Ramadāns ir devītais un svētais gavēņa mēnesis islāma kalendārā. Tas vienmēr sākas ar jauna mēneša iestāšanos, tādēļ katru gadu tas sākās citā dienā. Parasti ramadāna ilgums ir trīsdesmit dienas. Ramadāna laikā musulmaņi ievēro gavēni, dienas gaišajā laikā nedrīkst ne ēst, ne dzert, kā arī smēķēt, savukārt pārējā laikā nedrīkst nodarboties arī ar seksuālām aktivitātēm. Parasti nav pieņemts, ka ramadānu ievērotu bērni, kas nav sasnieguši pubertātes vecumu, grūtnieces un vecie, slimie ļaudis. Ramadāna laikā bez piecām parastajām ikdienas lūgšanām ir vēl papildus lūgšanas — taravihs. Saskaņā ar islāma tradīcijām, ramadāna mēnesī eņģelis Džibrils (erceņģelis Gabriels) nodeva Muhamedam pirmo dievišķo atklāsmi. Tas esot noticis 610. gadā, kad Muhameds atradās Hīras alā, Mekā. Šīs atklāsmes vēlāk tika sarakstītas islāma svētajos tekstos — Korānā.