Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 2. un 3. jūnijā vareni un bagātīgi tika nosvinēts jau 48. Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu Gadatirgus, kas šogad norisinājās Latvijas valsts simtgades un Eiropas kultūras mantojuma gada zīmē, kopējam tirdzniecības metru skaitam sasniedzot teju 3 kilometrus un apmeklējumam vairāk nekā 36 300.
Arī šogad Gadatirgus piedāvāja apmeklētājiem dažādus tradicionālus, skaistus un noderīgus darinājumus, pulcējot vairāk nekā 520 labākos Latvijas amatniekus, no kuriem 48 Gadatirgū piedalījās pirmo reizi.
Tirgus laikā arī netika aizmirsts par gardēžiem, tā kā vairāk nekā 170 Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji cēla galdos gan visu iemīļotas, gan mazāk ierastas garšas. Gadatirgus laikā bija arī iespējams saplānot vasaras atvaļinājumu vai kādu piedzīvojumiem bagātu ceļojumu, jo muzeja celiņos viesojās tūrisma informācijas centri no visas Latvijas.
Kad viss jau bija apskatīts un muzejs izstaigāts, viesi varēja apmeklēt Gadatirgus Kultūras programmu, ko veidoja skanīgi un jestri 21 dažādu deju un muzikālo kolektīvu priekšnesumi, un ekspress izstādi, kas tapa sadarbībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu.
Pasākuma rīkošanā šogad palīdzīgas rokas sniedza arī praktikanti no Amerikas latviešu apvienības (ALA) prakses programmas “Pavadi vasaru Latvijā!”, kuri sagaidīja viesus pie muzeja vārtiem un palīdzēja plašajā tirgū atrast kāroto.
Kopš 1971. gada muzejs katru gadu rīko amatnieku darinājumu Gadatirgu, kas tradicionāli notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē. Četrdesmit astoņu gadu pastāvēšanas laikā Gadatirgus ir kļuvis par valsts nozīmes notikumu - par Rīgas un Latvijas amatniecības simbolu, par svētkiem dalībniekiem un ikvienam apmeklētājam. Gadatirgus ir tikšanās un profesionālās pieredzes apmaiņas vieta dažādu paaudžu un arodu tautas lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem un ārzemēm. Vienlaikus Gadatirgus ir amatniecības gada sasniegumu skate un iespēja meistariem izstādīt un pārdot savus labākos izstrādājumus. Gadatirgus ir arī vieta, kur tiek meklētas jaunas idejas amatniecībā un dibināti kontakti, un paši amatnieki Gadatirgu sauc par saviem Dziesmu svētkiem.