Novembris Moldovā kā septembris Latvijā 90. gados

©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Pixabay.com
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis
©Arnis Kluinis

Šajā galerijā iekļautie attēli rāda Moldovas galvaspilsētu Kišiņevu (moldāvi raksta Chișinău, bet izrunā tieši tāpat kā latvieši, tikai bez galotnes a), Moldovas un Rumānijas robežpilsētu Unghenus (Ungheni) un valsts dienvidos netālu no valstij atņemtās Piedņestras esošos Kaušenus (Căușeni). Novembra sākums ļāva atgriezties Latvijas septembrī gan bez tādām pārmērībām ar siltumu virs klimatiskās normas, kādas meteorologi atzīmējuši šogad. Vēl interesantāk bija ieraudzīt Moldovā to, ar ko palikusi prātā Latvija pagājušā gadsimta 90. gados vai arī pavisam nesen pirms pēdējās padomju okupācijas laika pieminekļu novākšanas kampaņas. Ja runājam par ekonomiku, tad banku un to filiāļu, kā arī naudas maiņas punktu skaits Kišiņevā un provincēs vēl lielāks jeb acīs krītošāks nekā Latvijā pirms bankas “Baltija” kraha (1995). Vēl citi cilvēku pūļi griežas vāveres ritenī, kur nabadzība dzen tirgoties uz ielām, bet tā tomēr mazproduktīva nodarbe, kas “iekonservē” nabadzību. Moldova iestrēgusi arī iekšējos konfliktos par to, vai iespējams un vai vajag atrisināt tagadējās problēmas ar pievienošanos Eiropas Savienībai vai varbūt tās dalībvalstij Rumānijai.