokiem attēlo dažādus tēlus. Ar šo nodarbi tēlnieks sāka aizrauties 2013. gadā, kad atrodot nokaltušu koku pilsētas ielā, izlēma to pārveidot par skulptūru. Kopš tā laika tēlnieks Romā jau ir izveidojis 65 koka skulptūras. Neskatoties uz viņa projektu "Troncomorto", kas ir iemantojis daudzu cilvēku atzinību un laba vārdus, reizēm mākslinieciskās nodarbes viņam sagādā problēmas ar policiju.  

Viesuļvētrā Čehijas dienvidaustrumos ceturtdien gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un simtiem ievainoti, piektdien paziņojuši glābšanas dienesti un policija. Viesuļvētra izveidojās ceturtdienas vakarā, kad visu valsti skāra spēcīgi pērkona negaisi, un nodarīja lielus postījumus septiņās pilsētiņās un ciematos. Sagrautas veselas ēkas un apgāztas automašīnas, koki izrauti ar saknēm un bojātas elektroapgādes līnijas. Viesuļvētru pavadīja krusa, krusas graudiem vietām sasniedzot tenisa bumbiņas izmērus. Vairāk nekā 40 000 mājsaimniecību vētras dēļ joprojām ir bez elektroapgādes. Glābšanas darbos iesaistīta armija. Ieradušies policisti un glābēji no citām Čehijas daļām, kā arī glābēju komandas no Austrijas un Slovākijas. Drupu pārmeklēšanā tiek izmantoti helikopteri, bezpilota lidaparāti un īpaši apmācīti suņi. "Tā ir milzīga traģēdija," sacīja Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs, kurš Briselē piedalījās Eiropadomē. Viņš sacīja, ka lūdzis Eiropas Savienības (ES) palīdzību. Babišs izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem un paziņoja, ka valdība darīs visu, ko spēs, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri cietuši viesuļvētras dēļ. Viņš sacīja, ka viesuļvētrā bojātas aptuveni 2000 ēku. Meteorologs Martins Setvāks sacīja, ka šī bijusi postošākā viesuļvētra Čehijas modernajā vēsturē. Viņš sacīja, ka vēl nav zināms, vai tā bijusi viena viesuļvētra, vai tomēr vairākas atsevišķas. Viņš norādīja, ka līdz 2020.gadam Čehiju ik gadu skāra viena līdz septiņas viesuļvētras, bet tās visas bija salīdzinoši vājas.

Jeruzalemes Šeihdžaras rajonā naktī uz otrdienu izcēlušās asas palestīniešu un ebreju kolonistu sadursmes, kuru laikā puses apmētājušas viena otru ar akmeņiem, krēsliem un petardēm. Šeihdžarā ebreju kolonistu grupas mēģina izlikt no mājām vairākas palestīniešu ģimenes. Iepriekš Izlikšanas mēģinājumi izraisīja protestus un sadursmes, kas noveda pie 11 dienu ilgā kara Izraēlas un Gazas joslas kaujinieku starpā pagājušajā mēnesī. Izraēlas policija un robežsardzes amatpersonas paziņojušas, ka Šeihdžarā, anektētajā Austrumjeruzalemē, aizturēti četri cilvēki. Kura puse sāka sadursmes, nav zināms. Policija ziņo, ka cietusi kāda sieviete, kurai pa muguru trāpījis akmens. Sarkanais Pusmēness ziņo, ka viņu komandas sniegušas medicīnisko palīdzību 20 palestīniešiem, tostarp 16 cilvēkiem, kuri saelpojušies piparu gāzi un asaru gāzi. Citi cietuši no gumijas lodēm. Sarkanais Pusmēness vēsta, ka kolonisti apmētājuši ar akmeņiem vienu no viņu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām, bet citu Izraēlas drošības spēki aplējuši ar "skunksu ūdeni". "Skunksu ūdens", kam piemīt sintētiski izraisīta smaka, kuru skunkss izdala plēsoņu atbaidīšanai, izstrādāts, lai bez upuriem izdzenātu demonstrantus un aizdzītu uz izraēliešu karavīriem akmeņus metošus palestīniešus. Šeihdžarā ilgstoši valda spriedze, ebreju kolonistiem turpinot centienus izlikt no mājām palestīniešu ģimenes. Šis konflikts kļuvis par pārbaudījumu jaunajai Izraēlas valdībai, kurā pārstāvētas trīs partijas, kas atbalsta kolonistus. Izraēlas ģenerālprokurora iejaukšanās nemieru kulminācijas brīdī apturējusi tūlītēju izlikšanu, bet tiesību aizstāvju grupas bažījas, ka, starptautiskajai uzmanībai mazinoties, tuvākajos mēnešos izlikšana var turpināties, kas savukārt var izprovocēt jaunu asinsizliešanu.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien ieradās vizītē Latvijā. Vizītes laikā viņa tikšanas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un apmeklēja Rīgas Tehniskās universitātei (RTU). EK priekšsēdētāja apmeklēs Latviju saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānismu, iniciatīvu "Next Generation EU" un Latvijas nacionālo Atveseļošanās plānu. EK priekšsēdētāju Ministru kabinetā uzņemēma Ministru prezidents. Pēc amatpersonu sarunas notika ar ūdeņradi darbināma trolejbusa apskate pie Ministru kabineta ēkas. Pēc tam amatpersonas deosies uz RTU Arhitektūras fakultāti Ķīpsalā, kur iecerēts sniegt paziņojumu presei, aplūkot ES līdzfinansēto fondu projektu izstādi un Dizaina fabriku, kā arī tikties ar studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem.

11. jūnijā Lielbritānijā norisinājās G7 valstu vadītāju samits. Šī bija pirmā tikšanās klātienē divu gadu laikā, pateicoties pandēmijai.  Pagājušajā gadā ASV paredzētais G7 samits tika atcelts jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ, un līderu tikšanās notika attālināti. Šogad Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi tikās Kornvolā, un galvenā sarunu tēma bija ekonomikas atjaunošana pēc pandēmijas, Covid-19 vakcīnu taisnīga sadale un klimata pārmaiņas. G7 līderiem samitā pievienojās kolēģi no Eiropas Savienības un ANO. Uz samitu tika uzaicināti arī Austrālijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Indijas līderi.  Samita laikā Kornvolas pludmalē norisinājās neparasts mītiņš. Aktīvisti bija tērpušies kā G7 valstu līderi un "cīnījās" par milzu Covid-19 vakcīnas šļirci. Protestētājiem uz galvas bija uzliktas maskas, kuras izskatījas pēc valstu līderiem. Šāds mītiņš tika organizēts, lai pievērstu uzmanību, kā valstis cīnās par vakcīnas intelektuālo īpašumu.

Pakistānas dienvidos esošājā Karanči pilsētā vietējie iedzīvotāji piegādājuši tirgum jaunu banānu kravu. Turpat pie tirgus noris banānu šķirošana un nogādāšana tirgotājiem. Dažādi augļi un rieksti ir viena no vislielākajām Pakistānas eksportējošajām precēm uz ārvalstīm.

Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu dienu, tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir 24. jūnijā, kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras saulgriežiem. Šie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki.

Taizemes, Koh Losin salas ziemeļrietumu pusē ūdens dzīlēs atrasti milzīgi zvejas tīkli. Ūdenslīdēji dodoties pētīt okenā dzelmi pamanījuši, ko pavisam neparastu. Pāri koraļļiem gulstas milzu zvejas tīkli.

Vasaras saulgriežu un Jāņu laika viens no spēcīgākajiem simboliem ir vainags. Noslēpumainā, kosmiskā un bezgalīgā apļa zīme apvienojumā ar dabas spēka simboliem Jāņu laikā, nēsājot vainagu, pozitīvi ietekmē tā nēsātāju. Reflektējot par minēto, kultūras pils “Ziemeļblāzma” radošais kolektīvs vasaras saulgriežu un Jāņu laikā no 18. līdz 27. jūnijam pils parkā ir izveidojis 10 stilizētu Jāņu vainagu brīvdabas izstādi “Katram savu Jāņu rotu!”

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte šodien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šimonīte, kura ceturtdien un piektdien uzturas Latvijā oficiālā vizītē, apmeklēja Saeimu un tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, bet pēc tam apmeklēja svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, kam sekoja divpusējā tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un abu valstu delegācijām Ministru kabinetā. Otrajā vizītes dienā notika arī Latvijas un Lietuvas valdību vadītāju preses konference. Lietuvas premjerministri oficiālajā vizītē Latvijā pavada Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Rīgā, Strēlnieku laukumā pie Okupācijas muzeja tika uzstādīts vides objekts, kas simbolizēja un attainoja visus Latvijas izsūtīto iedzīvotāju vārdus. 1941. gadā vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu deportēja no Latvijas. Daļu no deportētajiem uzreiz arestēja un nogādāja ieslodzījuma vietās. Pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas.

Ķīna ceturtdien nosūtījusi pirmos trīs astronautus uz savas jaunās kosmosa stacijas centrālo moduli. Pirmais pilotējamais kosmosa kuģis uz vēl būvniecības stadijā esošo kosmosa staciju startēja ceturtdienas rītā plkst.9.22 pēc vietējā laika(plkst.4.22 pēc Latvijas laika) no Dzjucjuaņas kosmodroma Gobi tuksnesī. Aptuveni septiņas stundas pēc starta kosmosa kuģis ar astronautiem veiksmīgi savienojies ar staciju, pavēstīja Ķīnas kosmosa aģentūra. Kosmosa kuģis "veiksmīgi savienojies ar centrālā moduļa priekšējām slūžām", pavēstīja aģentūra. Plānots, ka trīs ķīniešu astronomi kosmosa stacijas centrālajā modulī uzturēsies trīs mēnešus. Oktobrī uz kosmosa staciju dosies trīs nākamie astronauti. Pirmais jaunbūvējamās kosmosa stacijas modulis "Tianhe" (Debesu harmonija) kosmosā tika nogādāts aprīlī, bet visas stacijas "Tiangong" (Debesu pils) būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2022.gada nogalei. Kosmosā vēl jānogādā divi laboratoriju moduļi, kas katrs sver 20 tonnas. 2022.gadā uz kosmosa staciju plānoti vēl divi pilotējami lidojumi. Ja tuvāko gadu laikā, kā plānots, tiks pārtraukta Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) izmantošana, Ķīna būs vienīgā valsts, kuras rīcībā būs pastāvīga bāze kosmosā. Avots: LETA

Dienvidkorejā, Seulā sievietes piedalās neparastā mītiņā. Korejiešu mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Homeplus" darbinieces pilsētas centrā noskuj sev matus. Mītiņa mērķis ir pievērst amatpersonu uzmanību, pieprasto labākus darba apstākļus un darba drošību. Mītiņā piedalījās aptuveni 30 sievietes. Šis mītiņš ir vien daļa no protesta akcijas, kuras laikā Dienvidkorejas iedzīvotāji cīnās par strādnieku tiesībām.

Krievijā Novosibirskā pirmdien degvielas uzpildes stacijā spēcīgā sprādzienā un ugunsgrēkā ievainoti 34 cilvēki, otrdien pavēstīja amatpersonas. "Ugunsgrēka izplešanās nav pieļauta, ugunsgrēka rezultātā cietuši 34 cilvēki, arī divi bērni, kas nogādāti apgabala klīniskās slimnīcas apdegumu centrā," otrdien operatīvajā sanāksmē apgabala valdībā pavēstīja Ārkārtas situāciju ministrijas amatpersona Jevgeņijs Ļebedevs. Liesmas izpletušās 1500 kvadrātmetru platībā, sprāgušas gāzes cisternas, norādīja amatpersona. Septiņu cietušo, kas atrodas reanimācijā, stāvoklis ir "smags, bet stabils", sacīja reģiona veselības aizsardzības ministra vietnieks Konstantīns Haļzovs. Viņiem konstatēts līdz 40% liels ķermeņa apdegums. Desmit cilvēkiem ķermeņa apdegums ir četrus līdz 23% liels, bet divu cietušo bērnu stāvoklis ir apmierinošs. Kā vēsta "Interfax", uzsprāgušas vairākas gāzes tilpnes. Sprādziens izraisījies, jo nav ievēroti drošības tehnikas noteikumi, iepildot degvielu stacionārajās tilpnēs. Ugunsgrēkā sadegušas vairākas vieglās automašīnas un viens kravas auto. Neviens cilvēks negadījumā dzīvību nav zaudējis.

Latvijā šodien piemin komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju 80.gadadienu, tādējādi godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Saeimas Prezidija locekļi nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī Saeimas priekšsēdētāja piedalījās atceres brīdī pie Okupācijas muzeja jaunā memoriāla “Vēstures taktīla”.

Kanādā, Vankūveras Kitsilano pludmalē ir izveidotas neparastas vides instalācijas. Māksliniece Keitlina Dohertija izveidojusi vairākas figūras, kurās ir attainoti cilvēki no plastmasas. Materiāli skulptūru veidošanai ir ņemti no pludmales. Māksliniece pludmalē salasīja iedzīvotāju un atpūtnieku atstātos atkritumus un izveidoja figūras, lai pievērstu uzmanību samilzušajai pludmales piesārņojuma problēmai.

Peoniju audzētavās un kolekciju dārzos sācies karstākais laiks - peonijas ver savus krāšņos ziedus.

Godinot diplomāti Ainu Nagobads-Ābols un viņas ieguldījumu atjaunotajā Latvijas valstī, vakar, 9. jūnijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāja viņas simtgadei veltīto izstādi "Gadsimta latviete". Izstādes atklāšanas pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), LNB direktors Andris Vilks un izstādes kurators Rolands Lappuķe. Izstāde LNB apmeklētājiem būs pieejama no 17.jūnija un tā būs apskatām LNB oranžērijā līdz septembra sākumam.  Izstādē būs apskatāmi vairāki Nagobads-Ābols saņemtie valsts apbalvojumi, piemēram, Francijas Goda leģiona ordenis, Francijas Nacionālais Nopelnu ordenis un Portugāles Lielais nopelnu krusts. Apmeklētājiem būs iespēja aplūkot arī priekšmetus, kas saistīti ar Nagobads-Ābols darba ikdienu, bet reizē ir simboliski un akcentē viņas pašapziņu un sievišķību. Nagobads-Ābols dzimusi 1920.gada 9.jūnijā Rīgā pedagoga un neatkarības cīnītāja Ernesta Nagobada ģimenē. 1944.gada rudenī viņa tika evakuēta uz Vāciju. 1949.gadā Nagobads-Ābols beidza Tībingenas Universitātes Medicīnas fakultāti un apprecējās ar Guntaru Ābolu. Kopā ar ģimeni viņa dzīvoja Marokā, pēc tam Parīzē un tās piepilsētā Levezinē. 1990.gada martā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs Anatols Dinbergs iecēla Nagobads-Ābols par goda konsuli Francijā, un diplomāte bijusi vēstniece Francijā, Spānijā un Portugālē. No 1992.gada līdz 2000.gadam Nagobads-Ābols bija arī Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO. 1997.gadā ievērojamā diplomāte beidza pildīt vēstnieces amata pienākumus. 2000.gada janvārī viņai piešķirts pārstāvniecības UNESCO padomnieces goda statuss. Nagobads-Ābols apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Francijas Goda Leģiona ordeņa III šķiru un Portugāles Lielā Nopelnu krusta I šķiru. 2019.gadā ārlietu ministrs Rinkēvičs, iedibinot jaunu tradīciju pasniegt balvu par mūža ieguldījumu Latvijas ārpolitikā, pirmo apbalvojumu piešķīra Nagobads-Ābols.  

Lielbritānijā, Kornvolā īsi pirms G7 valstu samita uzstādīta neparasta skulptūra. Skulptūrā ir atainoti G7 līderi. Šī skulptūra ir veidota līdzīgi ASV esošajam Rašmora kalnam, tā ir nodēvēts par "Mount Recyclemore". Neprastā skulptūra ir izveidota no elektroniskajiem atkritumiem, lai pievērstu uzmanību uz to kādu kaitējumu dabai nodara šāda veida atkritumi. Saskaņā ar ANO ziņojumu 2019. gadā visā pasaulē radās vairāk nekā 53 miljoni tonnu elektronisko atkritumu. Tas ir par 9 miljoniem tonnu vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Septiņi skulptūrā attēlotie līderi ir Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, Japānas premjerministrs Josihide Suga, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Itālijas premjerministrs Mario Dragi, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, Vācijas kanclere Angela Merkele un ASV prezidents Džo Baidens.

Dienvidkorejā ir gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki, kad nojaukšanā esoša piecstāvu ēka pēkšņi sagruva, sadragājot autobusu, paziņoja amatpersonas. Katastrofa notika trešdien Gvandžu pilsētā uz dienvidrietumiem no Seulas, kad autobuss ar 17 cilvēkiem bija apstājies nojaucamās ēkas priekšā. Deviņi no autobusa pasažieriem gāja bojā, bet pārējie astoņi tika nopietni ievainoti, informēja Nacionālā ugunsdzēsības aģentūra. Visi ēkas nojaukšanā strādājošie bija evakuēti pirms tās sagrūšanas. Ēkas sagrūšanas cēlonis vēl nav noskaidrots. Policija ir sākusi izmeklēt šo lietu. Lielākā mierlaika katastrofa Dienvidkorejā notika 1995.gadā, kad vairāk nekā 500 cilvēku gāja bojā, sagrūstot lielveikalam. Avots: LETA

Ķīnā, Pekinas Huaxiang Dongqiao stacija piedzīvojusi skaistas pārmaiņas. Stacijas sienas izgreznotas ar dažādiem pavasara motīviem - ziediem, dzīvniekiem, putniem. Metro stacijas jaunas košas krāsas atzinīgi vērtējuši sabiedriskā transporta braucēji.

Tūkstošiem ungāru svētdien demonstrācijā Budapeštā protestēja pret premjerministra Viktora Orbāna valdības plāniem līdz 2024.gadam uzcelt galvaspilsētā Ķīnas Fudaņas universitātes pilsētiņu. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfa vērtējumā gājienā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku. Vienošanās, ko Ungārija parakstījusi ar Šanhajā bāzētās augstskolas prezidentu, paredz izbūvēt universitātes pilsētiņu 500 000 kvadrātmetru platībā, kas būtu pirmais šāda veida komplekss Eiropā. Taču šis vērienīgais projekts raisījis sabiedrībā bažas par Ungārijas nosliekšanos austrumu virzienā un augošām parādsaistībām pret Ķīnu, kā arī iezīmējis diplomātisku rīvēšanos starp Pekinu un Budapeštas liberālo mēru Ģērģeju Kāračoņu. Kā liecina nopludināti dokumenti, Ķīna varētu piešķirt aizdevumu 1,3 miljardu apmērā, lai segtu lielāko daļu paredzamo projekta izmaksu, kas sasniegs 1,5 miljardus eiro. Demonstranti apsūdzējuši Orbānu un viņa valdošo labējo partiju "Fidesz" par izdabāšanu Ķīnai. "Orbāns un "Fidesz" uzdodas par antikomunistiem, bet patiesībā viņu draugi ir komunisti," spriedusi 21 gadu vecā studente Soņa Radiča. Pagājušajā nedēļā veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka lielākā daļa Budapeštas iedzīvotāju neatbalsta minēto plānu, un Kāračoņs mudinājis Orbānu neuzspiest pilsētai projektus, ko tā nevēlas. Šīs nedēļas vidū Budapeštas mērs pavēstīja, ka trīs pilsētas ielas neapbūvētā teritorijā, kur iecerēts celt universitātes pilsētiņu, tiek pārdēvētas par Brīvās Honkongas ielu, Dalailamas ielu un Uiguru mocekļu ielu, tādējādi pievēršot uzmanību sasāpējušākajām Pekinas cilvēktiesību problēmām. Reaģējot uz šo soli, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņoja, ka tas "nav pat nicinājuma vērts", bet piebilda, ka tam nevajadzētu ietekmēt projektu. Kā sestdien izteicies Orbāna valdības pārstāvis, protesta akcijai neesot jēgas, jo "process vēl ir plānošanas stadijā" un galīgie lēmumi tiks pieņemti 2022.gada otrajā pusē. Orbāna valdība apgalvo, ka Fudaņas universitātes filiālē tūkstošiem Ungārijas un ārvalstu studentu varēs iegūt kvalitatīvu izglītību. Projekts ietvertu arī senāku plānu šai vietā uzbūvēt kopmītņu kompleksu tūkstošiem ungāru studentu, tomēr Kāračoņs, kas nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās varētu mēroties spēkiem ar Orbānu, paudis bažas, ka lielāko teritorijas daļu aizņems Fudaņas universitātes pilsētiņa. Fudaņas universitāte, kas ir viena no Ķīnas pazīstamākajām ausgtskolām, pirms diviem gadiem no saviem oficiālajiem statūtiem svītroja atsauces uz domas brīvību, un tas ir vēl viens apstāklis, kas raisījis bažas Ungārijas akadēmiskajās aprindās. Orbāna kritiķi viņā saskata Ķīnas un Krievijas "Trojas zirgu" Eiropas Savienībā un NATO. Avots: LETA