JAUTĀJUMS–ATBILDE: vai sportistiem ir kādi rituāli?

Dzirdēts, ka sportisti gan individuāli, gan pat visa komanda pirms sacensībām veic rituālus. Un dažās zemēs tie ir pavisam traki. Mūsu izpratnē. Starptautiskajos medijos rodamas ļoti interesantas ziņas par Āfrikas valstu tradīcijām.

Vēl pavisam nesen ikvienas sevi cienošas Āfrikas futbola komandas štatā varēja nebūt masiera, fiziskās sagatavošanās trenera vai fizioterapeita, taču pavisam noteikti bija savs burvis jeb šamanis. Dzīvnieku vai putnu upurēšana pirms spēles, amuletu aprakšana futbola laukumā vai iekāršana vārtu tīklā, laukuma un tā līniju apslacīšana ar «burvju dziru», kas gatavota no dažādām saknēm, augiem un upurēto dzīvnieku asinīm, spēles kreklu un bumbu (ja izdevies tās sadabūt) apvārdošana, tiesnešu noburšana, kā arī īpaši rituāli, kas futbolistiem jāievēro pirms spēles - tāds ir ierastais Āfrikas futbola burvju arsenāls un principā arī šā kontinenta futbolistu ikdiena. «Vācieši izmanto psihoterapeitu pakalpojumus, bet afrikāņi paļaujas uz burvjiem,» ironizē «Der Spiegel».

Lūk, interesants piemērs: 1992. gadā Kotdivuāras valstsvienība dramatiskā pēcspēles sitienu sērijā ar 11-10 pieveica Ganas izlasi, kļūstot par Āfrikas Nāciju kausa ieguvējiem. Drīz vien vietējās avīzes jau informēja - Sporta ministrijas nolīgtais šamanis, kuram par pakalpojumu bija apsolīti 45 000 ASV dolāru, naudu tā arī neesot saņēmis un tagad... Nē, ne jau sūdzēs ministriju tiesā, bet gan uzliks izlasei lāstu. Ministrija paziņoja, ka šamanis darbojies pēc savas iniciatīvas un nekāda atlīdzība viņam nepienākas. Tad komandu vairāku gadu garumā vajājušas neveiksmes, līdz ministrija šamanim atvainojusies un tomēr izmaksājusi 2000 ASV dolāru lielu kompensāciju.