"Zelta mikrofonu" apvij skandāli: tiek piesaukta korupcija, dezinformācija, tiesībsargājošās instances

Lai gan līdz mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons 2025” pasniegšanas ceremonijai atlicis mazāk par mēnesi – tā norisināsies 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī, nu jau sāk problemātiski prognozēt nevis balvas ieguvējus, bet tos, kas šajā pasākumā vispār piedalīsies… Iemesls – šonedēļ uzvirmojušais skandāls par žūrijas veiktajām korekcijām vairāku nomināciju Top 5.

Duets “Olas” rada balvai milzu publicitāti

Par “Zelta mikrofona” nominantu Top 5 portāls Nra.lv vēstīja jau pirms nedēļas (https://nra.lv/izklaide/478136-zelta-mikrofona-favoritos-chris-noah-parsteigums-pankmeitenes-depustutes.htm) un jau tobrīd varēja prognozēt, ka pāri Gada balvai velsies skandāli - parādījās gan tikai pirmie to aizmetņi. Taču šonedēļ galvenie “cietēji”, proti, duets “Olas” (jau otro gadu pēc kārtas viņu veikums no Top 5 pazuda - šoreiz žūrijas iekšējā balsojumā veikto korekciju dēļ) sev kā haizivīm ūdens ierastajā sociālo tīklu vidē nāca klajā ar labi nostrādātu video, kurā kā ar ložmetēju nodeva kārtu pa žūrijas veikto darbu un vērtējumu, liekot skaidroties gan “ZM” žūrijas komisijas priekšsēdētājam Jānim Žildem, gan vairākiem tās locekļiem, gan “ZM” orgkomitejai.

Lai tēlaini raksturotu šīs skaidrošanās absurdumu, var minēt tikai vienu faktu: pirms desmit gadiem kā humora projekta dzimušā un ar dziesmu “Zemgus Girgensons” sevi pieteikušā dueta “Olas” (pazīstamākie un/vai “Spotify” klausītākie hiti - “Pāri okeānam”, “Priekšnieku nav”, “Dzīvot kaifs” un kopā ar Esmeraldu ieskaņotā ultrapopulārā “Nārnija”) radīto ažiotāžu aprakstīja pat Nacionālā ziņu aģentūra LETA, lūdzot komentārus cienījamajam muzikologam Orestam Silabriedim… Brīnums, ka to visu nekomentēja Edgars Rinkēvičs ar Eviku un nerādīja (vai varbūt rādīja?) LTV “Panorāma”…

Izmantotie epiteti - korupcija, dezinformācija, tiesībsargājošās instances

Ja īsumā par Arvja Reika un Žaņa Pavlovska jeb dueta “Olas” video pausto (pilnībā to var viegli atrast interneta vidē), tad zināmā mērā viņiem ir taisnība - neapšaubāms šā gada hits Nr.1 “Nārnija” bija pašas žūrijas iebalsots jeb “ievērtēts” Top 5, bet pēc tam no piecinieka svītrots, un šīs dziesmas vietā ielikta Elizabetes Gailes simpātiskā dziesmiņa “Zinu, ka pāries”. Starp citu, tāpat “Gada dziesmas” nominācijā notika arī ar grupas “Instrumenti” dziesmu “Tu iekriti manī”, kas Top 5 tika nomainīta pret

Shipsea “Lielās cerības”. Tiesības to darīt žūrijai pēc nolikuma bija, bet, redzot pašlaik izraisījušos ažiotāžu, jāatzīst, ka Top 5 koriģēšana bija kļūda (šādu variantu vajadzēja izmantot tikai gadījumos, ja punktu skaits būtu vienāds) - rūpējoties par “ZM” reputāciju, labāk bija atstāt visu, kā ir, taču ko nu vairs, kas izdarīts, tas izdarīts…

Lai gan “Olas” pārmet negodīgu vērtēšanu, tas ir diskutabli, jo galējais lēmums par finālpiecinieku tika pieņemts, žūrijai balsojot savā iekšējā “WhatApp” grupā. Tiesa, balsojumā dažādu iemeslu dēl nepiedalījās visi attiecīgās nominācijas vērtētāji, tomēr pārmest Žildem “sava viedokļa uzspiešanu” vai pat “varas uzurpēšanu” (sociālajos tīklos izskanējuši arī tādi mājieni), bet žūrijai - “atklātu korupciju” (jā, jā, pat tā!) nav iemesla. “ZM” komanda savā pretsparam izteiktajā gan arī krietni pārspīlējuši un dramatizējuši situāciju, minot, ka “izplatīti dezinformējoši, nepatiesi materiāli, kuru mērķis ir sēt šaubas, diskreditēt žūrijas darbu un izvēles”, publicētais reperu video ir “apzināti safabricēta dezinformācija”, kā arī “tiek izvērtēta iespēja par nepatiesu ziņu paušanu vērsties tiesībsargājošās iestādēs”.

Vērtējot pēc kvalitātes, nevis kvantitātes un komercpanākumiem

Atstājot emocijas aiz borta un distancējoties no abu pušu diskusijām, der paklausīties, kas par to sakāms Jānim Žildem. Tiesa, arī viņam pašam tas (emociju atstāšana aiz borta) nav īpaši izdevies, savā komentārā cita starpā piesaucot arī to, ka “atsevišķi mūziķi, kuri nav ieguvuši kārotās nominācijas, publiski izplatījuši patiesībai neatbilstošu, dezinformējošu materiālu, kurā apšauba žūrijas profesionalitāti, darba procesu, apmeloja žūrijas priekšsēdētāju un citus žūrijas locekļus, kritizējot žūrijas darbu un izvēles kopumā.”

Taču ir arī ļoti precīzi domugraudi. “Vispirms atgādināšu, ka “Zelta mikrofons” balvu piešķiršanas procesā nozares pārstāvju žūrija vērtē mūzikas ierakstu oriģinalitāti, māksliniecisko un tehnisko kvalitāti, saturu, inovāciju un ietekmi. Balvas mērķis ir izcelt mūziķu darbus, kas pārstāv visaugstāko mākslinieciskās izcilības līmeni, nevis tikai populārākos hitus,” norāda Jānis Žilde. “Žūrija vērtē mūzikas ierakstu māksliniecisko kvalitāti, nevis straumējumus mūzikas servisos, komerciālos panākumus vai pārdoto koncertbiļešu skaitu.” Pilnīgi pareizi, ar to vajadzēja sākt, šo konfliktu skaidrojot! Nolikums ticis ievērots, žūrijas veiktajam bijis pamats

Jānis Žilde akcentē, ka “Gada dziesmai” nolikumā iestrādāti pavisam konkrēti vērtēšanas kritēriji. Punkts 9.2.: “Dziesmas atlases kritēriju veido divu faktoru kombinācija - augsta mākslinieciskā un satura

kvalitāte, kā arī iespējamais/esošais komerciālais potenciāls jeb publiskā rezonanse”. “Ja arī dziesma [“Nārnija”] atbilst kritērijam “rezonanse”, skaņdarbs neatbilst kritērijam “augsta mākslinieciskā un satura kvalitāte” - par to žūrija atkārtotā balsojumā bija vienisprātis. Lai paskaidrotu līdzībās, var vilkt paralēles ar kino balvām - piemēram, lai cik biļetes pārdotas uz kādu pašmāju kino kases grāvēju, tas nav arguments, lai filmu izvirzītu “Lielajam Kristapam”,” norāda “ZM” žūrijas komisijas priekšsēdētājs.

“Kopumā žūrijas lēmumu pieņemšanas formāts pilnveidots pēdējos divos gados, lai neatkārtotu iepriekšējo gadu nepilnības, kad kāds acīmredzami labs darbs paliek aiz Top 5, vai kāds tiek ielikts neatbilstošā kategorijā. Šogad žūrijas darbs bijis īpaši intensīvs, un rezultējies iespējami labākajā kategoriju dalījumā pēdējos gados,” uzskata Jānis Žilde.

Skaidrojums pieņemts, šaubas paliek Skaidrojam tālāk. “ZM” nolikumā ir iekļauts punkts, ka žūrijai ir tiesības īsi pirms gada Top 5 katrā kategorijā izziņošanas atkārtoti izvērtēt rezultātus un “nepieciešamības gadījumā vēlreiz diskutēt un veikt samērīgas korekcijas, vēlreiz kopīgi balsojot.” Savukārt cits nolikuma punkts paredz, ka “auditori iesniedz žūrijai apkopotos Top 5 jauktā secībā, savukārt Top 6-10 īstā secībā, rezultātu apstiprināšanai. Žūrijai ir tiesības vērtējumus pārskatīt.” Tieši tā notika “Nārnijas” un vēl dažos gadījumos. “Žūrijai, arī man personīgi, radās šaubas par dziesmas “Nārnija” atbilstību “Gada dziesmas” kritērijiem, un pēc diskusijām notika pārbalsošana, attiecīgi pēc pārbalsošanas Top 5 iekļuva 6. - 7. vietas ieguvējas Elizabetes Gailes dziesma “Zinu, ka pāries”,” rezumē Jānis Žilde.

Tiesa, vai “samērīgas korekcijas” ir arī “Instrumentu” nomaiņa pret Shipsea un it īpaši “Kaizera bīta” nomaiņa pret Muud labākā hiphopa albuma nominācijas Top 5, un vai to var saukt par “nepieciešamības gadījumu”, tas jau ir cits jautājums, taču arī par to žūrija vienojās savā trieciendiskusijā.

No kandidēšanas uz balvām atsakās “Instrumenti” un Shipsea

Daudzcietušo “Olu” skandāla akmentiņš raisījis veselu lavīnu, kas parāvis līdzi arī citus. Sestdien paziņojumu izplatīja vēl vieni “cietēji” - grupa “Instrumenti”. Pateikušies “visiem “ZM” žūrijas locekļiem, kuri godīgā balsojumā novērtēja mūsu darbu, iekļaujot dziesmu “Tu iekriti manī” starp kategorijas “Labākā dziesma” Top 5, kā arī nominējot albumu “Runā Rīga” kā “Gada labākais pop albums”,” “Instrumenti” min, ka “diemžēl, balstoties uz mums pieejamo informāciju, dziesma “Tu iekriti

manī” pēc sākotnējā balsojuma tika izņemta no kategorijas “Labākā dziesma” nominantu saraksta, aizstājot to ar citu darbu”, un “šādu izmaiņu dēļ esam pieņēmuši lēmumu cieņpilni atteikties arī no saņemtās “Gada labākā albuma” nominācijas.” “Mēs uzskatām, ka balvas piešķiršanas procesam ir jābūt caurspīdīgam un objektīvam, atspoguļojot visas žūrijas sākotnējā balsojuma rezultātus bez atsevišķu žūrijas locekļu subjektīvas ietekmes,” pauž “Instrumenti”. Tiesa, viņiem pret Chris Noah izredzes popa albuma nominācijā tāpat nebija lielas, tā kā atteikties varēja ar drošu sirdi.

Dažas stundas vēlāk reaģēja arī Shipsea, kurš, ja nu kāds aizmirsis, ir tas pats Jānis Šipkēvics no grupas “Instrumenti” - viņš sociālajos tīklos ievietotajā video informēja par sava vārda izņemšanu no nominantu saraksta, jo, lai arī būt tajā esot pagodinoši, nokļūt tur iepriekš minētajā veidā nebūtu godīgi ne pret “Instrumentiem”, ne pret citiem mūziķiem, un tā visa nobeigumā Šipītis izsaka cerības atgriezties “ZM” konkursantu pulkā, “kad izvērtēšanas sistēma būs caurspīdīga un godīga”. Kā viņš un “Instrumenti” iedomājas šo “caurspīdīgumu un godīgumu”, die’s vien zina…

Epilogam

Iespējams, ka svētdiena būs nesusi vēl kādus jaunumus “ZM” sakarā (šis materiāls tapis 28. decembra vakarpusē). Ja nu kāds vēlas vērā ņemamu viedokli, var pameklēt Arņa Račinska “Facebook” kontā pausto, ja kāds vēlas papriecāties par “dzeltenām” izpausmēm, var pameklēt komentāros zem Rūdolfa Budzes jeb DJ Rudd “Facebook” kontā paustā, bet kopumā - ko gribējām, to dabūjām. Proti, vairāk balvu, vairāk izklaižu. Pagaidām gan latviešiem raksturīgajā stilā.