VĒRTS REDZĒT: Latviskums un eksotika Salaspils botāniskajā dārzā
Latvijas simtgades jubileja radusi savu atbalsi arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Rekonstruēta Lielā partera dobe iepretim oranžērijai, ierīkota virtuālā Latvijas selekcijas slavas zāle, bet šonedēļ starpfinišs būs vēl vienam projektam – Lauku sētai. Tā būs vieta, kurā jebkurš varēs mācīties, kā parūpēties par bioloģisko daudzveidību jaunā lauku sētā.
Šis pavasaris un milzīgais sausums dārzam ir liels pārbaudījums. Lielā partera dobe pretī jaunajai oranžērijai nespēj vien attapties no karstuma. Tas attiecas gan uz pērn tur iestādītajiem daudzgadīgajiem augiem, gan uz vasaras puķēm. Pat regulārā laistīšana nespēj tām dot to, ko riktīgs lietus, nopūšas botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Viņš cerot, ka uz 14. jūliju, kad te gaidāms kārtējais stādu gadatirgus un Puķu draugu saiets, tā būs saņēmusies un priecēs apmeklētāju acis ar savām krāsām. Starp citu, tās pašas dienas vakarā no pulksten 21 līdz rīta gaismai notiks festivāls Kartupeļpalma (augs, kura zieds atveras tieši naktīs, kad visi citi aizveras) - ar mūziku un dejām.
Patiesībā jau ik gadu, izstaigājot plašo teritoriju, kurā 126 hektāros aug ap 14 000 taksonu, nākas pārliecināties, ka kādam zaļajam audzēknim kaut kas nav paticis, bet citam - tieši otrādi.
Tā pēc šīs ziemas smagi cietusi viršu kolekcija, vairākums kadiķu, taču rododendri - ziedējuši tā, ka prieks. Lai gan viņš šajā vietā strādājot jau vairāk nekā gadsimta ceturksni, joprojām augi uzdodot daudzas mīklas, teic A. Svilāns, kurš šonedēļ svin 50. jubileju.
Jauns projekts
Šonedēļ ir vēl viens īpašs notikums - Lauku sēta. Tā pirmos viesus gaida jau 16. jūnijā pulksten 11, kad durvis vērs jaunā, Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā (18 000 eiro) projekta ekspozīcija, ko papildinās Jāņa Gaiļa lekcija Bioloģiskā daudzveidība lauku sētā un pagalmā. Vēl gan vietā, kur 30. gados bijusi īsta zemnieku māja ar saimniecības ēkām, pagrabu un dārzu, bet vēlāk nonākusi botāniskā dārza «bilancē», darāmā netrūkst, un, visticamāk, īstais finišs būs tikai nākamgad. Šobrīd ap sētu tiek apjozts zedeņu žogs, ir arī slita, kur zirgu piesiet. Iekārtotas dobes ar savulaik tik tradicionālajām puķēm: kurpītēm, ozolītēm, flokšiem, pujenēm, hostām... Lai uzzinātu vairāk par dabas daudzveidību, ierīkota arī kukaiņu māja, putnu būrīši, sikspārņu namiņš, un tos papildina informatīvi stendi. Taču vēl jālīdzina reljefs, pamatīgāk jāsakārto teritorija. Iespējams, ka būs arī siltumnīca. Svaigi atjaunotajā mājā taps telpas nodarbībām un gar sienām izvietoti etnogrāfiskie priekšmeti. A. Svilāns neslēpj, ka būtu gribējis šai vietai saglabāt seno veidolu, arī ēkas iekšpusē, taču tas būtu prasījis daudz lielākus līdzekļus - it īpaši ugunsdrošībai. Katrā ziņā - nākamgad te jau būs daudz pilnīgāka aina. Diemžēl nāksies nojaukt saimniecības ēku, kas būvēta no ģipša un nu pilnīgi padevusies laikazobam. Vēl jādomā, vai celt ko citu tās vietā, piemēram, nelielu nojumi āra mācību klasei, jo liela uzmanība tiks pievērsta tieši izglītošanai. Starp citu, nodarbības ir ļoti pieprasītas, un skolām pat jāgaida rindā vairāki mēneši, lai uz tām tiktu. Priecējot, ka kopumā apmeklētāju skaits pēdējo gadu laikā ir audzis, sasniedzot teju 69 000.
Finansējums un zinātne
Par finansējumu runājot - tas pērn dārzam kopumā bijis 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas - funkciju deleģējuma līguma ietvaros 728 000 eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas) veidoja 226 000 eiro. Direktors neslēpj, ka lielas galvassāpes sagādājušas darbinieku algas, kas bija jāpalielina, ņemot vērā minimālās darba samaksas kāpumu. Lūdzis papildu līdzekļus, taču diemžēl atteikts, tā nu jāmeklē bija nauda pašiem savā kabatā. Patiesībā jau pietrūkstot ap 20 līdz 30 darbaroku, arī kolekcijām - ne visām ir savs kurators.
Arī zinātniskajai darbībai naudas nepietiek. Tad, kad starptautiskie eksperti pirms vairākiem gadiem to novērtēja ar ļoti vāju atzīmi (1), bāzes finansējums botāniskajam dārzam tika nogriezts. Iznākot tā, ka ar to nav nemaz jānodarbojas. «Zinātniskā darbība mums ir svarīga, jo botāniskais dārzs bez tā vispār nav iedomājams. Tomēr tās dēļ mēs netaisāmies pamest novārtā kolekcijas - to saglabāšana ir visbūtiskākais uzdevums. Tā pērn mēs daudz strādājām ar Latvijā reti sastopamo krāšņo neļķi. Diemžēl šāds darbs ne vienmēr vainagojas ar publikācijām starptautiskajos izdevumos, ko pieprasa vērtētāji,» norāda A. Svilāns, piebilstot, ka tur, kur vajagot, botāniskais dārzs piedaloties, piemēram, Vides aizsardzības fonda projektos, Evident pētījumu programmā. Viņš nopūšas, ka atkārtotā vērtēšana atkal gaidāma nākamgad, un tad nu atkal «sāksies cirks» un nāksies pierādīt, ka neesot kamielis.
Plāni un sapņi
Botāniskajam dārzam padomā vēl ir citi plāni, viens no tiem - izveidot Vides izglītības centru vecā «kantora» un oranžērijas vietā. Sapnis esot izveidot ko līdzīgu zinātnes centram AHA Tartu - tikai ar botānikas ievirzi. Finansējums tam atvēlēts ap diviem miljoniem eiro. «Redzēs, kāds būs rezultāts, jo celtniecības cenas ik gadu kāpj. Bet, lai vai kā, - skaidrs, ka šo centru mēs uztaisīsim!» apņēmības pilns ir A. Svilāns. Arī par veco ziedu paviljonu esot jādomā - tur varētu izveidot augu (tostarp aizsargājamo) in vitro pavairošanas laboratoriju, bet lielajā zālē - konferenču telpu. «Jo dārzs ir kā Rīga, kas nekad nav gatavs. Kā ar pļaušanu - vienā galā beidz, no otra sāc. Un kur tad vēl infrastruktūra! Daļa tās tapusi 70. gados, un tā lēnām brūk. Tad nu jārīkojas kā ugunsdzēsējiem, kas skrien no viena objekta uz nākamo,» atzīst direktors.
