18.jūnija jubilārs: Gvido Linga
Dienu, kas Gvido Lingam nozīmīga arī kā 46. dzimšanas diena, mūziķis iesāks ļoti agri – pirms sešiem rītā no savas dzīvesvietas Mārupē ar rolleri dosies uz Vecrīgu, lai Latvijas Radio 2 ēterā modinātu tos, kas savu dienu sāk ar šo radiostaciju fonā, bet dzimšanas dienas svinībām viņam īpašu plānu nav, jo nevarot arī būt – ceturtdien viņam nozīmīgs eksāmens, tāpēc šogad lielu svinēšanu nevarot pat teorētiski atļauties.
«Tā ir tik kolosāla sajūta – no rīta, braucot uz darbu, mašīnu tikpat kā nav, gaiss ir tīrs, var just visas smaržas un dzirdēt putnus dziedam. Baigā romantika. Turklāt darbs tiešajā ēterā ļoti aktivizē, pašam jābūt ļoti pozitīvam, nevari atļauties būt bēdīgs vai dusmīgs, ir jābūt laimīgam un priecīgam, jo to ļoti jūt – vai tu ēterā smaidi, vai esi nomākts,» atzīst Gvido Linga un piebilst, ka, lai gan tiek uzskatīts, ka mūziķiem, kuriem bieži vien koncerti jāspēlē līdz vēlam vakaram, diena sākas vien ap pusdienlaiku, viņš pie rīta ritma esot pieradis, un pats galvenais esot «kādā brīdī pagulēt». «Man ap pusdienlaiku jau ir labi padarīta darba sajūta,» viņš nosaka.
Lai gan sevi viņš atzīst par dzīves svinētāju, šodien dzimšanas dienas ballīte netikšot rīkota. «18. jūnijā man Alberta koledžā jāaizstāv diplomdarbs. Pēc ļoti daudzu gadu mācīšanās beidzot gribu iegūt diplomu biznesā. Ir jāpabeidz, man nepatīk darbus atstāt, karājamies gaisā,» saka Gvido Linga. «Katru gadu dzimšanas dienu svinu diezgan lielā pulkā un diezgan skaļi, un man arī patīk lielas balles, bet šogad vienkārši nesanāks, jo laiku un spēku prasa ne tikai svinēšana, parasti vajadzīgas dažas dienas, lai atkoptos no tām. Augstākais, ko šogad varētu atļauties, – kopā ar ģimeni aiziet uzspēlēt boulingu, ja sievai un dēliem būs tāda vēlme. Skatīsies, kā būs... 46 – mazliet nepatīkams skaitlis, daudz labāk būtu 35, bet – ir tā, kā ir. Mans tēvs nomira daudz agrāk – viņam bija tikai 35 gadi, tāpēc vienīgais, ko es varu vēlēties dzimšanas dienā, ir – veselība. Cilvēkam jādzīvo uz priekšu – jādara savs darbs, tas ir pats galvenais.»
Mūziķis ir priecīgs, ka beidzot saņēmies «noslēgt rēķinus ar studijām», un diplomu, visticamāk, ielikšot rāmī un piekāršot redzamā vietā mājās, bet arī šī nozīmīgā notikuma atzīmēšana nesanākšot, jo visa vasara, arī nākamā nedēļas nogale, blīvi saplānota – 19. jūnijā kopā ar grupu Linga viņš koncertēs Jelgavā, 20. jūnijā – Daugavpilī. Uz koncertiem parasti braucot līdzi arī kāds no dēliem, protams, ja vien viņiem esot tāda vēlēšanās un arī kāda brīva vieta automašīnā. Par to, ka šādi viņš dēlus var saslimdināt ar mūziku, tēvs neuztraucas, jo – «viss jau ir noticis. Svens (13) mācās mūzikas skolā, klavierspēli, dzied Doma kora skolas korī, arī Dans (8) iet to pašu ceļu».
Pēc koncertiem blīvās vasaras viņš cer sarīkot radošu plenēru uz pāris dienām, «lai savāktu domas. Kad ir koncertu laiks, viss ir pakārtots tikai tiem, ir jādomā tikai par kārtējo uzstāšanos. Mums ir doma ierakstīt dažas dziesmas jaunās skaņās – ir dziesmas, kas mainījušās savā būtībā, salīdzinoši ar iepriekšējo ierakstu. Gan jau taps arī kas jauns»