RECENZIJA: Lamb Of God “Omens”
Vieni no pasaules metālkora un grūvmetāla līderiem, grupa “Lamb Of God” aplaimojuši savus pielūdzējus ar pēc skaita devīto studijas albumu, kas uzreiz iekļuva gan Amerikas Top 20 (ja precīzāk – tas bija 15. pozīcijā), gan Vācijas Top 20 (gandrīz), gan arī citur bija augstās vietās.
Jāatgādina, ka šī amerikāņu apvienība saņēmusi pat piecas “Grammy” balvas nominācijas, bet trīs tās plates - “Wrath” (2009), “Resolution” (2012) un “VII: Sturm und Drang” (2015) - bija stabilas Amerikas Top 3 vērtības. “Omens” ir otrais grupas albums ar buņģieri Artu Kruzu, kurš pirms trim gadiem pie sitamo instrumentu krāvuma nomainīja vienu no “LoG” dibinātājiem Krisu Adleru. Lūk, ko grupas vokālists Rendels Blaits saka par albuma “Omens” nosaukumu: “Domāju, ka daudzas grūtības un nepatikšanas, ar kurām nākas saskarties cilvēkiem, varētu novērst, ja vien uzmanīgāk pavērotu dažādas zīmes un likumsakarības - tas attiecas gan uz privāto dzīvi, gan uz sociāli vēsturiskiem notikumiem plašākā mērogā. Patiesībā nav nekā jauna uz šīs pasaules, un ir muļķīgi to ignorēt, tikai mēs to nez kāpēc nepārtraukti darām.” Taisnība.
PAR. “Kerrang!” devis jaunajam ripulim četras zvaigznes no piecām, kas, protams, ir vērā ņemams sasniegums, tomēr apskatnieks nešauboties dotu visas piecas. “Omens” nenoliedzami ir viens no labākajiem darbiem, kas 2022. gadā iznācis alternatīvā metāla un tam pietuvināto stilu nišā. Desmit ārkārtīgi niknas, metālkoriskas un “grūvīgas” dziesmas, kurās netrūkst arī elementu no panciska hārdkora un zibenīga trešmetāla. Labākie gabali - “Omens” un “To The Grave”, kas vispār ir metālkoriski šedevri (“Spotify” plašumos vislabāk aizgājis albumu ievadošais “Nevermore”), taču šādi var uzskaitīt arī praktiski visas pārējās te iekļautās dziesmas. Noklausieties, noteikti nenožēlosiet!
PRET. Nekad nav paticis tīri metālkoriskais vokāls, un Blaits šajā ziņā neko nespēj mainīt. Taču lielākais mīnuss meklējams ārpus albuma, un tas ir “LoG” tūres grafiks: novembra vidū grupa kravā čemodānus braucienam pa Eiropas valstīm, sākot savu tūrēšanu ar Dāniju (18. novembris, Fredriksberga), turpinot ar Zviedriju, Somiju un Poliju, pēc tam pārceļoties uz Vāciju un citām zemēm, gada beigās apciemojot arī Britu salas utt., taču Baltijas valstīm “dieva jēri” met līkumu. Žēl.