PERSONĪBAS. Īpašie cilvēki un viņu īpašās astrokartes

Viņi ir īpaši. Redzīgie, gaišzinīgie, viedie, kas spēj izzināt un izprast to, ko citi nevar. Cilvēki ar īpašām spējām allaž bijuši uzmanības centrā. Tās novērtētas, atzītas, slavētas un tikpat daudz peltas un noliegtas. Ir skeptiķi un striktie noliedzēji, ir tie, kas tic un kam palīdzēts. Astroloģiskajās kartēs šīs īpašās spējas parādās. Un ļoti interesanti, ka tādas piemīt daudziem no mums. Vienīgi jautājums – cik spēcīgi tās attīstītas.

«Draugs, draudzene, mamma vai vectēvs visu pateica, kā ūdenī būtu skatījies...» Diezgan pazīstama situācija, vai ne? Mums katram paziņu lokā ir kāds, kas vienmēr precīzi raksturo situāciju, no pirmā acu uzmetiena saprot, kas kuram aiz ādas. Turklāt daudzi arī šo viedokli vai padomu taujā un ieklausās.

Cil­vē­ku in­di­vi­du­āla­jos ho­ro­sko­pos diez­gan bie­ži mēdz būt kom­bi­nā­ci­jas, kas no­rā­da uz in­tui­tī­vām do­tī­bām, spē­jām «ar sep­tī­to prā­tu» ap­jaust, kas un kā la­bāk da­rāms un kāds bū­tu pa­rei­zā­kais ri­si­nā­jums. As­tro­lo­gi sa­ru­nu va­lo­dā tās mēdz dē­vēt par dzī­ves vie­du­ma vai gaiš­zi­nī­bas kom­bi­nā­ci­jām.

Mēness un Ūdens stihija

Prakse rāda, ka intuitīvās dotības un gaišzinība dzimšanas kartē parādās caur dažādām astroloģiskām pozīcijām - te galvenokārt gribu runāt par Ūdens stihijas ietekmi horoskopā. Tā ir spēcīga, ja vairākas planētas atrodas Vēža, Skorpiona vai Zivju zodiaka zīmē. Ekstrasensoras spējas pastiprinoša ir kombinācija, ja kādā no šīm zīmēm cilvēka piedzimšanas brīdī atradies Mēness, kā arī tad, ja cilvēks dzimis pilnmēness vai Mēness aptumsuma laikā. Uz gaišredzību var norādīt spēcīgs Plūtons, Urāns vai Neptūns, bet tiem jābūt spēcīgos savienojumos ar Sauli (cilvēka Ego), Merkuru, kas ietekmē prātu, uzskatus, domāšanu, kā arī Mēnesi, kas atbild par emocijām. Tāpat svarīgs ir debess ķermeņu novietojums horoskopa kartes mājās, proti, sektoros, kas atbilst dažādām dzīves jomām. Šādu enerģētiski jūtīgu cilvēku tiešām ir ne mazums.

Sajūtām ir dažādas izpausmes. Piemēram, intuīcija vairāk ir nojausma, spēja sajust otru cilvēku un situāciju ar sirdi, kā arī atšķirt labu no ļauna. Savukārt gaišzinība izpaužas kā informācija, kuru cilvēks saņem «no augšas», tāpēc bieži dzird sakām: «Es jau zināju, ka tā būs!»

Planētas «mājās» un «dzimšanas valdnieki»

Uz ezo­te­ris­kām in­te­re­sēm, la­bu in­tu­īci­ju, gaiš­re­dzī­bas vai gaiš­zi­nī­bas ta­lan­tiem in­di­vi­du­āla­jos ho­ro­sko­pos no­rā­da arī pla­nē­tu at­ra­ša­nās ezo­te­ris­ka­jos, dzi­ļo sa­jū­tu un in­tu­īci­jas sek­to­ros, par ko in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē tiek uz­ska­tī­ta 8. un 12. «mā­ja». Uz mi­nē­ta­jiem do­tu­miem var no­rā­dīt pla­nē­tas - dzim­ša­nas vald­nie­ki: Nep­tūns, Urāns, Plū­tons un arī Mē­ness. Tā­pat arī tas, ja šie de­be­su spī­dek­ļi ir ļo­ti spē­cī­gi as­pek­tē­ti. Īpa­šos ta­lan­tus pa­spil­gti­na at­se­viš­ķu zo­di­aka zīm­ju - Vē­ža, Ziv­ju, Ūdens­vī­ra - ie­tek­me. Dzied­nie­ku do­tu­mus sa­vu­kārt pa­spil­gti­na Jau­na­vas zo­di­aka zī­me.

In­te­re­san­ti, ka «Prak­tis­ka­jai As­tro­lo­ģi­jai» reiz bi­ja ie­spē­jas ana­li­zēt vai­rā­ku po­pu­lā­rā šo­va «Eks­tra­sen­su cī­ņas» da­līb­nie­ku ho­ro­sko­pus. Vis­iem šiem cil­vē­kiem as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs bi­ja iz­teik­ti as­pek­tēts Nep­tūns.

*

Bet ta­gad ie­lū­ko­si­mies mūsu spēcīgo personību Martas Rācenes jeb Zilākalna Martas, Kon­stan­tī­na Rau­di­ves un Eiže­na Fin­ka dzī­ves­gā­ju­mos un as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs.

Tajās redzamas vairākas iepriekš minētās kombinācijas - gan izteikta Ūdens stihijas ietekme, gan spēcīgas tālās planētas un to aspekti ar Sauli.

*

Marta Rācene jeb Zilākalna Marta. Mūslaiku leģenda

As­tro­lo­ģis­kais CV

Sau­le - Auna zī­mē

Mē­ness - Zivju zī­mē

Mer­kurs - Zivju zī­mē

Urāns - spē­cī­gi as­pek­tēts, vei­do sa­vie­no­ju­mus ar Mē­ne­si un Mer­ku­ru

Nep­tūns - spē­cī­gi as­pek­tēts, vei­do sa­vie­no­ju­mus ar Sau­li, Mē­ne­si un Mer­ku­ru

Plū­tons - vā­ji as­pek­tēts

Zemnieku pāra Pētera un Annas Rāceņu ģimenē 1908. gada 30. martā piedzima mazā Marta, kura jau no bērnības esot redzējusi dažādas vīzijas un pat spējusi dziedināt slimniekus. Acīmredzot šī vēlme palīdzēt citiem bija pamudinājums mācīties medicīnas skolā.

Pēc kara Marta apprecējās, bet laulībai nebija lemts ilgs mūžs. Pēc tam Marta vairāk nekā 30 gadu nodzīvoja «Zažēnu» mājās pie Valmieras-Dikļu ceļa. Šo vietu vēlāk zināja daudzi Latvijas iedzīvotāji, jo dziednieces - Zilākalna Martas - slava gāja no mutes mutē. Biogrāfijā ir arī fakts par īslaicīgu aizturēšanu, jo padomijas laikos dziedināt nebija ļauts.

Kad tika sākta Zilākalna melises fabrikas celtniecība, kurā piedalījās ieslodzītie, dziedniece bija spiesta savas mājas atstāt un pēdējos gadus nodzīvoja pie sava mācekļa Alda Ķeviņa. Mūžībā viņa devās 1992. gadā.

Folkloras pētniece, Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte savākusi daudz materiālu par Zilākalna Martu un viņas atstāto garīgo mantojumu.

Pētījumos ir ziņas, ka arī Martas mamma Anna bijusi dziedniece. Martas tēvs Pēteris Rācenis agri gājis bojā. Savukārt vectēvs Mārtiņš ir bijis pirmais Baltijas ģenerālis cara goda pulkā, bet vecāmāte arī nodarbojusies ar dziedniecību. Palikusi bez apgādnieka, Marta iztiku pelnīja, auklējot radinieku jaundzimušo meitiņu. Pirmo reizi dotības esot parādījušās, kad smagi saslimis brālis. No aiziešanas viņu izglābusi Marta, kura tad pa īstam apzinājās savas spējas. Beidzamos spēkus dziedniece esot atdevusi, dziedinot ar smadzeņu audzēju sirgstošu meiteni.

Daudzi vēl joprojām atceras, ka Marta staigājusi zaļās drēbēs, jo mīlējusi šo krāsu, zaļajai krāsai Marta pierakstījusi dziedniecisku iedarbību. Bet nav cietusi kabatlakatus. Tos viņa ieteikusi aizstāt ar tīru lupatiņu vai mīkstu papīru, kuru pēc tam var sadedzināt - jo baciļus nevarot izmazgāt un tie paliekot iekšā.

Ludzas muzeja mājaslapā aprakstā par dziednieci publicēti arī vairāki Zilākalna Martas padomi:

*Pirmdien, svētdien un Baznīcas svētku dienās aizliegts mazgāt veļu.

*Lieldienas rītā pirms saules lēkta ir jāiet kādā augstākā vietā skatīties saules ausmu. Kad saule rotaļājas savādās krāsās, tad cilvēks, kurš to skatījies, nekad necietīs avārijā, neslimos, būs stiprs un izturīgs.

*Lieldienu rītā pirms saules lēkta ir jāskrien uz upi, kas tek no rietumiem uz austrumiem, mazgāt mute - tad arī vecumā būs svaiga un tīra seja.

*Uz maizes nedrīkst griezt maizi.

*Nazi uz galda nedrīkst atstāt ar asmeni uz augšu, nedrīkst arī nolikt pret kādu cilvēku.

*Pret ilgstošu klepu jālieto 1 ml terpentīns ar cukuru vienreiz dienā.

*Zilākalna Martas kosmogrammā ir spēcīga Zivju zodiaka zīmes ietekme, kas norāda gan uz smalku intuīciju, gan vēlmi palīdzēt cilvēkiem. Ne velti viņa jaunos gados izvēlējās ar medicīnu saistītu profesiju. (Jāpiebilst, ka daudzu medicīnas un sociālo darbinieku astrokartēs ir spēcīga Zivju zodiaka zīmes ietekme, kas nes līdzi moto: man jāparūpējas par citiem!) Zivju zodiaka zīmē atrodas Mēness, kas pastiprina intuīciju, redzīgumu, ļauj sajust smalkās enerģijas, tāpat arī šajā zīmē atrodas prāta planēta Merkurs. Mēnesim ir sekstils ar Urānu un trigons ar Neptūnu - gaišzinīguma un vieduma kombinācijas. Savukārt Merkuram sekstils ar Urānu un trigons ar Neptūnu. Klasiskas kombinācijas, kas norāda uz īpašām spējām.

Kon­stan­tīns Rau­di­ve. Viņpasaules balsu pētījumi

As­tro­lo­ģis­kais CV

Sau­le - Vēr­ša zī­mē

Mē­ness - Jau­na­vas zī­mē

Mer­kurs - Vēr­ša zī­mē

Urāns - spē­cī­gi as­pek­tēts, vei­do sa­vie­no­ju­mus ar Mē­ne­si un Mer­ku­ru

Nep­tūns - spē­cī­gi as­pek­tēts, vei­do sa­vie­no­ju­mus ar Sau­li, Mē­ne­si un Mer­ku­ru

Plū­tons - vā­ji as­pek­tēts

Interesanta un spēcīga personība - filozofs, psihologs un rakstnieks Konstantīns Raudive. Mūža pēdējos desmit gadus viņš veltīja dažādu elektronisko ierīču trokšņu analīzei savā laboratorijā. Pētnieks uzskatīja, ka tie ir viņpasaules garu balsu ieraksti. Viņam darbā palīdzēja vairāk nekā 400 cilvēku, un tika ierakstīts ap 100 000 audiolenšu. Pirms gadiem desmit Valpurģu nakts pasākumā Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvāja Raudives ierakstus noklausīties.

Bērnības periods nebija no vieglajiem, taču vēlāk jaunais cilvēks atraisījās un ar lielu entuziasmu un pārliecību darīja to, par ko sirds dega.

Tātad - Konstantīns Raudive piedzima 1909. ga­da 30. ap­rī­lī Asū­nes pa­gas­ta Ma­zo Ba­ra­nau­ču sā­džā. Gan­drīz auto­bio­grā­fis­ka­jā ro­mā­nā «Sil­ves­tra Pēr­ko­na me­mu­āri» viņš rak­sta: «Mā­te man stās­tī­ja, ka pie­dzi­mis es­mu ļo­ti vārgs. Jau ot­rā ne­dē­ļā es­mu sa­sli­mis ar kā­du iek­šē­ju kai­ti un dien­nak­tīm rau­dā­jis. (..) Mē­dzis ie­migt tā­dā mie­gā, ka mā­te to jau no­tu­rē­ju­si par nā­vi. To­mēr man ne­bi­ja lemts mirt, kaut nā­ves sve­ces jau bi­ja ie­de­dzi­nā­tas un mā­tes iz­mo­cī­tā sirds de­dzī­gā lūg­snā pa­tei­cās Die­vam, ka tas sa­vā bez­ga­lī­ga­jā žē­les­tī­bā vi­ņas bēr­nu bi­ja aiz­sau­cis at­pa­kaļ pie se­vis. (..) Man at­tīs­tī­ba bi­ja aiz­ka­vē­ju­sies, un se­šu ga­du ve­cu­mā es vēl ne­va­rē­ju ru­nāt. (..) Ma­na ag­rī­nā bēr­nī­ba bi­ja ne­pār­trauk­ta klu­sē­ša­na. (..) Ve­cā­ki do­mā­ja, ka pēc tik sma­gas sli­mo­ša­nas iz­aug­šu par vien­tie­si.» Ap­kār­tē­jie tā arī sa­ka: Rau­di­ve ir ne­sa­bied­risks, dī­vains vien­pa­tis. Ta­ču, mā­co­ties Krās­la­vas ģim­nā­zi­jā, viņš pār­vēr­šas - va­sa­ras za­ļum­bal­lēs ir ak­tī­vā­kais un smal­kā­kais de­jo­tājs. Pats sa­viem spē­kiem pār­va­rē­jis pus­au­dža ga­du no­slēg­tī­bu, viņš top par dzī­vei un ļau­dīm at­vēr­tu cil­vē­ku, kas grib no pa­sau­les tvert kat­ru mir­kli.

Pēc svār­stī­ša­nās starp ka­to­ļu te­olo­ģi­jas stu­di­jām un jūr­sko­lu Kon­stan­tīns bei­dzot iz­vē­las re­ālis­tis­kā­kus plā­nus un do­das uz Rī­gu. Vi­ņa uz­vār­du dzim­ta­jā no­va­dā iz­ru­nā ar ga­ro «ī» - «Rau­dī­ve», kas no­zī­mē «me­ža pī­le». (Vē­lāk Rī­gā Kon­stan­tī­na īpat­nē­jā uz­vār­da un sveš­zem­nie­cis­kās iz­tu­rē­ša­nās dēļ uz­ska­tīs, ka viņš ir kāds fran­cū­zis vai spā­nis.)

Vi­ņa no­vad­nie­ka Kon­stan­tī­na Aiz­pu­ra pie­zī­mēs la­sām, ka div­des­mi­to ga­du ot­ra­jā pus­ē Rī­gā Rau­di­ve da­žus ga­dus pie­vēr­sies vie­nī­gi in­ten­sī­vām fi­lo­zo­fi­jas un va­lo­du stu­di­jām (ma­te­ri­ālo pus­i it kā no­dro­ši­nā­ju­si kā­da dā­ma), brī­va­jā lai­kā cen­tī­gi ap­mek­lē­jot de­ju kur­sus. 1935. ga­da 11. mar­tā no­tiek Rau­di­ves pirm­ā tele­fon­sa­ru­na ar rakstnieci Zen­tu Mau­ri­ņu, ku­ra uz­rak­stī­ju­si cil­di­no­šu at­sauk­smi par vi­ņa iz­tul­ko­to Mi­ge­la de Una­mu­no ro­mā­nu «Mig­la». 25. mar­tā la­sām Rau­di­ves die­nas­grā­ma­tā: «Ma­ni sa­trie­ca vi­ņas fi­zis­kā sa­sais­tī­tī­ba, bet rei­zē spār­no tas, ka sa­vā ga­rā vi­ņa vien­mēr ir ce­ļā - kā ar­go­nauts.» Rau­di­vi sa­val­dzi­na šīs bur­vī­gās, par vi­ņu div­pa­dsmit ga­dus ve­cā­kās sie­vie­tes (vi­ņam to­brīd ir 26 ga­di, bet Mau­ri­ņai - 38) smal­kais in­te­lekts un kais­lā sirds. Tū­lī­tē­jo bil­di­nā­ju­mu Zen­ta gan at­rai­da. Pēc vi­ņa at­grie­ša­nās no An­gli­jas se­ko vēl viens bil­di­nā­jums, uz ku­ru, ne­rau­go­ties uz vi­ņa mā­tes aiz­lie­gu­mu un sa­bied­rī­bas ne­iz­prat­ni, pat no­so­dī­ju­mu (Rau­di­ve ta­jā lai­kā ofi­ci­āli jau vai­rā­kus ga­dus bi­ja pre­cē­jies), to­mēr sa­ņem jā­vār­du. 1936. ga­dā Itā­li­jā, Flo­ren­cē - ta­jās lai­mī­ga­jās die­nās, kad «sau­le ie­nā­ca mū­sos», - Zen­ta Mau­ri­ņa kļūst par Kon­stan­tī­na Rau­di­ves dzī­ves­bied­ri. Lai­mī­go kop­dzī­vi ap­tum­šo vie­nī­gi Rau­di­ves sān­so­ļi. Esot trim­dā, 1966. ga­dā Bad­kro­cin­ge­nē abi dzī­ves­bied­ri ie­stā­da bēr­zu, un no­tiek brī­nums - no vie­nas sak­nes iz­aug di­vi stum­bri! Šis «du­bul­tbērzs» sim­bo­li­zē Rau­di­ves un Mau­ri­ņas ne­šķi­ra­mo kop­būt­ni - di­vi kā viens, kas vi­ņus pa­va­dī­ja mū­ža ga­ru­mā.

1965. ga­dā, zvied­ru māk­sli­nie­ka un oper­dzie­dā­tā­ja Frīd­ri­ha Jir­gen­so­na mē­ģi­nā­ju­mu ie­spai­dots, Rau­di­ve sāk eks­pe­ri­men­tus, ku­ros cen­šas sa­zi­nā­ties ar bal­sīm - mi­ru­šo cil­vē­ku ga­riem. «Šeit nav nā­ves. Pa­sau­le - tā ir nā­ve. Mēs te esam tūk­sto­ši,» - šos vār­dus Kon­stan­tīns Rau­di­ve iz­dzird no aiz­sau­les. Iz­man­to­jot tri­ju vei­du ie­rak­stus (ar mag­ne­to­fo­nu, ra­di­o un di­odes pa­lī­dzī­bu), pa­vi­sam vi­ņam iz­do­das ie­rak­stīt 72 tūk­sto­šus bal­su.

Eks­pe­ri­men­ti ļauj Rau­di­vem se­ci­nāt, ka līdz­ās bio­lo­ģis­ki fi­zis­ka­jam cil­vē­kam, kas ir mū­su šīs ze­mes ek­sis­ten­ces veids, pa­stāv ot­ra pa­kā­pe - psi­his­ki ga­rī­gais cil­vēks, ku­ra dar­bo­ša­nās kļūst brī­va ti­kai pēc nā­ves. Rau­di­ves pār­lie­cī­ba iz­skan vār­dos: «Mēs mir­stam dzī­vo­jot, jo dzī­vī­bas un nā­ves jē­dzie­ni ie­tver nā­ka­mī­bu, kas mūs sa­gai­da.»

Kon­stan­tīns Rau­di­ve ti­cē­ja, ka cil­vēks pēc nā­ves pār­vei­do­jas ga­rī­ga­jā ener­ģi­jā, kas brī­va no ma­tē­ri­jas slo­ga. Viņš stip­ri­nā­ja pār­lie­cī­bu par pēc­nā­ves dzī­vi un ga­ra ne­mir­stī­bu - tur­pi­nā­ju­mu ci­tās ek­sis­ten­ces for­mās, jo Die­vam ta­ču ne­kas nav ne­ie­spē­jams. Ka­pa pe­lē­ka­jā lauk­ak­me­nī ie­gra­vē­ti vār­di: «Nā­ves nav, ir ti­kai pār­tap­ša­na.»

*Konstantīna Rau­di­ves kosmogrammā Sau­lei ir kvad­ra­tū­ra ar Mar­su Ūdens­vī­rā, kas no­rā­da uz kais­lī­gu ne­mie­ra ga­ru, mek­lē­tā­ju, kurš aiz­rā­vies ar kā­du aiz­rau­jo­šu ide­ju, ne­pa­ras­tu stās­tu. Šā­di cil­vē­ki ir ļo­ti spī­tī­gi un ne­vē­las uz­klau­sīt ci­tu do­mas. Pa­tei­co­ties sa­vai iz­do­mai un in­te­re­sei par vi­su jaun­o un ori­ģi­nā­lo, bie­ži aiz­rau­jas ar jaun­ām me­to­dēm, teh­no­lo­ģi­jām un eks­pe­ri­men­tiem. Ka­mēr ci­ti ti­kai sap­ņo un gud­ri sprie­de­lē par pa­ra­nor­mā­lām pa­rā­dī­bām, Kon­stan­tīns Rau­di­ve, iz­man­to­jot sa­vu prak­tis­ko Vēr­ša zī­mes pie­eju dzī­vei, ķe­ras pie lie­tas un at­klāj pār­stei­dzo­šus fak­tus.

Prā­ta pla­nē­ta Mer­kurs vei­do har­mo­nis­ku as­pek­tu gan ar Mē­ne­si, gan Urā­nu, gan Nep­tū­nu, pie­šķi­rot cil­vē­kam iz­ci­las prā­ta spē­jas, pat ģe­ni­ali­tā­ti. Šeit pil­nī­gi no­teik­ti at­spo­gu­ļo­jas Rau­di­ves ta­lants uz sveš­va­lo­dām un li­te­rā­rās do­tī­bas. Vi­ņam pie­mi­ta lie­las dar­ba spē­jas un do­tī­bas pa­veikt lie­tas, par ku­rām ci­ti va­rē­tu ti­kai sap­ņot.

*

Eižens Finks. Gaišreģis ar skarbo dzīves gājumu

As­tro­lo­ģis­kais CV

Sau­le - Vē­ža zī­mē

Mē­ness - Strēl­nie­ka zī­mē

Mer­kurs - Vē­ža zī­mē

Urāns - ļo­ti spē­cī­gi as­pek­tēts, vei­do sa­vie­no­ju­mu ar Sau­li un Mer­ku­ru

Nep­tūns - spē­cī­gi as­pek­tēts

Plū­tons - spē­cī­gi as­pek­tēts, vei­do sa­vie­no­ju­mu ar Mē­ne­si

Lat­vi­jā le­ģen­dā­ra per­so­nī­ba ir gaiš­re­ģis Eižens Finks, ku­ra pa­re­ģo­ju­mi sa­vu­laik bi­ja ļo­ti sla­ve­ni un kurš bēr­nī­bā pie­re­dzē­jis skar­bus brī­žus.

Eižens Finks dzi­mis 1885. ga­da 25. jū­ni­jā či­gā­nu amat­nie­ka Jo­ha­na Fin­ka un vi­ņa sie­vas, vid­ze­mnie­ces Lī­zes Brau­nas ģi­me­nē. Par dzim­ša­nas vie­tu ir di­vas ver­si­jas. Vie­na - ka viņš va­rē­tu būt dzi­mis Viļ­ņas-Ži­to­mi­ras vil­cie­nā, ot­ra, ka Lim­ba­žos.

Sa­vus ve­cā­kus zau­dē­jis ag­rā bēr­nī­bā, un vi­ņu uz­au­dzi­na lat­vie­šu ģi­me­ne. Vi­ņa jau­nī­bas die­nu bio­grā­fi­ja ir ne­skaid­ra, ne­ko vai­rāk no­skaid­rot arī ne­iz­do­sies. Par sa­viem audžu­ve­cā­kiem Finks nav iz­tei­cies glai­mo­jo­ši: pa­tēvs - dzē­rājs, pa­mā­te īpa­ši vi­ņu nav uz­ma­nī­ju­si. 13 ga­du ve­cu­mā pie­pil­dās vi­ņa pir­mais pa­re­ģo­jums par kā­da jaun­a cil­vē­ka no­slīk­ša­nu Gau­jā pie Val­mie­ras. Fin­ku daž­kārt dē­vē par Lat­vi­jas No­stra­da­mu. Jau­nī­bā Finks ir ce­ļo­jo­šā cir­ka māk­sli­nieks, ta­ču pēc ne­veik­smī­ga kri­tie­na arē­nā, kur gūst sma­gas trau­mas, ir spiests sa­vu dar­bī­bu pār­traukt. Vē­lāk viņš strā­dā par mā­cek­li pie kā­da Val­mie­ras fo­to­grā­fa un ap­gūst to­laik jaun­o fo­to­gra­fē­ša­nas pras­mi. Pirm­ā pa­sau­les ka­ra lai­kā Finks do­das bēg­ļu gai­tās uz Pet­ro­gra­du, pēc tam - uz Har­ko­vu. At­grie­žo­ties Rī­gā, viņš 1928. ga­dā at­ver fo­to­dar­bnī­cu un sa­vā sa­lo­nā pie­ņem dau­dzus tu­rī­gus Rī­gas pil­so­ņus, kas vē­las iz­zi­nāt sa­vu nā­kot­ni. 1941. ga­da 14. jū­ni­jā vi­ņu de­por­tē uz Krie­vi­ju. Tie­sā vi­ņam in­kri­mi­nē pret­pa­dom­ju aģi­tā­ci­ju un spie­go­ša­nu. Arī «Gu­la­gā», so­da no­met­nē, viņš tur­pi­na no­dar­bo­ties ar zī­lē­ša­nu, tas pa­tīk pa­dom­ju mi­li­tā­ris­tu kun­dzēm un fak­tis­ki pa­sar­gā gaiš­re­ģa dzī­vī­bu. Pa­gā­ju­šā gad­sim­ta piec­des­mi­ta­jos ga­dos Finks at­grie­žas Lat­vi­jā, kur 1958. ga­da 6. feb­ru­ārī aiziet mū­žī­bā.

*Eiže­na Fin­ka as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir spē­cī­ga Vē­ža zo­di­aka zī­mes ie­tek­me. Šo zī­mi pār­val­da Mē­ness, kas ir iek­šē­jās pa­sau­les un emo­ci­ju in­di­ka­tors. Spē­cī­ga Vē­ža zī­mes ie­tek­me ho­ro­sko­pā no­rā­da, ka per­so­nī­bai var pie­mist la­ba in­tu­īci­ja. Šo mo­men­tu pa­stip­ri­na po­zi­tī­vais tri­go­na as­pekts starp Mē­ne­si un Plū­to­nu. Pē­dē­jais vei­ci­na da­žā­das at­klās­mes, dod spē­ju uz­tvert smal­kās ener­ģi­jas un to in­for­ma­tī­vo lau­ku, kas vis­iem nav pie­ejams. Ārzemju tēmas skarbumu Finka dzīvē iezīmē gan Mēness sliktos aspektos Strēlnieka zodiaka zīmē, gan sarežģītie Jupitera aspekti. Diemžēl pilnvērtīgāku ainu par šo pēc kosmogrammas iegūt nav iespējams. Savukārt Marsa un Jupitera kvadrāts norāda uz to, Ka Finkam varētu būt bijušas grūtības pieņemt autoritātes. Pats sava ceļa gājējs.

__

Astroloģiskajā analīzē izmantotas kosmogrammas, jo nav zināmi dzimšanas pulksteņa laiki.