Recenzija: Trīsas – "21. gs. bērniņš"

© Publicitātes foto

Nedēļas nogalē uz sava otrā studijas albuma klajā laišanas svinībām Ģertrūdes ielas teātrī aicināja trīs meiteņu un trīs sintezatoru grupa “Trīsas”, lai pie viena atskatītos uz “Trīsu” trīs gadu pieredzi, kā arī “analizētu trīsu (un laikam arī “Trīsu”) fenomenu, meklētu trīsu aizsākumu, fizioloģiskās izpausmes un to praktizēšanu ikdienas dzīvē, lai izprastu sevi vairāk”. Tas viss tiešām arī notika, jo šīm trim dāmām radošā teatrāļu pasaule nav nekas svešs.

Kā stāsta grupas rašanās leģenda, tad ““Trīsas” veido trīs sievietes (Jete Anna Puriņa, Endīne Bērziņa, Sabīne Alise Ozoliņa), trīs sintezatori un neizsmeļamas skaņu variācijas.” Satikušās tālajā 2021. gadā, “un kopš tā laika nonākušas labā kompānijā, kurā var godīgi pateikt, kā ir. Reizēm pulss uzsit ātrāk, reizēm galīgi bremzē, dažādās dzīves nebūšanās un būšanās viņām palīdz mūzika - ja ir slikti, tad ir slikti un viņas dzied, tad patestē dažādas kūciņas, un atkal dzied, jo ir labi. Nav neaktuālu sajūtu, tikai ļaušanās iekšējās balss un sintezatoru kopā būšanas iespējām.”

Apskatnieks ar “Trīsām” un viņu daiļradi gluži nejauši iepazinās aprīlī uz peldošās mākslas galerijas “Noass”, kur noskaidrojās, ka trijotnei jau 2023. gada augustā izdots debijas albums “Kaut kur kāds” - tajā iekļauto dziesmu “Man ir slikti” pašlaik jau droši var saukt par hitu. “Trīsu” trumpis ir šķietamā vienkāršība un pat naivums - “synthwave” un sintīpopa ar indī piesitienu stilā ieturētās dziesmas tiek izpildītas “pareizās” balsīs, it kā liriski un romantiski, taču teksti ir… hmmm… diezgan “nepareizi”. Spilgtākais piemērs ir jaunā albuma ievadošā dziesma “Zili riņķi”, kuras vārdu priekšā cepuri noņemtu pat “Jūdas Graši” u.tml. brigādes. Taču teksti ir jēgpilni un prasa iedziļināšanos, tās nav skarbas frāzes vai pat rupjības tikai pašizteikšanās dēļ. Turklāt trīsmeitenes trīsuļo ļoti saskaņoti, viena otru labi papildina un vispār saprotas no pusvārda -tas nevar nesimpatizēt.

Kopumā albumā iekļautas deviņas dziesmas, no kurām potenciāls hits neapšaubāmi ir “synthwave” gabals “Pareizi nepareizi”, ko droši sirdi var sūtīt kaut uz visām radiostacijām, ne tikai uz Radio NABA.

No muzikālā viedokļa otrajā vietā varētu likt dziesmu “Stulbā laime” vai “Nāves dziesmu”, “Trīsu” faniem noteikti patiks “Antib’j’otikas” ar ironiskās nolemtības pārpilno tekstu un “andergroundiskā” “Cīgu dziesma”, savukārt Imanta Kalniņa darinājumiem līdzīgas mūzikas faniem varētu patikt “Zinu, ka gribi”, tikai diez vai viņiem patiks piedziedājuma vārdi “es zinu, ka tu mani gribi, tikai lūdzu nenomīz”…

Atgriežoties pie dziesmu tekstiem, “ieteikums ir nestāvēt kājās, kamēr neesi pilnīgā pālī” (no dziesmas “Ieteikums”) - tas gan nav saprotams, pilnīgā “pālī” taču tā stāvēšana ir vēl apgrūtinošāka?! Ā, bet tas taču ir ieteikums 21. gadsimta bērniņiem, kuri nekust, kamēr nav iedzēruši A, B, C vitamīnus, zivju eļļu un vēl čupu ar dažādām tabletēm (par to visu minēts dziesmā) - tad gan… “Parunāsim par nāvi, varbūt sagribēsies dzīvot - tiešām dzīvot nevis eksistēt” un novēlējums “beigt domāt sūdu!” (no “Nāves dziesmas”) - arī tās ir “Trīsas”. Rezumējums - noklausieties, nenožēlosiet!

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais