Valdis Melderis. Savos izteikumos tiešs un vienkāršs kā pātaga

PROFESIONĀLS RUNĀTĀJS. Valdis Melderis ir arī visai pieprasīts pasākumu vadītājs – vidēji mēnesī sanākot novadīt vismaz desmit visdažādākā rakstura pasākumus. «Dažkārt man cilvēki prasa, kas jādara, lai būtu labs pasākumu vadītājs – iemāci man runāt! Vispirms iemācies klausīties! Tas ir svarīgākais. Auditorija ir jājūt ar muguras smadzenēm, nevis jāturpina baigi smuki runāt arī tad, ka visi jau sen ir atslēgušies un sazilējušām sejām sēž savos mobilajos tālruņos!» © STV Pirmā! publicitātes foto

No nākamās otrdienas STV Pirmā! ēterā startēs sarunu šova Starp mums runājot jaunā sezona. Līdzās pieredzējušajai Dainai Jāņkalnei un šī šova debitantei Zanei Vaļickai vadītāja lomā būs Valdis Melderis – radio ētera personība, dažādu pasākumu vadītājs, komunikācijas kursu pasniedzējs, motociklists, trīs meitu tēvs un seksologs amatieris. Savos izteikumos tiešs un vienkāršs kā pātaga.

Ar pareizo attieksmi

Sarunu šovs Starp mums runājot pastāv trīs gadus, kopumā šī būs septītā sezona, bet Valdim Melderim vadītāja krēslā - piektā. «Es šim raidījumam pieslēdzos tā pastāvēšanas otrajā gadā. Šobrīd tā vadītāju sastāvs ir nomainījies par 100% - paši pirmie bija Grēta Gorjučko, Jana Ezeriņa un Rolands Laķis,» skaidro Valdis. Ja neskaita jauno studijas iekārtojumu, galvenā jaunās sezonas novitāte būs tā, ka lielāks uzsvars tiks likts uz kādas personības preparēšanu. «Iepriekšējās sezonās mums vairāk bija stāsti par dažādām tēmām, bet cilvēks atnāk uz šovu ar kaut ko savu, un sagatavotā tēma vienalga aiziet pa pieskari. Tagad mēs ņemam to, ko šis cilvēks ir atnesis, un runājam par šo tēmu.»

Bet - cik tad mums Latvijā to slaveno personību vispār ir?! «Ņemot vērā to, cik fragmentāri šobrīd cilvēki patērē medijus, iespēja konkrēto cilvēku redzēt TV otrreiz, pat ja viņš tur parādītos reizi mēnesī, ir salīdzinoši neliela. Turklāt man arī likās, ka es visus interesantos cilvēkus jau pazīstu, jo es taču tusēju pa pasākumiem utt., bet katru reizi šie cilvēki pastāsta kaut ko tādu, ka paliec ar vaļēju muti. Un vēl viena lieta - mums tikai liekas, ka kaut ko zinām par šiem cilvēkiem. Piedod, bet ne sūda mēs nezinām! Nezinām ne to, ko viņš dara, ne kāpēc dara. Un tieši šis kāpēc ir tas interesantākais. Mēs baigi labi orientējamies citu cilvēku dzīvē, mēs baigi labi vienmēr varam pateikt, kāpēc viņš tā izdarīja un kas viņš tā rezultātā tagad ir. Arī es pats, ja vairs nezinu, kā man klājas, tad vienkārši palasu to internetā. Tur viss ir uzrakstīts! Un, pats interesantākais, visvairāk par tevi zina tie cilvēki, kurus tu besī. Tie ir reāli spečuki, tie zina visu par tevi detaļās un niansēs!» ironizē Valdis Melderis.

Lai piedabūtu uz studiju atnākušos cilvēkus stāstīt par pikantām un reizēm pat skandalozām personīgajām lietām, nepieciešamas zināmas dotības, taču Valdim uz to ir savs redzējums.

«Man reiz bija diskusija ar aktīvu feministi. Es viņai saku - johaidī, kas tās jums par idejām?! Man patīk sievietes, man patīk sekss, man patīk smuki pupi utt. Nu, patīk man tādas lietas! Es taču nevaru runāt ar sievieti un nereaģēt uz to, ka viņa ir sieviete! Un viņa teica - zini, tas ir OK, viss ir atkarīgs no attieksmes! Kā tu kaut ko pasaki, kā pret to cilvēku izturies - no intonācijas un dažādām detaļām, pēc kurām arī nolasās, ko patiesībā domāji, kaut ko sakot vai jautājot. Piemēram, pats riskantākais jautājums sievietei ir - cik tev ir gadu? Uzdodot to studijā, katru reizi var izraisīt furoru. Bet mani tas patiešām interesē, es taču negrasos nevienu diskreditēt! Es to tiešām no sirds gribu zināt, un tas nav nekāds viltīgs plāns vai slazds, kurā ievilināt [intervējamo]. Un, ja tev ir šī patiesā interese, tad būs OK. Iespējams, ka cilvēks pēc tam pats pabrīnīsies, kāpēc to visu ir stāstījis.»

Slavas tīkotāju ir daudz

Uz jautājumu, kas tad ir tāds bijis, kas šova vadītāju, pašu citējot, ir atstājis «ar vaļēju muti», Valdis nedaudz aizdomājas. «Piemēram, mums gandrīz katru gadu sanāk parunāt ar skandalozo mūziķi Sandi Kiopu [viņš būs raidījumā arī 14. augustā]. Pirmajā reizē skaties uz viņu ar zināmu augstprātību, jo esi taču gudrāks un visādā ziņā krutāks čalis nekā viņš, bet tad cilvēks ar savu tiešumu un vienkāršību atgādina, ka nav ne par matu sliktāks, viņam vienkārši ir cits skats uz dzīvi. Un, kad pēc gada ar viņu satiecies, tad konstatē, ka viņš reāli ir mainījies: viņam jau trīs gadus ir pastāvīgas attiecības, kļuvis prātīgāks un apdomīgāks, darbojas bez tukša vipendrona. Jā, viņš var iesmiet pats par sevi, uztaisīt rēcīgu klipiņu, kurā pats defilēs bizbizmārītes tērpā, bet aiz tā visa redzi parastu čali, kas vienkārši izklaidējas. Aiz tā, ko redzi virspusēji, ir vēl ļoti daudz kā. Rezumējot: ja patiešām gribi saskatīt cilvēkā kaut ko vairāk par to, ko viņš rāda sabiedrībā, tad tas ir iespējams.»

Tiesa, dažkārt raidījumā viesojas tādas slavenības, kuras ir «slavenības» tikai pašu iedomās un bulvārpreses slejās, piemēram, modes blogeris (uh, cik viņu mums ir daudz!) Jaroslavs Barišņikovs. «Es par šo jautājumu pirms dažām dienām domāju - skatoties uz cilvēkiem, kuri izmisīgi grib būt pamanīti, izcelties utt. Es šo sajūtu ļoti labi pazīstu, jo arī esmu tiecies pēc uzmanības, atzinības un mīlestības. Mēs jau visi gribam vienu un to pašu, tikai jautājums, cik daudz iespēju mums ir dots to realizēt, cik daudz mums ir čujas, ņuha un poņas, lai to izdarītu eleganti. Bet mēs visi cīnāmies pēc viena un tā paša.»

Vai mums šādu uzmanības tīkotāju nav par daudz? «Zini, kā mums ir par daudz?» aizsvilstas Valdis. «Es joprojām esmu aktīvs tvitera lietotājs un sakostiem zobiem sekoju visādiem heiteriem, naciķiem, seksistiem, feministēm utt. - es būtībā bojāju sev dienu, jo man [darba dēļ] ir jāzina, ar ko šie cilvēki dzīvo. Tā vīzdegunība, tā pārākuma apziņa, tā izcili intelektuāli augstvērtīgā un iznīcinošā ironija - no valodas viedokļa par to vari vienkārši kaifot! Bet aiz tā visa slēpjas riebīga vēlme kādam iekampt, iekost - nu, kas tas ir?! Man reizēm uzsit asinis šī liekulība, kad mēģini izlikties labāks, nekā esi - cepies par kaut kādām lietām. Kad cilvēkam pajautā - un ko konkrēti pats dari lietas labā? Vai, ko tad es varu darīt… Nevari, tad aizveries, baigais cīnītājs par taisnību!»

Netīšām kļuvis par seksa psihologu

Nu jau četrus gadus sarunu šova vadītājs pazīstams arī kā interaktīvās monoizrādes Sex Guru ar Valdi Melderi vienīgais uz skatuves esošais dalībnieks. Tā tapusi pēc austrieša Volfganga Veinbergera lugas motīviem - pats autors to spēlē angliski, vēl savas versijas ir arī Polijā un Lietuvā. Uz šīs izrādes centrālo lomu notikusi pamatīga atlase, un Valdis vinnējis, pateicoties savām komunikatora prasmēm. «Dalībniekiem tika izvirzīti divi galvenie principi. Pirmais - izrādei nederēja profesionāls aktieris, jo tajā nepieciešams sarunāties ar auditoriju. Otrs - ir jāizlasa 26 grāmatas par seksoloģiju,» atminas Valdis. «Es to neizdarīju, un tikai viena iemesla dēļ: ja es izlasītu 26 grāmatas, man sāktu likties, ka es kaut ko no tā visa sajēdzu. Ja uzkāp uz skatuves izrādē par seksu un izturies tā, it kā būtu tas vienīgais gudrais un izglītotais, jo esi izlasījis 26 grāmatas, bet tie tur, kas sēž auditorijā, atbild vai nu pareizi, vai nepareizi, ir ziepes. Jo, iedomājies, cilvēks saņemas piedalīties diskusijā, bet tu viņam - nē, nepareizi! Kā viņš jutīsies?! Tāpēc vienīgā pareizā atbilde šādā situācijā ir: «Mmm, tas ir interesanti!»»

Uz skatuves Valdis ir viens pats, pirmajā cēlienā viņš lasa tekstu (uz 29 lappusēm!), bet otrā daļa sastāv no auditorijas jautājumiem un atbildēm - meitenes uzdod jautājumus puišiem, un viņi balso par vienu, otru vai trešo atbilžu variantu, tie - meitenēm utt. «Reizēm tur tādus brīnumus var dzirdēt! Es bieži vien pats pēc šiem jautājumiem un atbildēm saprotu, ka reāli esmu savā dzīvē palaidis garām kaut ko ļoti, ļoti svarīgu. Piemēram, ka vīrietim arī savs bušiņš ir jākopj. Meitenes to nekad neteiks, jo viņām liekas dīvaini, ka jārunā par tik elementārām lietām, jo viņas taču to dara visu mūžu, bet čaļi šādā brīdī ir autā. Un šis ir tikai viens no piemēriem. Kādā otrajā, trešajā vai piektajā izrādes reizē man likās - meitenes, nu beidziet izlikties, tā taču nevar būt, jums tas ir svarīgi, nopietni?! Un pēc kādām četrdesmit izrādēm es varu pateikt - jap, ir, katrā izrādē [izskan šāda tēma]!» Interesanti, ka šīs izrādes centrālā auditorija tomēr ir vīrieši. «Kādreiz domāju, ka sievietes ir tās aktīvās gājējas uz teātriem, kas velk savus večus uz izrādēm. No loģikas viedokļa - lielākajai daļai veču taču šķiet, ka viņu par seksu visu zina, un, ja aicinātu aiziet uz Sex Guru, tad - ej taču ieskrieties, ja kaut ko nezini, paprasi man, es taču esmu tas īstais seksa guru!» ironizē Valdis. «Bet reiz no skatuves ieminējos: «…un pasakiet, puiši, paldies savām meitenēm, ka viņas jūs pierunāja [atnākt uz izrādi]!» Un zālē čaļu vidū sākās murdoņa - kā, pierunāja?! Es taču viņu uz šejieni atvedu! Izrādās, ka čaļi arī ļoti labprāt atnāk. Jo tās būtība ir šāda - lai būtu, par ko parunāt. Šādā vieglā formā radīta izrāde par seksu var izraisīt vēlmi tajā dzirdēto pēc tam pārspriest, tiesa, jāuzmanās, jo tā saruna var novest visur kur…»

Neskatoties uz daudzajām izrādēm, Valdis Melderis nejūtas kā padomju laikos slavenais dr. Jānis Zālītis. «Es varu pateikt divas lietas. Pirmkārt, mums, večiem, pat prātā nevar ienākt visas tās perversākās fantāzijas, kas darās meiteņu galvās - ja mēs tās spētu zināt, mēs sen atslābtu par savu samaitātību. Otra lieta - sekss ir tik niansēs dažāds, ka jebkurš, kurš tev pasaka, ka seksā kaut ko sajēdz - muld!»

Pamatdarbs - radio

Valda Meldera pamatdarbs gan ir Radio Skonto rīta programmas vadītājs, kur viņš ir no pašas pirmās radiostacijas pastāvēšanas dienas, tas ir, 1993. gada 15. decembra. «Esmu Radio Skonto nostrādājis lielāko savu dzīves daļu,» smejas radio ētera personība. «Šis ir vienīgais radio, kur vesela paaudze ir izaugusi, dzirdot vienas un tās pašas balsis. Es, Elita Marga, Kārlis Malkavs - tie ir cilvēki, kas šeit no rīta līdz vakaram nostrādājuši šos 25 gadus. Nu, vēl Rita Paula, kas te nostrādājusi tikai 21 [gadu]. Nevienā citā medijā tā nav! Atnāk pie mums meitene pieteikties darbā, viņai kādi 20 gadi, un saka: «Labdien! Es jūs klausos jau no bērnudārza laikiem!» Ir jābūt tādai māju sajūtai, ir jābūt vietai, uz kuru vienmēr vari paļauties, un Radio Skonto labā nozīmē ir kā tādas mājas čības: esi jau nopircis jaunas čības, tomēr, vot, tikai šodien vēl uzvilkšu vecās, un tad gan staigāšu jaunajās! Ir taču stress un liela skriešana, gribu ērti justies, tāpēc vēl tikai šodien uzvilkšu vecās. Un tā nu tie jaunie apavi neievalkāti stūrītī stāv, bet tu skrien vecajās un ērtajās un, pats galvenais, savējās čībās.»

Savās programmās Valdis arī laiž tikpat brīvi kā ikdienas sarunā. «Nevari nospēlēt to, kas tu neesi. Mūsdienās tevi ātri atkož - saliek kopā divi un divi, un izrādās, ka tu muldi. Līdz ar to viss, ko tu vari izdarīt, ir būt pats par sevi. Ja nav noskaņojuma, tad nav, ja ir, tad ir - nevajag censties kaut ko mākslīgi no sevis veidot.» Ņemot vērā to, ka viņam gandrīz visi darbi saistās ar runāšanu, jāpabrīnās, kā Valdis nepagurst vāroties. «Tas, ka nogursti runāt, nāk tikai par labu, jo tad beidzot sāc klausīties,» viņš norāda. «Kamēr vienkārši visu laiku vāries, neko neiemācies, tikai izplati tālāk savus stereotipus. Katru reizi, kad es vāros, es nodomāju - bļāviens! Melderi, tu esi pakāsis veselu dienu vāroties, neesi iemācījies pilnīgi neko jaunu! Jo kaut ko jaunu var iemācīties, tikai turot muti.» Šīs mācības radio ēterā notiek visai savdabīgā veidā - ar klausītāju palīdzību. «Mums ir vesela plejāde amatierdīdžejekspertu. Ja runā par satiksmi, tad piezvana Vernons, kurš strādā Nordekā, un vienmēr zina visu par ceļu satiksmes noteikumiem un drošas braukšanas distancēm. Valērijs Valdmanis, kurš ir ģimenes ārsts, ja ir kāds jautājums par medicīnu. Raimonds Karls, kas ir dermatologs: ja ir jautājums par sauļošanos, tad vienmēr viņš zvana un atgādina, cik cilvēku katru gadu mirst ar ādas vēzi. Tādu ir daudz. Padod tēmu, un piezvana kāds, kurš tiešām kaut ko saprot no šīs tēmas. Ir vesela plejāde ļaužu, kas mums zvana kādus desmit gadus un ir jau kļuvuši par mūsu draugiem.»

Darba laiks ir diezgan drastisks - katru darba dienu no sešiem līdz desmitiem rītā. «No vienas puses, liekas - forši, desmitos vari doties mājās, pa ceļam ēd brokastis Ozirisā un uzdzer Prosecco vīnu, jo priekš tevis tās jau ir pusdienas. No otras puses - pēc desmitiem tāpat ir dažādas tikšanās, pasākumi, konferences, vakarā vēl jānovada kāda ballīte utt.,» skaidro Valdis, kurš kategoriski noraida prātojumus, ka šāda grafika dēļ varētu vakarā ievērot kādu īpašu režīmu. «Kurš ies atlikt dzīvi tikai tāpēc, ka sešos ir jābūt darbā?! Paguli pa dienu! Man ir ģimene, man ir draugi, man ar kādu ir jāiedzer vīns vai aliņš, man ar močiem jāaizgāž pa tumsu kaut kur nopeldēties pa pliko. Tikai tāpēc, ka man ir darbs, tagad iešu desmitos gulēt?! Nu, nē!»

Ģimenē cenšas vairāk uzklausīt

Valda Meldera ģimenē ir četras sievietes - sieva un trīs meitas. Kā zināms, sievietes nav tās izteiktākās klusētājas, bet, ja nu ģimenes galva ir profesionāls komunikators? «Ar bērniem ir tā: nevajag daudz laika, vajag kvalitatīvu laiku. Reizēm vajag tikai pāris minūtes, lai viņš var samīļoties un izstāstīt savus dienas notikumus. Bērnam vienkārši vajag saķert to sajūtu, ka joprojām tev ir ļoti svarīgs, ka tu viņu joprojām mīli un vari noveltīt savu uzmanību. Un to nu gan es pacenšos - ja bērns ir atnācis pie manis parunāties, tad es atradīšu laiku, lai tur vai kas! Nu, ir taču man tās divas minūtes, tās var atrast! Bieži vien ar tām arī pietiek, jo bērns tikai gribējis pastāstīt, ko iemācījies spāņu valodā, vai parādīt jaunās skices, kas uzzīmētas. 12 - 14 gados viņam jau ir sava dzīve, savas draudzenes un savas darīšanas, treniņi, mācības utt.»

Labi, bet kā ar sievu? «Šeit ir citādāka veida priekšrocības, piemēram, ar sievu vari kopā iedzert,» smaida Valdis. «Tā ir vislētākā un visideālākā psihoterapija - iedzert ar sievu. Šādās reizēs izrunā visu, kas sakrājies, noskaidro attiecības un laimīgi dzīvo tālāk. Vai arī kaut kur braucam ar moci. Mums bija mēģinājums [uz saviem motocikliem] uzlikt sarunu iekārtas, lai braucot savā starpā varam sarunāties, vienoties par apstāšanās vietām utt., bet, ja nu izrādīsies, ka otrs kaut kā ne tā brauc - par ātru vai par lēnu, aizsedz skatu vai tamlīdzīgi? Aizbraucot līdz galapunktam jau būsi izšķīries! Tāpēc nevajag. Ir tādas reizes, kad vajag sarunu terapiju, un tad labi palīdz vīns, bet ir tādas reizes, kad vienkārši klusējot kaut kur dodies.»

Valdis Melderis

Dzimis 1971. gada 31. janvārī Rīgā

Izglītība: Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāte. «Reiz ar kādu kolēģi žurnālistu sanāca saķeršanās: es kaut ko izteicos par seksu, un viņš sašuta - kopš kura laika tad Melderis ir psihologs seksologs?! Es viņam saku - kopš 1993. gada! Man ir psiholoģijas skolotāja diploms, skolu psihologa asistents.»

Pašreizējā nodarbošanās: Radio Skonto rīta programmu vadītājs; izrādes Sex guru otrā plāna aktieris, «jo pirmajā plānā ir tie, kas sēž zālē»; sarunu šova Starp mums runājot vadītājs; komunikācijas pasniedzējs («Man ir tāda meistarklase - Gribēju, kā labāk, sanāca, kā vienmēr»)

Ģimenes stāvoklis: sieva Sarmīte, meitas Lueta Laura (12), Elīza Aija (14), Zane (26)

Hobiji: motocikli un vīns, «un tieši šādā, pareizajā, secībā»

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.