Gapoljeri. Vienīgie tādi

GALVENAIS ir visu darīt no sirds, uzskata kolorītās grupas Gapoljeri mūziķi Kristians Kareļins, Artis Drozdovs, Normans Bārbals, Normunds Zālamans un Māris Kurtiņš. Taujāti, kas ir viņu grupas kostīmu mākslinieks, puiši atteic, ka tas ir viņu noslēpums. «Mēs jau izpaudām jubilejas koncerta atrašanās vietu...» © F64

Sestdien klubā Četri balti krekli (ČBK) savu piecu gadu jubileju svinēs par virtuves kabarē apvienību dēvētā kolorītā grupa Gapoljeri, kurā muzicē Nacionālā teātra aktieri Kristians Kareļins (vokāls) un Artis Drozdovs (basģitāra), kā arī muzikāli noskaņoti teatrāļi Normans Bārbals (bungas), Normunds Zālamans (ģitāra) un Māris Kurtiņš (ģitāra).

«Beidzot atļausimies spēlēt koncertu divās daļās, un ar mums būs draugi, ar kuriem esam spēlējuši. Būs gan vecās dziesmas, izvilktas no aizvēstures, gan jauni gabali un pat tādi, kādus koncertos neesam atļāvušies spēlēt,» atklāj grupas solists Kristians Kareļins, kurš ir arī visu dziesmu vārdu autors. «Kas uz sirds, to metu ārā,» viņš atzīst.

Šlāgeris, pops un roks

Apvienības aizsākumi meklējami piecu gadu tālā pagātnē kāda komunālā dzīvokļa virtuvē, kurā topošie aktieri un mūziķi nodevušies studiju laika bohēmai, spēlējot, kā paši saka, to, kas skan tavā virtuves maģītī. Viņu repertuārā ir dziesmas par virtuvē visapspriestākajām tēmām, un piecu gadu laikā tas izaudzis jau līdz teju simt dziesmām. Gapoljeri bez ierobežojuma spēj sintezēt visu, kas pašiem ienāk prātā, – gan šlāgeri, gan smago roku, gan popu.

«Manuprāt, mēs kā personības esam ļoti dažādi, un vienīgais veids, kā vispār varam par ko vienoties, ir mūzika,» domā Normunds. Mēģinot cits citu noraksturot, visi vienojas, ka Artis ir cilvēks praktiskais, Māris ir cilvēks plānotājs, Kristians ir cilvēks darītājs, kurš domā pēc tam, Normans ir cilvēks ļoti muzikāls un niansēts, kurš iedod grupai kopējo muzikālo toni, bet Normunds ir vienkārši foršs cilvēks, video meistars un grupas dvēselīte.

Artis un Kristians ir Nacionālā teātra aktieri, un arī pārējie grupas biedri vairāk vai mazāk ir ievilkti teātrī. Artis atklāj, ka viss sākās ar izrādi Divu kungu kalps, kur viņi ar Kristianu un Kasparu Aniņu, kurš arī kādreiz spēlēja Gapoljeros, nodrošinājuši muzikālo pavadījumu. «Mēs šajā darbā ievilkām arī Normanu un Normundu, un tā viņi ir palikuši Nacionālajā teātrī uz vairākām izrādēm.»

Normans kā mūziķis darbojas arī Leļļu teātrī, bet Normunds, kura pamatdarbs ir Berģu kultūras centrā, kur viņš ir gaismas un skaņu operators, ir tehniskais cilvēks arī Dirty Deal Teatro (DDT). «Esmu mēģinājis darīt arī normālu darbu, bet nesanāk – teātris kaut kā karmiski velkas līdzi,» Normunds nosmej un izstāsta, ka vienīgi Māris esot nācis pie prāta un dara normālu darbu [SIA Rūķis]. Bet arī viņš, sācis spēlēt Gapoljeros, savulaik ticis ievilkts DDT. Un tas nozīmē, ka visi grupas dalībnieki ir vairāk vai mazāk ar teātri saistīti – vai tehniski, vai radoši. «Savulaik par mums rakstīja, ka esam jauno aktieru apvienība, tagad varam teikt, ka esam ne tik jauno dramatisko personu pulciņš,» Kristians rezumē.

Lai nopelnītu roltonam

Gapoljeru pirmais koncerts notika Dailes teātra vasaras terasē Epikūra dārzs 2010. gada augustā. Precīzu datumu puiši neatceras, bet viņi uzsver: tajā dienā grupai bija arī pirmais mēģinājums. Gan toreiz tā bija sava veida improvizācijas meistarklase, gan vēlākajos koncertos puiši turpat uz skatuves ir radījuši dziesmas «pēc skatītāju pasūtījuma». «Improvizācija ir dzīvība, tā atdzīvina mūs un atdzīvina publiku, un mēs viens pret otru esam ļoti patiesi, jo improvizācijā ir grūti melot,» sapratis Normunds. Starp citu, vēl pirms Gapoljeriem abi ar Kristianu spēlējuši vecmeitu ballītēs – «par desmit eiro, lai būtu naudiņa roltonam».

Pēc Epikūra dārza grupa saņēma uzaicinājumu spēlēt Spēlmaņu naktī. Bet, kad Zane Dombrovska pieaicināja kopīgi uzstāties festivālā Bildes, kolektīvam pievienojās arī Artis Drozdovs un Kaspars Aniņš. Lai arī Kaspars grupā vairs nespēlē, jo viņa prioritāte tagad ir ģimene, Gapoljeru jubilejas koncertā viņš būs. Tāpat kā visi pārējie, kuri kādreiz ir spēlējuši šajā apvienībā. Puišiem pievienosies arī aktrises Zane Dombrovska un Agnese Cīrule.

Kuram rokā spainītis

Taujāti, kurš ir grupas līderis, puiši saskatās un saka: šī loma periodiski mainās. «Ja laivas galā sāk smelties ūdens, tad tas, kuram rokā ir spainītis, to ūdeni izsmeļ,» stāsta Normunds, bet Kristians viņu papildina, sakot, ka katram uznāk izteikti aktīvs periods, bet, kad entuziasms noplok, uzrodas atkal cits, kuram apnicis klusuma periods, un tad atkal: nu, kas ir, darām!

Ko Gapoljeriem dzimšanas dienā novēlēt? Normans apsola uzcept torti, Artis un Normunds novēl pašiem sev beidzot izdot dziesmu albumu, bet Kristians novēl nesaiet ragos un – pats svarīgākais – neieslīgt rutīnā, jo tā nogalina radošumu.

Starp citu, ko nozīmē vārds «gapoljeri»? «Nav ne jausmas,» Kristians nosmej un atklāj, ka, domājot grupai nosaukumu, šis vārds kaut kā nejauši salikās. Mēģinājuši saprast, ko tas nozīmē, ierakstījuši google, bet – tur nulle rezultātu. «Nav tāda vārda! Kas var būt labāks par to – mēs esam vienīgie Gapoljeri!»

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais