Šovā “Slavenības. Bez filtra”, dodoties uz Cēsīm, ģimene piestāj kapos, kur dziedātājai Elīnai Gluzunovai dus divi mīļi un dzīvē nozīmīgi cilvēki - omīte un opītis. Šo cilvēku loma Elīnas dzīvē ir bijusi ļoti spilgta, un pirmo reizi Elīna ir gatava par to runāt.
Elīnai šis ir emocionāls mirklis. Viņa aizvien sēro. Kapos atrasties nav viegli, jo tieši vecvecāki bijuši tie, kas viņu uzaudzinājuši. "Viņi mani veda uz konkursiem, viņi mani atbalstīja visos lēmumos, viņi bija mani labākie draugi. Visus svētkus es pavadīju ar viņiem, līdz devītajai klasei es ar viņiem kopā biju uz 100 procentiem," atmiņās dalās Elīna.
Elīna knapi valda asaras, sakot, ka ir grūti atrasties atdusas vietā, jo iekšā "sēž" rūgtums pašai uz sevi. Rūgtums par to, ka viņa biežāk saviem tuvākajiem nav teikusi, cik ļoti viņus mīl. Elīna savai meitai Anabellai stāsta, ka, neskaitot bērnus - viņu un brāļus, vecvecāki bijuši tuvākie un mīļākie cilvēki. Arī Anabellai pār vaigu līst asaras, to dzirdot.
"Viņi nebija vienkārši ome un opis, kas atbrauca un kaut ko nopirka, viņi bija cilvēki, kuri par mani zināja pilnīgi visu. Man no vecvecākiem nebija nekādu noslēpumu," Elīna stāsta meitai, mudinot arī turpmāk uzturēt tikpat tuvas attiecībās, kādas tās abām ir šobrīd.
Arī pusaudžu gados vecvecāki bijuši lielākais atbalsts. "Kad es darīju visādas šausmīgas lietas, vecvecāki nekad mani nemeta ārā no mājām vai nepārmeta, kāda es esmu. Viņi pateica, ka man ir izvēle. Tas laikam ir tas, ko es viņos visvairāk novērtēju, jo es sapratu, ka tas nav tas pareizais ceļš, kuru tobrīd gāju. Viņi ar savu mieru pārliecināja, ka man tas nav vajadzīgs."
VIDEO: