PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. As­tro­lo­ģi­ja un me­di­cī­na. Kat­rai sa­va vie­ta

© Pixabay

Alek­sandrs So­ko­lovs – as­tro­logs ar aug­stā­ko iz­glī­tī­bu me­di­cī­nā, Lat­vi­jas As­tro­lo­gu aso­ci­āci­jas biedrs, ku­ram iz­snieg­ta bied­ra kar­te ar pir­mo nu­mu­ru. Vi­ņa pie­re­dze gan as­tro­lo­ģi­jā, gan me­di­cī­nā ļauj iz­teikt strik­tu, bet pa­ma­to­tu vie­dok­li par ļo­ti no­zī­mī­gu cil­vē­ka dzī­ves sa­stāv­da­ļu – ve­se­lī­bu. Vai as­tro­logs var pa­teikt, kad cil­vēks sa­slims un ar ko? Vai ir ētis­ki pro­gno­zēt ve­se­lī­bas pro­blē­mas tā dē­vē­ta­jā po­pu­lā­ra­jā as­tro­lo­ģi­jā – ik­die­nas, ik­ne­dē­ļas vai ik­mē­ne­ša ho­ro­sko­pā? Un vai as­tro­lo­ģi­ja var pa­lī­dzēt ār­stē­ša­nā?

Sli­mī­bu ho­ro­sko­pā ne­redz

Alek­sandrs So­ko­lovs uz­ska­ta, ka ir jā­pa­sa­ka: «As­tro­lo­gam, tā­pat kā kat­ram cil­vē­kam, ir tie­sī­bas uz­tvert lai­ku, laik­me­tu, kos­mo­su, kā vi­ņam gri­bas, bet bū­tu la­bi, ja cil­vēks ap­zi­nā­tos sa­vu po­zī­ci­ju. Ma­na po­zī­ci­ja ir tā­da, ka ga­ta­va nā­kot­ne ne­ek­sis­tē, mēs ne­va­ram zi­nāt, kas būs. Es uz­ska­tu - kaut gan uz cil­vē­ku ie­dar­bo­jas dau­dzas da­žā­das iner­ces, ku­ras spē­cī­gi ie­tek­mē, mums tik un tā ir iz­vē­le. Tā­pēc ma­nas pro­gno­zes ir var­bū­tī­bas.»

As­tro­lo­ga pos­tu­lāts ir - cil­vē­ka ho­ro­sko­pā sli­mī­bu nav. Lūk, Alek­san­dra So­ko­lo­va ska­tī­jums uz me­di­cī­nas un as­tro­lo­ģi­jas sais­tī­bu:

- Jā, va­ru ie­ska­tī­ties ho­ro­sko­pā un pa­teikt - pa­stāv lie­lā­ka var­bū­tī­ba, ka te­vi ap­draud asins­ri­tes trau­cē­ju­mi, bet te­vi - el­po­ša­nas trak­ta pro­blē­mas, un va­ru ļo­ti kon­krē­ti pa­teikt, cik il­gi tāds pe­ri­ods tur­pi­nā­sies. Pat ne­zi­nu, vai cil­vēks sa­slims, bet zi­nu, ka var­bū­tī­ba pa­sli­mot, pie­mē­ram, šo­gad no­vem­brī vi­ņam ir ļo­ti lie­la. As­tro­lo­ģi­ja ir uni­kā­la sis­tē­ma, ku­ra ļauj pre­cī­zi strā­dāt ar lai­kiem, ne­vis pro­gno­zēt ten­den­ces, kā da­ra jeb­ku­ra ci­ta zi­nāt­ne, pie­mē­ram, fi­zi­ka, eko­no­mi­ka, et­no­lo­ģi­ja. Tur spe­ci­ālis­ti, iz­pē­tot li­kum­sa­ka­rī­bas, var teikt - pēc 15-20 ga­diem no­tiks tas un tas. As­tro­logs iz­man­to as­tro­no­mis­ku, ci­tiem vār­diem sa­kot, ab­so­lū­ti pre­cī­zu in­for­mā­ci­ju. Iz­man­to­jot to, var kon­krē­ti pro­gno­zēt no­ti­ku­mus ne ti­kai gad­sim­tā, ne ti­kai ga­dā, ne ti­kai mē­ne­sī, bet die­nā, stun­dā un pat mi­nū­tē.

Ta­ču sli­mī­bas ho­ro­sko­pā ne­mek­lē­jam! Es il­gus ga­dus at­kār­to­ju, ka sli­mī­ba ir ho­ro­sko­pa ener­ģi­jas jeb pla­nē­tu mo­ti­vā­ci­jas ne­re­ali­zē­ta, sa­grau­jo­ša dar­bī­ba. Ne­kas ne­ro­das pēk­šņi - šo­dien sli­mo, bet va­kar bi­ji ve­sels. Nē! Kad tiek kon­cen­trē­ta iek­šē­jā ener­ģi­ja, cil­vē­kam ro­das sa­sprin­gums. Ja viņš zi­na, kur to iz­lie­tot, da­ra to in­tui­tī­vi vai ar as­tro­lo­ga pa­lī­dzī­bu, tad ir ve­sels, ak­tīvs un veik­smīgs.

Pie­mē­ram, Ve­ne­ras mo­ti­vā­ci­ja ir skais­tums. Ja tā­da ir cil­vē­ka ho­ro­sko­pā, tad lai viņš ra­žo, pie­mē­ram, mo­des pre­ces! Ja ir īs­lai­cīgs Ve­ne­ras ak­cents, tad ta­jā pe­ri­odā lai krā­so Liel­die­nu olas, zī­mē, dzied, ra­da skais­tu­mu, prie­ku un kom­for­tu dvē­se­lei! Ja ir Mar­sa ak­cents, tad jā­būt ļo­ti ak­tī­vam un vis­la­bāk - fi­zis­ki ak­tī­vam. Sa­vu­kārt 12. mā­ja ho­ro­sko­pā tiek dē­vē­ta arī par slim­nī­cu mā­ju. Tas no­zī­mē, ka var būt sli­mī­bas, ku­ru ār­stē­ša­nai va­ja­dzī­gi pa­pil­du ap­stāk­ļi. Ne­ru­nā­jot par tik ne­skaid­rām lie­tām kā mis­ti­ka un no­slē­pu­mi, 12. mā­ja ir arī kal­po­ša­nas mā­ja. Tā­tad cil­vē­kam gri­bas pa­lī­dzēt ci­tiem. Ja viņš to ne­da­ra, tad šī kal­po­ša­nas ener­ģi­ja ne­tiek lie­to­ta.

Cil­vē­kam ir iz­vē­le iz­pil­dīt ma­nas re­ko­men­dā­ci­jas vai ne, var­būt viņš in­tui­tī­vi kaut ko ci­tu at­ra­dīs. Ja cil­vēks to ne­da­ra, tad ener­ģi­ja sa­krā­jas un ro­das psi­hisks sa­sprin­gums, ne­no­tiek gre­mo­ša­na, un tas var ie­tek­mēt fi­zio­lo­ģis­kos pro­ce­sus mus­ku­ļos un asins­ri­tē tik stip­ri, ka trau­cē arī fi­zio­lo­ģis­kām fun­kci­jām. To sau­cam par sli­mī­bu. Ne­ru­nā­sim par pēk­šņu iz­ār­stē­ša­nos, bet tie­šām var būt ga­dī­ju­mi, kad cil­vē­kam fan­tas­tisks iek­šē­jais sa­sprin­gums bei­dzas tam­dēļ, ka ho­ro­sko­pā bei­dzas šis posms. To var pie­ļaut.

Ru­nā­jot par on­ko­lo­ģis­kām sli­mī­bām, ne­drīkst cil­vē­kam dot sap­ni, ka beig­sies kāds pe­ri­ods un viss būs la­bi. Pirm­kārt, kaut kas var mai­nī­ties, ja cil­vēks mai­na arī ār­stē­ša­nu un pa­ra­du­mus, pie­mē­ram, ēša­nu. Otr­kārt, on­ko­lo­ģis­kās da­bas pa­ma­tā ir Plū­tons, kas sim­bo­li­zē kaut ko ilg­lai­cī­gu, pa­kā­pe­nis­ku, dzi­ļu, kam at­slē­gas vārds ir pār­kār­to­ša­nās. Tas no­zī­mē - cil­vē­kam jā­at­ce­ras, ka nav or­gā­na vai audu vē­zis, bet ir on­ko­lo­ģis­ka or­ga­nis­ma sli­mī­ba, jo or­ga­nis­mam vie­na no fun­kci­jām un va­ja­dzī­bām ir kat­ru brī­di mek­lēt ati­pis­kas šū­nas un iz­nī­ci­nāt tās. Ja sis­tē­ma, kas iz­nī­ci­na šū­nas, ne­strā­dā, tad var pa­rā­dī­ties vē­zis. Lai pār­trauk­tu šo pro­ce­su, or­ga­nis­mam jā­būt spē­cī­gam, tā­pēc pēk­šņi ne­kas ne­no­tiek.

Zi­vīm - pē­das, Aunam - gal­va

Tie­šām, kopš šu­me­ru lai­kiem vai pat vēl se­nāk ek­sis­tē zo­di­akā­lais cil­vē­ciņš - jeb­ku­ram as­tro­lo­gam la­bi zi­nā­ma shē­ma par zo­di­aka zīm­ju ie­tek­mi or­ga­nis­mā. Lai to sa­pras­tu, cil­vē­kam jā­būt as­tro­lo­ģis­ki iz­glī­to­tam. Dau­dzus ga­dus to pē­tot, zi­nu, ka ir jā­ska­tās kom­plek­si.

Ma­nai dzim­tai ir ļo­ti rak­stu­rīgs Ziv­ju ak­cents. Ma­nas tre­šā un ce­tur­tā mei­ta ir Ziv­ti­ņas. Kad pie­dzi­ma pirm­ā Ziv­ti­ņa, tie­šām ie­vē­ro­ju, ka ci­ti bēr­ni skrai­da pa­gal­mā un sa­sit, pie­mē­ram, gal­vu, bet Ziv­ti­ņai vien­mēr kaut kas ar kā­jām at­ga­dās. Vis­i pel­das, vi­ņa ar glie­mež­nī­cu sa­griež pē­das.

Tā­pēc va­ru teikt, ka pa­stāv sais­tī­ba, bet ne jau ti­kai tā­da, tik vien­kār­šo­ta. Zi­not par or­ga­nis­ma sis­tē­mām, fun­kci­jām, audiem, or­gā­niem un fi­zio­lo­ģi­ju, es ļo­ti daudz ko ci­tu va­ru pa­stās­tīt par to, kas no­tiek Ziv­ju or­ga­nis­mā sais­tī­bā ar lei­ko­cī­tiem, aiz­kuņ­ģa dzie­dze­ri un imu­ni­tā­ti, un tad pē­das ne­būs gal­ve­na­jā vie­tā. Tās ir ob­jek­tī­vas zi­nā­ša­nas. Tā­pēc, ne­no­lie­dzot kla­sis­kos priekš­sta­tus, es gri­bē­tu teikt, ka kopš se­na­jiem lai­kiem ir daudz kas jauns kļu­vis zi­nāms. Un ir daudz vai­rāk mums vēl ne­zi­nā­mā.

La­bāk - ve­se­lī­bas as­tro­lo­ģi­ja

Ne­ek­sis­tē me­di­cī­nis­kā as­tro­lo­ģi­ja, tā­pat kā biz­ne­sa vai kā­da ci­ta as­tro­lo­ģi­ja. As­tro­lo­ģi­ja ir sen­se­na dis­cip­lī­na, kas ļauj rī­ko­ties, iz­man­to­jot sim­bo­lus. Tā ir sim­bo­lu sis­tē­ma, ku­ra, ja cil­vēks ir ārsts, ļauj vi­ņam ie­dzi­ļi­nā­ties cil­vē­ka or­ga­nis­mā, ja eko­no­mists - daudz skaid­rāks kļūst eko­no­mi­kā no­tie­ko­šais, un tā tā­lāk.

Pirms 300 ga­diem me­di­cī­na bi­ja pri­mi­tī­vā lī­me­nī, ta­gad tā ir aug­stā lī­me­nī, un šo­dien as­tro­lo­ģi­ja ne­ko daudz me­di­cī­nai dot ne­var. Arī tā­pēc, ka me­di­cī­na kā ār­stē­ša­nas dis­cip­lī­na pa­līdz sli­mam cil­vē­kam un ār­stē, bet as­tro­lo­ģi­ja ir in­for­ma­tī­va dis­cip­lī­na, veids, ar ku­ru va­ram kaut ko uz­zi­nāt. Ārsts var no­teikt ār­stē­ša­nu, bet as­tro­logs pa­pil­dus var iz­vē­lē­ties lai­ku. Bet - tas no­tiek ti­kai pa­pil­dus!

Pie­krī­tu, ka mūs­die­nās as­tro­lo­ģi­jai me­di­cī­nā ir sa­va vie­ti­ņa. Tu­vā­ka­jā lai­kā, kad me­di­cī­nu sa­sniegs vēl lie­lāks pro­gress, as­tro­lo­ģi­jas vie­ta ta­jā sa­ma­zi­nā­sies, kaut arī tad var­būt skaid­rā­ka kļūs as­tro­lo­ģi­jas lo­ma, lai to iz­man­to­tu ār­sti. Jā­sa­prot, ku­rā vie­tā un ko ar to var da­rīt.

Tā­pēc for­mu­lē­ju, ka la­bāk bū­tu ru­nāt ne­vis par me­di­cī­nis­ko, bet par ve­se­lī­bas as­tro­lo­ģi­ju. Tie­ši tā­lab, lai uz­tu­rē­tu ve­se­lī­bu, as­tro­lo­ģi­ja ir vis­no­de­rī­gā­kā. Ho­ro­sko­pā va­ram iz­la­sīt, kā­das ir cil­vē­ka fi­zio­lo­ģis­kās īpat­nī­bas, kā viņš at­šķi­ras no ci­tiem. Vie­nam de­rē­tu fizio­te­ra­pi­ja, ci­tam va­ja­dzī­ga ma­sā­ža un ūdens pro­ce­dū­ras, vēl kāds vien­mēr salst, un vi­ņam va­jag sil­do­šas pro­ce­dū­ras. Ja ir akū­ta sli­mī­ba, kur ne­pie­cie­ša­ma ķi­rur­ģis­ka ope­rā­ci­ja vai no­piet­na ār­stē­ša­na ar zā­lēm, tad va­ja­dzī­ga me­di­cī­na.

Mē­ness fā­zes ir tik vis­pār­īgs fak­tors, ka ne­ko no­piet­ni ne­mai­na, kad iz­vē­la­mies ope­rā­ci­jas lai­ku, bet pla­šā­ku pa­ma­to­ju­mu tie­šām dod. Kad Mē­ness aug, tad or­ga­nis­mā vi­sās šū­nās pār­sva­rā no­tiek ana­bo­lis­kas re­ak­ci­jas - iz­aug vai­rāk ne­kā pa­zūd. Kad Mē­ness dilst, tad or­ga­nis­mā viss brem­zē­jas. Ja gri­bam kaut ko lik­vi­dēt, lai ne­at­kār­to­jas, tad drī­zāk de­rē­tu ope­rēt pē­dē­jā Mē­ness ce­tur­tda­ļā. Ja gri­bam, lai audi la­bāk sa­aug­tu, ja cil­vēks ir no­vā­ji­nāts un audi slik­tāk dzīst, tad va­rē­tu iz­man­tot pirm­ās Mē­ness cik­la die­nas.

Tā­pēc sa­ku, ka, ru­nā­jot par ve­se­lī­bu, as­tro­lo­ģi­ja pār­vēr­šas par māk­slu, ne­vis zi­nāt­ni, jo ir ļo­ti daudz vie­dok­ļu un fak­to­ru, kas jā­ie­vē­ro.

Pro­gno­zes ho­ro­sko­pa zī­mēm: ti­cēt vai ne?

Ir di­vi pro­gno­zes vei­di: ap­kār­tē­jai vi­dei jeb vis­pā­rē­jais stā­vok­lis un cil­vē­ka iek­šē­jais stā­vok­lis. Jeb­ku­ram cil­vē­kam pie­mīt paš­sa­jū­ta - vai vi­ņam ir kom­for­tab­li vai sāp, un ir ap­kār­tē­jie ap­stāk­ļi, ku­ri ir vie­nā­di vis­iem. Tā­pēc vis­pār­īgo jeb ap­kār­tē­jās vi­des pro­gno­zi iz­glī­tots as­tro­logs ne­rak­stīs ho­ro­sko­pa zī­mēm, jo vis­iem šo­dien ir 2013. ga­da 5. ap­rī­lis [ša­jā da­tu­mā no­tiek mū­su sa­ru­na] un dar­bo­jas iz­cils sa­vie­no­jums - ļo­ti ag­re­sī­va­jā Auna zī­mē at­ro­das Sau­le, Ve­ne­ra, Marss un Urāns. Mar­sam un Urā­nam ir rak­stu­rī­ga ab­so­lū­ti sa­grau­jo­ša dar­bī­ba, tie sa­sprin­dzi­na mūs, pra­sa ļo­ti ak­tī­vu re­ali­zā­ci­ju. Bla­kus ir Sau­le, kas arī ir ener­ģi­jas avots, bet Ve­ne­ra sim­bo­li­zē vēr­tī­bas - pa­tīk, ne­pa­tīk, gri­bas, ne­gri­bas. Tā­pēc cil­vē­ki strī­dē­jās, se­viš­ķi ar pre­tē­jo dzi­mu­mu.

Lūk, tā ir pro­gno­ze, bet ne jau zī­mei! Tā­pat kā lai­ka ap­stāk­ļi aiz lo­ga, ku­rus va­ram no­skaid­rot un iz­man­tot šo pro­gno­zi. Jā­sa­prot, ka vis­pā­rē­jai pro­gno­zei vēr­tī­ba ir daudz ma­zā­ka, bet arī ta­jā va­rē­tu kaut ko iz­la­sīt, ja tik­tu no­rā­dī­tas as­tro­lo­ģis­kas ten­den­ces, kas ie­tek­mē vi­sus cil­vē­kus.

Otrs veids - pro­gno­zēt cil­vē­ka iek­šē­jo stā­vok­li. Ār­ā var būt ļo­ti labs laiks, bet, ja man ir slik­ti, tem­pe­ra­tū­ra, sāp zobs vai vēl kas, es, vis­ti­ca­māk, ne­kur ne­ie­šu. In­di­vi­du­āla pro­gno­ze ir daudz vēr­tī­gā­ka. Tā­pēc ir jā­sa­prot, ka ho­ro­sko­pa zī­mēm la­bā­ka­jā ga­dī­ju­mā sa­krīt di­vi pro­cen­ti pro­gno­žu, jo pla­nē­tas, kas ir īpa­ši sais­tī­ta ar kā­du zī­mi, ak­cents šīs zī­mes pār­stāv­jus var ie­tek­mēt drus­ciņ vai­rāk. Bet tas ir ļo­ti nie­cīgs pro­cents!

Nav as­tro­lo­ģis­ka pa­ma­ta zo­di­aka zīm­ju pro­gno­zēm - Skor­pi­onam tas, Sva­riem kas cits. Kad pa­rā­dī­jās pro­gno­zes zī­mēm? Ne tik sen, pirms 100 ga­diem viens ame­ri­kā­ņu as­tro­logs to iz­gud­ro­ja. «Pal­dies» vi­ņam, jo ta­gad ne­viens cil­vēks ne­sa­prot, kas no­tiek. Cil­vē­ki bie­ži kaut ko ne­zi­na, bet uz­ti­cas. Ne­drīkst ti­cēt ti­kai tā­pēc, ka kāds mīts ek­sis­tē. Cit­reiz at­klā­jam, ka bi­jis kāds gud­ri­nieks, kurš kaut ko pa­tei­cis bez pa­ma­to­ju­ma. Ja at­ro­dam pa­ma­to­ju­mu un pār­bau­dām, tad va­ram to iz­man­tot. Ir jā­sa­prot li­kum­sa­ka­rī­bas - ja vie­nam kaut kas šķiet mis­ti­ka, tad otrs to ne­uz­tvers tā­pat. Tā­pēc ir jā­mek­lē spe­ci­ālists, kurš zi­nās un iz­skaid­ros to, kas jums nav skaidrs.

Svarīgākais