PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Veselība, liekais svars un ideālās proporcijas

Raksturs, slimības un sports

Somatotipi tiek skatīti arī ciešā saiknē ar rakstura iezīmēm, bet zinātnisku pierādījumu tam nav, teic Līga Ozoliņa-Molla. Gan Krečmers, gan Šeldons mēģinājuši noteikt katram tipam raksturīgākās īpašības. Endomorfais, viņuprāt, esot ar noslieci uz visceratoniju, proti, viņam dominē gremošanas sistēma, mezomorfais - vairāk somatotoniķis, kam raksturīga kustību un muskuļu aktivitāte. Ektomorfais ir cerebrotoniķis, tas ir, viņam dominē smadzeņu funkcijas.

Šeldons ir arī izveidojis katra tipa personības īsu raksturojumu. Endomorfais tips: miermīlīgs, komfortu mīlošs, komunikabls, tolerants, smaidīgs, patīk labi paēst, asprātīgs un mīļumu gaidošs. Mezomorfais: aktīvs, neatlaidīgs, mērķtiecīgs, enerģisks, drosmīgs, patīk uzmanība, mēdz būt kaujiniecisks un piedzīvojumu kārs. Ektomorfais: kluss, introverts, noslēgts, viegli aizvainojams, ar asu prātu.

Attiecībā uz slimībām tiek uzskatīts, ka tiem, kam dominē endomorfās pazīmes, ir nosliece uz koronāro artēriju slimībām, arteriālo hipertensiju, cukura diabētu, gremošanas sistēmas un bipolārajiem traucējumiem. Mezomorfo pazīmju īpašniekus arī var piemeklēt koronāro artēriju slimības un arteriālā hipertensija, cukura diabēts un bipolārie traucējumi kā endomorfiķiem, bet viņi var arī ciest no gremošanas sistēmas traucējumiem un aknu slimībām. Savukārt ektomorfiķus var apdraudēt šizofrēnija un tuberkuloze. Katrā ziņā - tas nenozīmē, ka cilvēks ar šeit uzskaitītajām kaitēm noteikti sirgs, taču tas ir kā vājais punkts, kas konkrētos apstākļos var arī likt manīt, skaidro bioloģe, piebilstot, ka šādi secinājumi izdarīti, pētot somatotipu biežāk izplatītās kaites, taču izskaidrot, kāpēc tas tā ir, zinātne nav spējusi.

Vaicāta, vai arī sporta veidu izvēli ietekmē somatotips, Līga Ozoliņa-Molla teic, ka patiesībā jau katrs var nodarboties ar jebkuru. Tikai vienam, lai sasniegtu labāku rezultātu, tas prasīs pamatīgākas pūles, bet citam mazākas. Jo svarīga ir ne tikai auguma konstitūcija, bet arī citas ķermeņa funkcijas - ieskaitot asinsrites, elpošanas sistēmas īpatnības. Ar studentiem esot pētījuši muskuļu šķiedras dažādām etniskajām grupām, iedalot tās ātrajās un lēnajās un vērtējot, kuriem to ir vairāk. Izrādās, ka garo distanču uzvarētājiem kenijiešiem dominē lēnās, grūti nogurdināmās, bet lieliskajiem sprinteriem etiopiešiem - «ātrās» šķiedras. Taču tādu vai citu fizisku īpatnību esamība ietekmēs rezultātus un, protams, dos zināmas priekšrocības, taču nebūt ne vienmēr dos absolūtas garantijas panākumiem kādā no sporta veidiem, uzsver zinātniece.

Līga Ozoliņa-Molla arī mudina būt visai piesardzīgiem, runājot par lieko svaru un veselību. Nevajagot domāt, ka tikai pikniķiem iespējams liekais svars, jo arī astēniskie tipi, kam gan ir labāka vielmaiņa, var uzaudzēt «riepu», turklāt tā lielākoties veidosies vēdera rajonā, kas, starp citu, ir sliktāk nekā tauku kārta uz gurniem, kā tas lielākoties ir pikniķiem. Tie, kas veidojas ap iekšējiem orgāniem, ir sliktie tauki, jo stimulē aterosklerozes veidošanos.

Lai gan ķermeņa masas indeksu nosaka, ņemot vērā svaru un augumu, un par aptaukošanos liecina tas, ja šis koeficients ir virs 30. Taču arī tādā gadījumā šāds skaitlis var liecināt par palielinātu muskuļu masu, nevis aptaukošanos. Tāpat noteikti jāņem vērā kustīgums. Citkārt apaļīgs un kustīgs cilvēks ir veselāks nekā tievais, bet mazkustīgais. Patiesībā svarīgs ir vesels komplekss: miesasbūve, kustīgums un uztura paradumi. Tāpēc viņa labāk lietojot šādu frāzi: somatotipam atbilstošā tauku masa. Poti, ja astēniķis labāk jutīsies ar mazu tauku masu, tad pikniķis - ar lielāku.