Recenzija: Līga Priede, Andrejs Grimms – "Imanta Kalniņa klusās dziesmas"
Pagājušās nedēļas nogalē ar prezentācijas koncertu Ķeguma tautas namā tika tautās laists kāds varen glīts muzikālais lieldarbs - nacionālās ierakstu kompānijas “Skani” piedāvājums, neparasts un savā ziņā unikāls Imanta Kalniņa dziesmu albums.
Dziedātāja Līga Priede un ģitārists un aranžētājs Andrejs Grimms ieskaņojuši divpadsmit dziesmu izlasi “Imanta Kalniņa klusās dziesmas”, kas nu pieejama arī populārākajās mūzikas straumēšanās platformās, kā arī fiziski iegādājama ierakstu veikalos. “Tā ir mūsu sirds mūzika, kuru nevarējām neierakstīt. Tieši Imanta redzējums kopš bērnības aicinājis mūs domāt un veidot savu muzikālo pasauli,” norāda mūziķi.
Neparastums un unikalitāte slēpjas tajā, ka šis Imanta Kalniņa dziesmu albums tapis, izmantojot tikai “dzīvus”, akustiskus instrumentus - pamatā balsi un klasisko ģitāru, kuriem palaikam pievienojas harmonijs, vargāns, stabule un citi spēlējamie, pat uzbeku rebabs (tas ir savdabīgs stīgu instruments). Ierakstā vēl epizodiski piedalījušies arī Ainārs Paukšēns (čells), Rasa Sofija Grimma (fagots) un Paula Ābele (dūdas), bet šo skaņu materiālu montējis, miksējis un māsterējis Aivars Vaišļa.
Jāatzīst, ka pat tādam absolūtam Imanta Kalniņa mūzikas pretiniekam kā šo rindu autoram (nu nepatīk un viss, piedodiet!) šis albums ir gana interesants. Pirmām kārtām to garantē Līgas Priedes fascinējošais un pārliecinošais vokāls, kura raksturojumam tiek precīzi minēts arī tāds apzīmējums kā “suģestējošs”. Tas, “savienojoties ar Andreja Grimma ģitārspēles smalko virmojumu, ved klausītāju cauri trauslam un dziļam stāstījuma pavedienam - no albuma pirmās līdz pašai pēdējai notij.” Otrkārt, izvēlētas nevis Imanta Kalniņa pazīstamākās dziesmas, bet tās, kuras vislabāk derētu tieši šādam aranžējumam - emocionālāk noskaņotie droši vien notrausīs pat asaru, klausoties smeldzīgo melodiju no filmas “Ezera sonāte”, ko “dzied” Andreja ģitāra. Tāpat klasiskajam ģitāras solo aranžēts arī fragments no mūzikas savulaik aizliegtajai filmai “Elpojiet dziļi” jeb “Četri balti krekli”.
Protams, te ir arī līdz nelabumam pazīstamas melodijas, piemēram, “Dziesma dūdieviņam”, ko savukārt interesantu padara Līgas vokāla stīga un neierastie instrumenti (gan vargans, gan rebabs). Arī “Akāciju palags” no visiem zināmās izrādes “Lilioms” šajā aranžējumā nemaz tik visiem zināms nešķiet - par to gādā Līgas dziedājums tandēmā ar Andreja eleganto ģitārspēli. Starp citu, tieši Andrejs iespēlējis visus dīvainos instrumentus - talants!
Albumu ievada - jā, arī rīta gaiļu dziedājums! - dziesminieku himna “Noausim kājas, atpīsim sirdis” un “Kad vēji kalnos rāpjas” no izrādes “Kapteiņa Granta bērni”, tas turpinās ar “Betas dziesmiņu” (no izrādes “Mīla, džezs un velns”), un ap to laiku klausītājam jau vajadzētu būt šī albuma varā. Pirmo reizi albuma ierakstu piedzīvojusi pie ugunskuriem dziedātā “Dziesma par brašo bruņinieku” jeb “Lorda Hendona dziesma” no izrādes “Princis un ubaga zēns”, bet vēl te var sastapt tādus gabalus kā “Zelta haizivs”, ”Bāka”, “Tauriņa samtainā smarža” un “Mežā”.
Izdevēji uzsver, ka albuma īpašo sajūtu papildina tā noformējums: “Māksliniece Paula Ābele radījusi veselu darbu sēriju laikmetīgā izšuvuma tehnikā, atveidojot ainas no ierakstīto dziesmu tekstiem. Šeit redzami gan jūras viļņi, kas, tuvāk aplūkojot, atgādina cilvēku siluetus, gan brašais bruņinieks, aiz kura smiltīs atstātie pakavu nospiedumi zīmējas kā skūpsts zemei - pateicība un pazemība lielās dzīves priekšā.”
Skaisti!