PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA: Kas es esmu: labās vai kreisās puslodes cilvēks?

Smadzenes ir savdabīgs personālais dators, kas regulē mūsu uzvedību. Tās sastāv no divām puslodēm, kas atbild katra par savām funkcijām: labā – par tēlaini radošo domāšanu, kreisā – par racionālo, analītisko, spēju izvērtēt notikumus un parādības. Jo abas puslodes darbojas saskaņotāk, jo cilvēks līdzsvarotāks un tātad – veselāks, veiksmīgāks darbā un attiecībās. Viens no veidiem, kas var palīdzēt ceļā uz sevis izzināšanu un harmonizēšanu, ir īpaša diagnostika, kurā analizē smadzeņu darbību un psihes stabilitātes līmeni.

Cilvēka āda un centrālā nervu sistēma embrijam attīstās no vienas tā saucamās dīgļlapas, tāpēc daudzas metodes, kas saistītas ar biometriju, balstās uz to, ka tās var pastāstīt visu par nervu sistēmas funkcionēšanas tipu īpašībām, cilvēka nosliecēm, talantiem vai, gluži pretēji, problēmām, skaidro psihoterapeite Sigita Siliņa. Viens no šādiem biometrijas veidiem ir dermatoglifika - zinātne, kas pēta pirkstu nospiedumus, balstoties uz papillāro līniju zīmējumu. «Daudzās valstīs ir milzīgas pirkstu nospiedumu datu bāzes. Ne tikai lai būtu kā pierādījumi noziegumu atklāšanā, bet arī lai pētītu, kādi tie ir ievērojamiem cilvēkiem, piemēram, sportistiem, un atrastu sakarības, kas piemīt konkrētajam talantam. Ņemot vērā katra papillārās līnijas, var palīdzēt cilvēku jau bērnībā virzīt uz kādu no jomām,» teic psihoterapeite. Viņa strādā ar līdzīgu metodi, kurā darbojas tieši tie paši principi, proti, izmantojot cilvēka fotogrāfiju, tiek spriests par centrālās nervu sistēmas īpatnībām, nosakot, kura no smadzeņu puslodēm ir dominējošā un cik lielā mērā. Otrs rādītājs ir psihes stabilitāte, neatkarīgi no tā, kura puslode ir aktīvākā. Tas ļauj noteikt, vai cilvēks cieš no depresijas, vai viņš ir piemērots savam darbam, vai var pieņemt atbildīgus lēmumus, spēj koncentrēties utt.

Sigitai Siliņai bieži nākas palīdzēt pusaudžiem un jauniešiem, kā arī cilvēkiem, kas vīlušies savā pašreizējā darbā, izvēlēties profesiju. Diagnostika rāda, ka daudzi patiesi ir nolūkojuši nepareizo ceļu. «Mans uzdevums nav pateikt konkrēti - tev jādara tieši tas un nekas cits. Bet es varu ieteikt virzienu un darbības, kuras veicot cilvēks jutīs gandarījumu, līdz ar to tas ļaus profesionāli pārorientēties,» saka psihoterapeite.

Psiholoģiskais portrets

Lai izveidotu psiholoģisko portretu, no fotogrāfijas tiek izveidoti divi portreti: viens - saliekot kopā divas labās puses, otrs - kreisās. Izmantojot tos, tiek analizēts, kur veidojas asimetrija. Teorētiski varētu domāt, ka gluži kā hiromantijā (personības analīzē pēc plaukstas), kur viena no plaukstām ir dzimstot dotā matrica, bet otra - dzīves laikā koriģētā, arī sejas pusēm ir līdzīgi, tomēr ne gluži. «Te ir tā: ja cilvēks novirzās no sava dzīves uzdevuma, psihe kļūst nestabilāka. Tas ir kā skolēnam. Viņam šķiet: ja labi mācās un varbūt ir pat teicamnieks, tad ir ļoti labi. Bet patiesībā tieši tad ir liela iespēja nepareizi izvēlēties nākotnes profesiju, ja visos priekšmetos sekmes ir vienlīdz labas. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi pazīt sevi, zināt savu psiholoģisko tipu, lai nekļūdītos. Svarīgi ir izzināt sevi un, tikai balstoties uz to, atrast savu aicinājumu, jo bieži, vairāk klausoties citos, var savus sapņus nesadzirdēt. Ar šo metodi var palīdzēt noskaidrot, kas tad būs tās darbības, kas dzīvē sniegs vislielāko gandarījumu,» teic Sigita Siliņa, piebilstot, ka, attīstot iedzimtos talantus un liekot lietā izteiktās īpašības, cilvēks var būt ļoti produktīvs. Tomēr jāatceras: nekad nevajag ekspluatēt tikai kreisās vai labās puslodes īpašības, bet attīstīt arī pretējās. Tas nebūt nenozīmē, ka, piemēram, labās puslodes cilvēks, attīstot kreisās puses īpašības, mainīs «orientāciju». Viņš vienkārši kļūs stabilāks savās labās puslodes izpausmēs. Labāk veidosies horizontālās saiknes starp labo un kreiso pusi. «Ja tiek uzskatīts, ka tad, kad smadzenes attīstās, vīriešiem stiprākas ir laterālās saiknes, proti, labā - labā, kreisā - kreisā puslode, bet sievietēm - horizontālās, tad piedēvējam katram dzimumam tam tipiskākās iezīmes, piemēram, ka sievietes ir vairāk intuitīvas. Taču tā nav, jo ir arī ļoti loģiskas sievietes. Tāpat tiek uzskatīts, ka zēniem ir labāka telpiskā domāšana. Tam visam nav tieša sakara, bet ir svarīgi, kā mēs to izmantosim. Jo dzīvē ir ļoti vienkārši: tev jāsaprot, kas tu esi, un attīsti tās īpašības, kas tev piemīt, velkot līdzi arī tās, kas rada aizķeršanos, tādā veidā asinot vai pilnveidojot savu gribasspēku, lai uzturētu tonusu un stabilitāti.»

Lai parādītu, kā īsti notiek diagnostika, Sigita Siliņa nobildē arī manu seju. Viņa teic, ka pilnu ainu, sīkāk neanalizējot, protams, nevarēs sniegt, taču pamatproblēmas tas atklās. Neieslīgstot personīgajās detaļās, uzzinu, ka man par trešdaļu dominē kreisā puslode. Jāpiebilst, ka katram dominē kāda no puslodēm un rets stāvoklis ir tad, ja ir līdzsvars - tas parasti esot uz neilgu laiku, lielākoties pēc meditācijas vai kādas garīgas prakses. Viņa man arī izklāsta, kādas emocijas prevalē un ar kurām vajadzētu tikt galā. Vai tas ko maina, ja fotografē cilvēku dažādos viņa dzīves posmos? Lai gan sejas vaibsti, laikam ejot, mainās, tas neietekmē psiholoģisko portretu. «Tā nav fiziognomika. Kauli un skeleta muskuļi attīstās no citas dīgļlapas, un centrālajai nervu sistēmai nav šādas tiešas atsauces uz izskatu. Ir gan dzirdēts, ka saka: re, viņš izskatās pēc bandīta vai pēc vientiesīša, bet tas neattiecas uz psiholoģisko portretu,» norāda psihoterapeite.

Sigita Siliņa rāda tabulu, kuru izmanto, nosakot psihotipu. Pēc šīs metodes tiek klasificēti 63 tipi, un katram ir savas noteiktas īpašības. Datorprogramma nosaka, kura smadzeņu puslode dominē un kādā apjomā, analizē svārstīgos procesus starp puslodēm. Monitorā parādās vērtējums skaitļos un procentos. Tiek noteikts personības harmonijas līmenis, impulsivitātes un psihes stabilitātes rādītāji procentos, kā arī psihosomatisko traucējumu iespējamība. Te var zināmā mērā arī manīt dažādu emocionālo tipu «rāmi». Piemēram, intuitīvais - 60%, stabilitāte 70% utt. «Svārstību procesi starp smadzenēm ir paši svarīgākie - to var salīdzināt ar ūdens virsmu: mēs iemetam akmentiņu un redzam, ka veidojas sfēriski apļi. Sāk strādāt viena puslode. Iemetam otru akmentiņu - sāk strādāt otra puslode. Kaut kur šie apļi saskaras. Un te ir svarīga amplitūdu atšķirība. Ja, piemēram, kreisā sāk strādāt no rīta, bet labā vakarā, tad tās tā arī nesatiekas. Un tad var iznākt, ka cilvēks ar loģisko prātu vēlas kaut ko vienu, bet zemapziņa vēlas pavisam ko citu. Un tad rodas tas iekšējais konflikts. Piemēram, labās puslodes jaunietis, aizejot studēt sev nepiemērotu profesiju, var mierīgi studijas pabeigt, jo viņš spēj pielāgoties. Bet tad, sākot strādāt, saprot, ka tas nav viņa lauciņš, un dodas studēt ko pavisam citu. Bet «kreisie» jau studiju laikā biežāk čīkst, kritizē, jo viņi ir vērīgāki attiecībā uz mācību procesu un kvalitāti un retāk kļūdās.»

Personāla atlases knifi

Psihotipa noteikšana palīdz uzzināt ne tikai to, kāds darbs ļaus labāk justies vai kā varētu savu psihi nostabilizēt, bet arī kādu vaļasprieku izvēlēties, jo tas nereti var aizpildīt emocionālā gandarījuma robus. «Svarīgas, protams, ir visas jomas, tomēr jāņem vērā, ka darbs ir tas, kas paņem lielāko mūsu dzīves daļu. Tāpēc nevajag dusmoties, ja kaut ko savā profesijā nevari izdarīt, bet izmantot maksimāli tās īpašības, kas ir. Piemēram, «kreisajiem», ja, protams, viņu astroloģiskajā kartē nav Merkurs Dvīņu zīmē vai ascendentā, nepatīk skraidīt apkārt, pēc principa - aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko.» Runājot par kreisās puslodes cilvēkiem, Sigita Siliņa uzsver, ka tie ir atbildīgāki un arī labāk atpazīst cilvēkus. Reizēm viņi sliktāk pazīst sevi, bet «labajiem» ir otrādi - viņi par sevi zina teju visu, bet par apkārtējiem ne vienmēr interesējas. «Kreisie» ļoti noderot personāla atlasīšanai, jo labi spēj izvērtēt, kas kam der. Šīs puslodes cilvēki arī ļoti ievēro taisnīgumu, piemēram, sadalot prēmijas, «kreisie» rīkosies pēc faktiem, nevis emocijām. Viņi nesāks svārstīties -tas man draugs vai rads, vai klasesbiedrs, došu viņam atlaides. Toties «labie» ir labāki stratēģiskie plānotāji, ideju ģenerētāji.

Lūk, viens gadījums no personāla atlases jomas. Kādai VIP personai bija vajadzīgs šoferis. Viņa atnesa vairākas fotogrāfijas. «Saprotams, ka tas, kas grib šādu darbu uzņemties, mērķu ziņā nav augstu tendēts. (Cilvēkiem ar augstāko izglītību tie ir krietni augstāki.) Mani pārsteidza tas, ka visas fotogrāfijas rādīja personas «zem horizonta». Skatoties uz tām, pirmie bija jāatmet tie, kam psihe ir lejas sektorā - proti, ar destruktīvu psihi, kam ne sava, ne citu dzīvība nav īpaša vērtība. Lieki riskēs, neizvērtēs situāciju. Atlika divi. Viens, kam dominē labā puslode, un viss liecināja, ka viņš būs piesardzīgs un uzmanīgs uz ceļa. Bet diemžēl konkrētos apstākļos, ja viņam tas būs izdevīgi, viņš būs uzpērkams. Tas nozīmē, ka šis cilvēks varētu atklāt kādu noslēpumu vai aiziet uz citu darbu, ja viņam piesolītu labāku algu. Otras personas tips rādīja, ka tā nebūs ne tik uzmanīga un piesardzīga, pat čammīga, bet nebūs uzpērkama.» Sieviete izvēlējusies otro, jo viņai būtiska bija ne tikai fiziskā drošība. Ar šo diagnostiku varot arī noteikt, vai amatpersona ņems kukuli vai nē.

Starp citu, «labie» vai «kreisie» arī citādi izturēsies pret materiālo stimulēšanu par padarīto. Otrajiem ar pliku paldies vien nepietiks, viņiem vajadzēs kaut ko taustāmāku. Tāpēc šo bērnu vecākiem jāatceras: ar savu atvasi var sarunāt. Ja labi mācīsies un vidējā atzīme būs 8, tad apsolīt nopirkt, piemēram, jaunu velosipēdu. Tā kā šāds bērns ir labs izpildītājs, viņš ies un darīs. Ar labās puslodes bērnu sarunāt ir grūtāk. Ja piedāvās dāvanu, ko viņam nevajadzēs, neuzpirksiet, un viņš nedarīs to, ko piedāvājat. Viņam svarīgi ir uztrāpīt to, kas interesē un patīk.

Sigita Siliņa paironizē, ka labās puslodes cilvēki vairāk vēlas visu zināt, taču maz dara, bet «kreisie» mazāk zina, bet vairāk dara. Biznesa tandēmā ir labi, ja ir abi kopā: viens ģenerēs idejas, otrs izpildīs. Tas nenozīmē, ka «kreisie» nevar ģenerēt idejas - var, bet ne ilgstoši. Arī ģimenē ir svarīgi, lai abi nav «labie»: lai nav tā, ka nauda tiek notriekta uzreiz, neatstājot neko līdz nākamajai algai.

Emociju un problēmu grozs

Līdztekus šīm fotogrāfijas metodēm psihoterapeite savā praksē izmanto arī aura somas krāsainās pudelītes, kas arī ļauj noprast emociju un problēmu «grozu». Tāpat viņa lieto astroloģiju, lai padarītu ainu pilnīgāku. Sākotnēji vairāk akcentu likusi tieši uz šo zinātni, jo šķitis - profesijas izvēlē tā pateiks priekšā vislabāk. Jā, zināmus norādījumus astroloģiskā karte dod, tomēr ne pilnībā, īpaši tad, ja nav precīzi zināms dzimšanas laiks. Tāpēc meklējusi kādu metodi, kas varētu labāk palīdzēt šajā jautājumā. Sigita Siliņa atklāj, ka ir arī mācījusies Rīgas Stradiņa universitātē psihodinamisko psihoterapiju, apguvusi arī NLP, koučingu, tomēr šķitis, ka vajadzīgs kas objektīvāks, kur nav tik daudz emocionālās iesaistes. Lai var ātri saprast, «kuras olas, kurā grozā jāliek». Un šī diagnostika tiešām to palīdz izdarīt. Patiesībā - ļoti daudzās lietās tieši šis skatu punkts sniedzot atbildes. Kaut vai par veģetārismu. Kāpēc cits praktizē mierīgi, par visām varītēm nemēģina pārliecināt citus tajā iesaistīties, neplēš kažokus un zvērādas. «Ja cilvēks ir veģetārietis, viņš sevi ierobežo. Un te ir svarīgi noskaidrot motivāciju: kāpēc? Ja psihe ir stabila, viņš nekad neteiks, ka esi muļķis un līķēdājs, jo esi gaļēdājs. Viņš mierīgi ies savu ceļu. Bet, ja psihe ir nestabila un ja vēl dominē labā puslode, tad agresija laužas uz āru. Viņu neapmierina tas, ka pats neēd gaļu, bet grib panākt, lai arī citi to nedara. Tātad - vēlme gūt emocionālo pārākumu, ir arī vainas izjūta par kaut ko, vēlēšanās ieņemt upura lomu.»

Sigita Siliņa atceras, ka, mācoties šo metodi, pirmajā dienā pasniedzējs (pie viņa mācījusies privāti) pateicis, ka būs jādarbojas no desmitiem rītā līdz septiņiem vakarā ar pusdienas pārtraukumu, gan nepasakot - cikos tas būs. Pulkstenis jau tuvojies četriem, bet no pusdienām ne vēsts. Sacījusi, ka gribas ēst. Bet pasniedzējs atbildējis: kāpēc gan? Mācīties vajag. Lūk, esot fails - lai saliekot atsevišķi intuitīvi destruktīvos tipus. Viņa skatoties: nu teju visi tādi. Domājusi, ka laikam pavisam sajukusi. Pasniedzējs atbildējis, ka nebūt ne. Tas bijis no kāda veģetāriešu pasākuma, un tie, kas nākuši pie viņa uz diagnostiku, tādi arī bijuši. Šajā gadījumā guvusi arī atklāsmi par sevi - tad, kad ir stresa situācija, viņa spējot strādāt produktīvāk un ātrāk. Jo tā pusstunda, lai tiktu uz pusdienām, likusi ļoti koncentrēties un izdarīt vairāk nekā teju pa visu dienu.

Sports, cigun un medicīna

Sigitai Siliņai esot interesanta pieredze darbā ar sportistiem - arī tur pēc dominējošās puslodes var ieteikt, kādu sporta veidu labāk izvēlēties, kā arī - ja komandu sporta veidā, tad kādu pozīciju izvēlēties (aizsargs, uzbrucējs, centrs). Protams, tam vēl jāpieslēdz fiziskie dotumi, taču arī emocionālie ir svarīgi. Viņa piekrīt, ka arī astroloģiskajām pozīcijām ir sava nozīme. Piemēram, Marss Jaunavas zīmē un labi aspekti - cilvēks var labi spēlēt basketbolu, viņš būs akurāts un precīzs. Bet ja Marss būs Lauvas zīmē, tad cilvēks vairāk būs centrēts uz sevi. Ja viņam tiks bumba, negribēs vis atdot to citam. Šādam psihotipam labāk derēs individuālais sporta veids. Toties Lauva būs bieži vien redzams uz skatuves. Astroloģijā gan reizēm mīnuss ir tas, ka ne vienmēr ir zināms precīzs dzimšanas laiks, bet šai metodei tas nav svarīgi.

Mācot cigun vingrinājumus, Sigita Siliņa pat dažkārt dalījusi grupas - «labajos» un «kreisajos», jo meditācijas vingrinājumi katram no tiem ir atšķirīgi. Tas arī atvieglojis skaidrošanu, jo grupas labāk un ātrāk sapratušas, kā un kas jādara. «Saprašanās bija teju no pusvārda, mērķu skaidrība, saliekot kopā visus, nebūtu tik viegli panākta,» norāda psihoterapeite. Te labi esot atcerēties teicienu: nav svarīgi, kādā krāsā ir kaķis, galvenais - lai peles ķer, proti, lai ir rezultāts. «Atnāk pie manis cilvēks, redzu - ar nestabilu psihi. Viņš apgalvo, ka divreiz dienā meditējot. Domāju: tas nevar būt, jo meditējot smadzenes nonāk alfa ritmā un, divreiz dienā to darot pa divdesmit minūtēm, to darbībai būtu jāharmonizējas. Bet tad izrādās, ka šis cilvēks meditē, neņemot vērā savas vadošās smadzeņu puslodes īpatnības.» Tiklīdz cilvēks apjaušot, kā un kādā secībā garīgie vingrinājumi jāpilda, tā pozitīvi rezultāti noteikti neizpaliek.

Sigita Siliņa vēl un vēlreiz atgādina: kad cilvēkam psihe ir stabila, viņš pieņem adekvātus lēmumus. Ja tā nav, viņš ir viegli ietekmējams, vairāk klausās, ko saka citi, nevis pats sevi. Patiesībā - nezina, kas pats ir. Tā arī var iebraukt auzās, un psihe cieš tam līdzi - cilvēks kļūst izklaidīgs, neapmierināts, nomākts.

Šī diagnostika spējot atklāt arī tos gadījumus, kad cilvēkam būtu vajadzīga medicīniska palīdzība. Psihoterapeite rāda telpiskajā grafikā - ja iekļūst lejas trīsstūrī, ko saucot par depresīvo vai suicidālo, tad noteikti vajadzētu painteresēties, vai nav kas noticis, kas izraisījis šādas jūtas. No šīs bedres ir arī grūtāk izrauties. Reizēm tiek teikts, ka nevajag pusaudzi vai jaunieti izraut no vides vai kompānijas, kas viņu slikti ietekmē. Un kā vēl vajag! Jo, ja apkārt ir destruktīva vide, pat pozitīvi tendēts bērns var regresēt. Un otrādi - ja apkārt ir citi ar stabilāku psihi un vērtībām, tad emocionālā stabilitāte iet uz augšu. Tā ir arī ar attiecībām. Ar stabilu psihi apveltīts, iemīlējies jaunietis pratīs adekvāti rīkoties, kamēr nestabils - būs jāatbalsta, un tur gaidāmi visādi brīnumi.