Recenzija: Pretplūsma – "Gauja"
Pirms kāda mēneša klajā nācis īpatnējas apvienības ar vēl īpatnējāko nosaukumu “Pretplūsma” debijas albums. Pat grūti pateikt, vai tam sekos vēl kāds lielformāta vai mazformāta darbs, jo šis trokšņainais triphopa projekts izveidojies it kā pats no sevis, sadarbojoties sešiem pazīstamiem Rīgas alternatīvās mūzikas skatuves pārstāvjiem.
“Pretplūsmas” dalībnieku muzikālo gaitu izpēte ir diezgan interesants process. Par harizmātisko vokālisti/ģitāristi Elīzu Daini viss skaidrs - viņa ir grupas “Purple Negative” līdere. Ģitārists Ričards Dauksts - arī zināms tipāžs, relatīvi nesen sācis spēlēt Edgara Šubrovska grupā “Juuk”, manīts arī “Podrugā” un vēl citos projektos. Jana Petkus - superīga basģitāriste, arī “Podruga”, “Nikto” u.c. Arta Zariņa - šķita, ka par viņu dzirdēts mazāk, taču, parakņājoties internetā un atmiņu kambaros, atausa atziņa, ka viņa taču bija pie mikrofona un taustiņiem grupā “Careless Afterlife” (starp citu, tajā spēlēja arī Dauksts un Petkus, tikai kā basists un ģitāriste). Savukārt ar abiem pārējiem ir vēl sarežģītāk, jo kaut kā nebija manīts, ka viņi muzicē - Vents Feldmanis un Gatis Gavars ir producentu apvienības “Vārnu laiks” pārstāvji: pirmais kā koncertu organizators, bet otrais biežāk redzams skaņu pults apkaimē. Ko un kurš no viņiem spēlē “Pretplūsmā”, nav ne jausmas.
Hronoloģiskais stāsts par “Pretplūsmu” ir sekojošs: “Pagājuši nu jau gandrīz trīs gadi kopš, kovida laika depresijas iespaidoti, radās pirmie dziesmu uzmetumi. Pēc tam nāca vasara ar domu “varētu “padžemot” Gaujā (vai “Gaujā”? - aut.) un ierakstīt vienas dienas albumu.” Vienas dienas albums tomēr netapa, jo otrajā dienā Vents, Ričards un Gatis saprata, ka šo ideju varētu mēģināt attīstīt tālāk. Projekts tika nosaukts par “Pretplūsmu”. Turpinot pa dziesmai, projektu pilnveidoja Elīzas, Janas un Artas pievienošanās grupai.”
“Pretplūsma” pirmo reizi savus muzikālos veikumus prezentējusi jau 2023. gadā, publicējot singlu “Saldūdens”, kam gadu vēlāk sekoja otrais singls “Gaišreģis”. Producenta Gata Gavara vadībā “Pretplūsma” 2024. gadu pavadīja, strādājot pie debijas lieldarba, kas beidzot ieraudzījis dienasgaismu. “Albums “Gauja” ierauj klausītāju sapņainos, trokšņainos, taču ritmiskos karuseļa griezienos septiņu dziesmu garumā, aicinot klausītāju ierakties dziesmu daudzslāņainajās tekstūrās, kurās var sadzirdēt gan postroka atmosfēru, gan “shoegaze” sapņainās vokāla rindiņas.” Jāpiebilst, ka dziesmā “Gaišreģis” skan arī Katrīnas Sabīnes Kalniņas saksofons un flauta.
Pat pavirši noklausoties šo albumu, uzreiz top skaidrs, ka šī projekta lielākais mīnuss ir tā neizteiksmīgais nosaukums - kam gan gribas klausīties kaut kādu “Pretplūsmu”?! Savukārt ar pārējo viss ir pat vairāk nekā kārtībā un jāuzsver, ka to saka cilvēks, kam dažādas eksperimentālās “troksnības” parasti kritušas uz nerviem. Postroks un psihedēlija sabalansētās devās sakrustota ar šūgeizu un noizroku izrādās sasodīti laba kombinācija, bet aizblandīties eksperimentālā trokšņošanas nekurienē tam visam neļauj kvalitatīvs dāmu vokāls. Arī katrs instrumentālists ir savā vietā. Labākie gabali - “Gaišreģis” un “Pelēki ūdeņi”. Ja nepieradinātākas mūzikas cienītāji tīksminās par tādām grupām kā “Stabs”, “Grab” un citiem grabētājiem, tad labāk var ieteikt “Pretplūsmu”, kas ir krietni patīkamāks projekts.