NUMEROLOĢIJA. Vārds, uzvārds un raksturs. Stiķi un niķi

Kat­ram cilvēkam ir vārds un uz­vārds. Dau­dziem tiek do­ti arī mīļ­vār­di­ņi vai ie­sau­kas. Dažkārt kādu cilvēku apkārtējie uz­ru­nā pārsvarā ti­kai uz­vār­dā. Kā­pēc bēr­nu dē­vē­jam mīļ­vār­di­ņā, ne­vis dzim­ša­nas ap­lie­cī­bā ie­rak­stī­ta­jā vār­dā? Kā­lab ci­tam pie­mē­ro­tāks šķiet pa­ša, ne­vis ve­cā­ku iz­vē­lē­tais vārds?

Nu­me­ro­lo­ģi­ja pie­dā­vā bur­tus pie­lā­got ci­pa­riem un pa­pē­tīt, ko tas viss va­rē­tu no­zī­mēt. Re­ti ku­ram vārds un uz­vārds ir tik har­mo­nisks, ka ie­tver vi­sus ci­pa­rus, un trūk­sto­šie bur­ti var sniegt in­for­mā­ci­ju par vār­da un uz­vār­da īpaš­nie­ka rak­stu­ru. Ja ir vai­rā­ki vār­di un du­bul­tuz­vārds, tad iz­re­dzes ir lie­lā­kas, ka mū­sos ir no vis­a pa drus­ci­ņai.

Rak­stu­ra īpa­šī­bas

Ja trūkst ci­pa­ra 1 (vai ir ti­kai viens).

Pro­blē­mas sa­gā­dā ne­iz­lē­mī­ba un ne­spē­ja uz­ti­cē­ties, pa­ļau­ties uz ci­tiem, ne­pras­me aiz­stā­vēt sa­vas tie­sī­bas. Cil­vēks se­vi no­nie­ci­na un ne­no­vēr­tē, vai­rāk res­pek­tē ci­tu cil­vē­ku va­ja­dzī­bas, uz­ska­ta, ka pā­rē­jie ir la­bā­ki, pā­rā­ki, gud­rā­ki, veik­smī­gā­ki u.tml. Ir jā­no­tic sev un jā­uz­dro­ši­nās pat­stā­vī­gi pie­ņemt lē­mu­mus! Tad arī būs ie­spē­ja pār­lie­ci­nā­ties par sa­vām spē­jām, jo - šam­pa­nie­ti ne­dzers tas, kurš ne­ko ne­da­rīs. Pat ja ga­dī­sies pa kā­dai kļū­mei, ag­ri vai vē­lu šam­pa­nie­tis pu­tos. Vien jā­no­tic un jā­rī­ko­jas!

Ja trūkst ci­pa­ra 2.

Gri­bas būt uz­ma­nī­bas cen­trā, un cil­vēks par vi­sām va­rī­tēm tur tie­cas no­kļūt, jo ap­zi­nā­ti vai ne­ap­zi­nā­ti pie­ļauj, ka «es es­mu Sau­le un ci­ti riņ­ķo ap ma­ni». Ie­spē­jams, pret ap­kār­tē­jiem iz­tu­ras ne­uz­ma­nī­gāk, ne­vē­las sa­dar­bo­ties. Vē­lams pa­va­dīt lai­ku vie­nat­nē un ana­li­zēt sa­vas sa­jū­tas: kas ar/ap ma­ni no­tiek, ja no­ti­ku­mus vē­ro­ju no ma­las, ne­vis es­mu cen­trā? Laiks at­teik­ties no uz­ska­ta, ka viens cil­vēks ir at­bil­dīgs par vi­su un vis­iem. Tā nav, ne­viens no mums nav un ne­var būt at­bil­dīgs par itin vi­su ģi­me­nē, sa­vā pil­sē­tā un kur nu vēl pa­sau­lē.

Ja trūkst ci­pa­ra 3.

Šis nav ga­lē­jī­bu cil­vēks, vi­ņam pa­tīk fan­ta­zēt un sap­ņot. Tī­ka­ma ir ro­man­ti­ka un sen­ti­ments. Trij­nie­ka trū­kums ma­zi­na ra­do­šu­mu un iz­tē­li. Ja šīs pras­mes ne­pie­cie­ša­mas dar­bam un paš­iz­paus­mei, tad ir vērts ap­svērt, kā tās pa­stip­ri­nāt. Var­būt ar ci­tu vai vēl vie­nu per­son­vār­du vai uz­vār­du. Kā rek­lā­mas sau­klī - ir va­ri­an­ti. Šāds cil­vēks ne­grib gro­zī­ties vis­iem pa priekš­u, ta­ču tad arī ne­va­jag dus­mo­ties uz tiem, ku­ri iz­rā­da sa­vus lī­de­ra do­tu­mus. Ģi­me­nē un at­tie­cī­bās šāds cil­vēks se­vi uz­ska­ta par ve­cā­ku, pie­re­dzē­ju­šā­ku, vie­dā­ku, prā­tī­gā­ku.

Ja trūkst ci­pa­ra 4.

Ir grū­ti kon­cen­trē­ties, tā­pēc vērts lai­ku pa lai­kam sev at­gā­di­nāt, ka paš­kon­tro­le ir ne­pie­cie­ša­ma. Ja ir ap­kār­tē­jo cil­vē­ku at­balsts, tad, pro­tams, viss ir la­bi, vien vē­lams at­ce­rē­ties, ka arī cen­tī­ba ir no­de­rī­ga īpa­šī­ba. Un tā nav ne iz­ta­pī­ba, ne liš­ķī­ba, bet ļauj sa­sniegt mēr­ķi. Šāds cil­vēks spēj ap­iet vi­sus šķēr­šļus, un no ma­las var šķist, ka viņš ir vien­al­dzīgs pret ne­pa­tik­ša­nām. Ie­tei­kums: ne vien­mēr va­jag ap­pel­dēt šķēr­šļus, ir ga­dī­ju­mi, kad vērts cī­nī­ties un no­stā­ties pre­tim pār­spē­kam. Tas ir jā­ie­mā­cās, tā­pat kā tas, ka iz­ai­ci­nā­ju­mi ir jā­pie­ņem.

Ja trūkst ci­pa­ra 5.

Cil­vē­ku bie­dē viss jaun­ais un ne­ie­pa­zī­tais, vi­ņam gri­bas mie­ru, un viņš la­bāk jū­tas vie­nat­nē. Ja vien ie­spē­jams pār­va­rēt šīs bai­les, tad der ie­lā­got, ka dzī­vē būs ie­spē­jams ie­pa­zīt ļo­ti daudz brī­niš­ķī­gu pie­dzī­vo­ju­mu un ie­spē­ju. Tās nu gan ne­va­jag pa­laist ga­rām.

Ja trūkst ci­pa­ra 6.

Uh, šī ir ma­ķe­nīt «ca­ca», kap­rī­za un cim­per­lī­ga būt­ne, kam pa­tīk pie­ka­sī­ties. Cil­vēks, kurš ar grū­tī­bām pie­mē­ro­jas tiem, kas ir at­šķi­rī­gā­ki no pa­ša. Ta­ču, ja no vi­ņiem ne­iz­vai­rī­tos ar da­žā­dām at­ru­nām (pie­mē­ram, es­mu aiz­ņemts/a, man jā­būt mā­jās pie bēr­na), tad sa­pras­tu, ka dzī­ve mēdz sa­gā­dāt pa­tī­ka­mus pār­stei­gu­mus. Un cil­vē­kiem bez seš­nie­ka dzī­ve tos tik tie­šām sa­gā­dā! Pats sva­rī­gā­kais ir ne­bēgt no tiem. Ie­spē­jams, cil­vē­kam bez skait­ļa 6 ir par maz at­bil­dī­bas iz­jū­tas, tā­pēc vi­ņam ik­die­nā ne­pie­cie­šams stip­rāks at­bal­sta plecs.

Ja trūkst ci­pa­ra 7.

Šis cil­vēks pa mā­ko­ņiem ne­li­di­nās, iz­tiek bez pār­lie­kas ana­li­zē­ša­nas, uz no­tie­ko­šo rau­gās pla­šāk, ne īpa­ši sī­ku­mai­ni. Viņš ne­iz­rā­da emo­ci­jas, ir kaut­rīgs, da­ži teik­tu - lepns. Drī­zāk cil­vēks ne­grib at­klā­ties, jo ne­vē­las, lai vi­ņu ie­vai­no. Ta­ču - ja no­ro­be­žo­sies no vis­iem, tad kurš būs spē­jīgs pār­kost šo bruņ­ru­pu­ča čau­lu? Ie­spē­jams, kāds ar bries­mī­gi asiem zo­biem. Un tas būs sā­pī­gi.

Ja trūkst ci­pa­ra 8.

Jā­ie­mā­cās sa­pras­ties ar nau­du. Pre­tē­jā ga­dī­ju­mā tās vai nu ne­būs ne­maz, vai arī būs daudz, bet tiks ne­sa­prā­tī­gi iz­šķies­ta. Jā­ie­mā­cās ap­jēgt, ka dzī­vē ir ne ti­kai nau­da, bet arī ci­tas vēr­tī­bas un ie­spē­jas. Tad dzī­vo­sies daudz mie­rī­gāk, har­mo­nis­kāk un la­bāk.

Ja trūkst ci­pa­ra 9.

Ie­spē­jams, cil­vēks nav ga­tavs upu­rē­ties ci­tu la­bā, vi­ņam ir maz ie­jū­tī­bas, līdz­cie­tī­bas un mī­les­tī­bas pret tu­vā­ka­jiem un ap­kār­tē­jiem. Var ga­dī­ties, ka šāds cil­vēks dek­la­rē: man arī vie­nam ir la­bi, es ne­ti­cu ne­vie­nam, ti­kai sev! Ne­va­jag vi­ņu no­so­dīt. Var­būt vi­ņam ir bail mī­lēt un ap­de­dzi­nā­ties. Ta­ču tad dzī­ve ir kā di­ētis­ka kū­ka bez pu­tu­krē­ju­ma ce­pu­rī­tes. Kā me­žā sauc, tā at­skan - arī ci­ti tā­dam ne­uz­ti­cē­sies. Tā­pēc, ja iz­rā­dī­siet in­te­re­si par līdz­cil­vē­kiem, tap­siet at­al­go­ti.

Kā ap­rē­ķi­nāt?

Vār­da un uz­vār­da bur­tiem ta­bu­lā pie­mek­lē at­bil­sto­šos ci­pa­rus. Ja ir vai­rā­ki vār­di un uz­vār­di, tad ska­ta tos vi­sus. Lī­dzī­gi var iz­vēr­tēt bie­žāk lie­to­tās uz­ru­nas for­mas - ie­sau­kas bēr­niem vai ci­tiem ģi­me­nes lo­cek­ļiem, uz­vār­du vai tā at­va­si­nā­ju­mus. Pēc tam mek­lē, ku­ru ci­pa­ru (no 1 līdz 9) trūkst, un skaid­ro­ju­mā pē­ta, par ko tas va­rē­tu lie­ci­nāt.

Pie­mērs: Il­ze Za­ķe

4957 5187

Trūkst ci­pa­ru: 2, 3, 6.