PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Astoņu ministru bilance: 200 slēgtu skolu; vai viņi strādājuši profesionāli?

Septembris skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem ir satraukuma pilns laiks, jo sākas jauns mācību gads. Taču ik gadu virkne skolu paliek tukšas un klusas, un pēdējo desmit gadu laikā tāds liktenis piemeklējis aptuveni 200 «gaismas piļu».

Šos desmit gadus izglītības nozari stūrējuši astoņi ministri: katrs nācis ar ko jaunu, reformām vai «nereformām», taču kopējs visiem viņiem bijis viens - skolas tiek slēgtas arvien pieaugošā progresijā.

Bet par mazo skolu saglabāšanu un programmu vairs netiek i runāts, īstai izglītības kvalitātei tām neesot vajadzīgās sinerģijas. Rezultāts: lauki kļūst aizvien tukšāki, pamestās skolu ēkas pārvēršas par pansionātiem, sociālajiem dzīvokļiem, ražotnēm, bet sliktākajā gadījumā - tās lēnām saēd laika zobs.

Programma iegulst plauktā

Valsts politika ir novedusi pie tā, ka no Latvijas aizplūst cilvēki. Ir aprēķini, kas rāda: vidēji dienā 52 šīs valsts iedzīvotāji dodas projām uz ārzemēm. Arī demogrāfiskie skaitļi nekāpj, un patiesībā ik gadu izmirst teju viena mazpilsēta. Visvājākais posms tajā visā izrādās Latvijas lauki, tie iztukšojas visstraujāk. Daudzviet palikusi vien trešā daļa iedzīvotāju no tā, kas bija pirms Otrā pasaules kara. Notiekošos procesus rāda arī skolu tīkls, kas ik gadu sarūk, jo katrai pašvaldībai ir sava sarkanā līnija, cik ilgi tā bez valsts atbalsta spēj uzturēt mazu skolu. Savulaik gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja mazo skolu programmu, taču nu tā, visticamāk, aizmirsta guļ kādā plauktā. Jo ministri šajos gados tik strauji mainījušies, ka nu jau veltīgi meklēt, kāpēc tā palika pusratā. Mazo skolu darba grupas vadītāja Aija Tūna toreiz (2012. gadā), kad šis plāns tapa, uzsvēra, ka skolas slēgšana ir pēdējais scenārijs, kas jāizvēlas, un atgādināja, kādas sekas bija 90. gados notikušajai nepārdomātajai bērnudārzu masveida slēgšanai.

Taču šobrīd IZM uzņēmusi šādu vadlīniju: mazo skolu (tādu, kur skolēnu skaits ir zem simta, ir 12 procenti) ir par daudz, tās jāoptimizē. Patlaban pēc IZM pasūtījuma top optimālā skolu tīkla kartējums, kura starpziņojumos jau tagad uzsvērts: jāsāk vispirms ar vidusskolu apcirpšanu, un tiek jau noteikts skolēnu minimuma slieksnis - 10. līdz 12. klasēs tie varētu būt kopumā 150 skolēnu (izņēmums varētu būt attālāki rajoni, kur līdz tuvākajai skolai būtu vairāk nekā 30 kilometru). Patiesībā no šobrīd esošajām vairāk nekā 300 vidusskolām Latvijā pietiktu ar 130, uzskata pētījuma autors Jānis Turlajs.

Kā paraugs tiek minēts Bauskas novada pašvaldības pirms kāda laika tapušais līdzīgs pētījums, kurā divas vidusskolas ir vien pašā Bauskā, bet apkārtnē paliek tikai dažas sākumskolas. Jo vēl līdz šim ir spēkā uzstādījums: sākumskola - pēc iespējas tuvāk mājai. Par mazskaitlīgajām un apvienotajām 7. līdz 9. klasēm pašreizējais ministrs Kārlis Šadurskis ir paudis: tāds aizvēsturisks modelis vairs nevarēs pastāvēt, liekot saprast, ka no tām nāksies atteikties. Ja nē - to panāks ar normatīvo aktu palīdzību. Ir arī izskanējusi informācija, ka arī sākumskolā mazāk par sešiem bērniem klasē jau nevajadzētu būt. Lai piespiestu pašvaldības optimizēt skolas, IZM sagatavojusi iespaidīgus grozījumus Izglītības likumā, kas varētu pamatīgi ietekmēt pašreizējo skolu tīklu.