VAKARA ZIŅAS: Pāris, kurā bija iemīlējusies visa Latvija. "Motociklu vasara"
Nereti mākslas filmām to veidotāji galvenos varoņus izraugās nevis no aktieru vidus, bet piesaista neprofesionāļus. Tā notika arī 1975. gadā, kad Rīgas kinostudijā režisors Uldis Brauns uzņēma filmu «Motociklu vasara». Galveno tēlu pusaudzi Inesi filmas veidotāji atrada toreizējā Liepājas 1. vidusskolā. Kurš latviešu kino mīļotājs, iespējams, jau ar sirmot sākušiem matiem, neatminas šīs filmas plakātu, kas rotāja afišu stabus, ar apburošu skaistuli, kas sniegbaltā līgavas kleitā soļo līdzās jauneklim ar motociklu.
Vidusskolniecei Inesei Jansonei šī kino loma bija liels dzīves pārbaudījums. Tiesa gan, lai arī Inese tobrīd mirdzēja uz visas plašās Padomju Savienības valstu kinoteātru ekrāniem, viņa neizvēlējās savu dzīvi saistīt ar aktiermeistarību. Tagad Inesei Valaginai ir 57 gadi, un sarunā ar »Vakara Ziņām« viņa dalās atmiņās par pieredzēto filmēšanās laukumā. Otrs filmas galvenais varonis Māris, ko atveidoja Dailes teātra aktieris Pēteris Gaudiņš (62), joprojām spēlē uz lielās skatuves, taču nenoliedzami, pateicoties šai kino lomai, viņš kļuva par daudzu sieviešu mīluli un elku.
Neprofesionāle uzvar nopietnas konkurentes
«Tolaik bija tāda mode, ka filmu radītāji apmeklēja skolas un izraudzījās kino lomu atveidotājus. Notika jau arī dažādi konkursi, bet es tam biju par mazu. Man toreiz bija 14 gadu, un es mācījos 8. klasē,» pirmo sastapšanos ar kino atminas Inese. Filmas veidotāji atnākuši uz toreizējo Liepājas 1. vidusskolu un izstaigājuši visas klases, fotografējot meitenes un meklējot galveno varoni. «Bet pie sīčiem jau neviens nenāca. Mani starpbrīdī gaitenī ieraudzīja filmas operators Kalvis Zalcmanis. Aicināja fotografēties direktora kabinetā. Pēc tam mani aizsauca uz Rīgu, uz foto provēm. Uz Ineses lomu bija trīs nopietnas konkurentes - baletdejotāja Zita Ersa, aktrises Māra Zvaigzne un Aīda Zara [tagad Ozoliņa]. Nofilmēja mani kinoprovēs un gala rezultātā izvēlējās mani, nevis profesionālas aktrises,» stāsta Ineses lomas atveidotāja Inese Valagina.
Otram filmas galvenajam varonim Pēterim Gaudiņam tolaik jau bija 21 gads, un viņš mācījās Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, turklāt šī bija jau otrā jaunā aktiera kino loma, - pirmā bija 1973. gadā Gatiņš filmā «Pūt, vējiņi!». Māra lomai tikām virzīti abi ar kursabiedru Vari Vētru, vairāk pretendentu nebija. Taču izvēlējās mani,» nosaka Gaudiņš.
«Atceros, pirmā filmēšanas diena bija Vidzemes jūrmalā, mēs izbraukājām ar moci kāpas, un nu jau mūžībā aizgājušais aktieris Kārlis Sebris, kas spēlēja mežsarga lomu, uz mums rājās. Visvairāk filmēšana norisinājās Kuldīgas rajonā, vietās, kur es pēc tam savu mūžu neesmu bijusi. Bija arī kadri no Siguldas, Gūtmaņa alas. Atceros, ka ar Pēteri staigājām pa alu un bija sniegs. Mēs tā smalki ēdām saldējumu, it kā būtu ļoti karsts. Pie alas stāvēja ģērbēja ar kažoku, lai es ik pa brīdim varētu sasildīties. Peldēšanās Ventas rumbā arī notika septembra beigās. Filmēšana norisinājās pusgadu, sākot no maija līdz oktobrim. Skolā man bija atbrīvojums no 8. klases eksāmeniem,» stāsta Inese.
Ar motociklu piedzīvo starpgadījumu, kas netika nofilmēts
«Inese bija bezgala skaista meitene. Režisoru arī nemulsināja, ka provju nobeigumā viņai bija tikai 14 gadu. Viņa, protams, izskatījās vecāka, ļoti jauka un visādi citādi mīļa būtne. Filmas beigās mums ir viens skūpsts, un tajā brīdī es sapratu, ka viņa nekad to vēl nav darījusi,» ar smaidu sejā filmas tapšanas aizkulises un pirmo skūpstu atminas Pēteris.
«Mans partneris Pēteris bija ļoti draudzīgs, un mēs labi sapratāmies. Viņš kā nekā jau bija aktieris, bet es biju kautrīgs, jauns skuķis. Režisors bija Uldis Brauns, operatori Ivars Seleckis un Kalvis Zalcmanis. Tādi Latvijas kino korifeji! Režisors man teica, un es darīju, laikam jau kaut kas sanāca. Vienreiz uz mani gan rājās, jo biju aizmirsusi tekstu. Tie bija pēdējie kadri, kad mēs jau sēdējām pie ugunskura,» stāstu par «Motociklu vasaru» turpina Inese.
Viņa arī spilgti atminas filmas īstā līgavaiņa lomas atveidotāju aktieri Rolandu Zagorski. «Ļoti atraktīvs, bet Zagorskis visu mūžu tāds ir. Ja tas būtu noticis reālajā dzīvē, nevis filmā, viņš noteikti uzkāptu kokā pēc līgavas plīvura. Rolands tovasar precējās ar Guntu Virkavu, un viņa iecerētā arī piedalījās filmas epizodē,» teic Inese.
«Es tajā pavasarī iemācījos braukt ar motociklu. Filmēšanas laikā mums ar Inesi vienubrīd Dieviņš stāvēja klāt. Mocis bija glauns - «Iž planeta sport», un to «jāja» visi, kam vien nebija slinkums. Rezultātā, kāds bija, tāds bija. Labi, ka tas notika uz zemes ceļa, kad braucām ar nelielu ātrumu un mocim nokrita ķēde. Ja būtu uz lielās šosejas, tad mani ar Inesi varēja noslaucīt un mūsu vairs nebūtu,» nopietnu starpgadījumu atceras Gaudiņš, kas gan pēc «Motociklu vasaras» filmēšanas vairāk pie moča stūres tā arī nav sēdies.
Inese, toreiz filmējoties, paļāvusies, ka Pēteris prot stūrēt moci. Traukties ar motociklu Inesei nav bijis bail, jo pusaudzim taču visa pasaule vaļā! Baltā līgavas kleita filmēšanas laikā nobružājās, tāpēc Inesei bijušas četras līgavas kleitas, kas šūdinātas savulaik slavenajās «Rīgas modēs». Kleitas darinātas no žakarda, tolaik moderna auduma. Savukārt filmā tika teikts, ka kleita sūtīta no Austrālijas.
Kroders aicinājis kļūt par aktrisi
«Tas jau neko nemaina, ka Inese nebija profesionāla aktrise. Man viņa filmā patīk labāk nekā es pats sev. Un man šī filma nav pie sirds. Tas, ko es daru, man nepatīk. Andra Jakubāna scenārijs gan bija tiem laikiem piemērots. Gribu arī lielu paldies pateikt moto puišiem, kas ar mani, stulbeni, brauca un vienmēr noreaģēja. Braucām ar 80, 90 kilometriem stundā,» filmēšanas laiku turpina atcerēties aktieris.
Inese atzīst, ka viņa šo filmu neskatoties kā kino, bet gan kā piedzīvojumu savā dzīvē. Kad to parāda televīzijā, tuvinieki vienmēr komentējot. «Nopietna doma kļūt par aktrisi man nekad nav bijusi. Es gan vēl pēc tam filmējos, mācoties vidusskolā. Desmitās klases laikā pusgadu Kijevā nodzīvoju, kur Dovženko kinostudijā filmējos kinolentē par riteņbraucējiem. Biju filmas galvenā varoņa mīlestība. Tur mani paņēma bez provēm. Kad jau mācījos 11. klasē, aizbraucu uz Moldāviju, kur pasaku filmā tēloju feju. Saskatījos uz dažādiem aktieriem ar citām mentalitātēm. Varbūt vajadzēja par aktrisi kļūt, bet man nebija tādu domu. Tagad jau mūžībā aizgājušais režisors un skatuves mākslas pedagogs Oļģerts Kroders savulaik mani aicināja: «Nāc, mācies!» Bet mani aktrises karjera neinteresēja,» viņa stāsta.
Apburošā līgava nopietna muitas darbiniece
Filmēšanās laiku Inese uzskata par skaistāko posmu savā dzīvē. «Tā bija laba pieredze, un es pat tajā vasarā, kad filmējām «Motociklu vasaru», pieaugu. Pusaudžu problemātiskais vecums kaut kā pagāja man secen. Uzreiz palēcos par gadiem pieciem uz priekšu.»
Pēc Liepājas 1. vidusskolas beigšanas Inese aizgājusi strādāt. Vispirms 15 gadus nostrādājusi karavīru tirdzniecības uzņēmuma noliktavā. Kad tur viss gājis uz beigām, aizgājusi uz Liepājas Gaļas kombināta eksporta daļu. Tagad jau 23 gadus Inese ir muitas uzraudze ar augstāko izglītību. «Man ir divas meitas, Elīnai ir 37 gadi un Alisei 30. Un esmu bagāta omīte, man ir pieci mazbērni. Esmu dzimusi liepājniece un mīlu Šķēdes jūrmalu, kur ir tik kluss. Visa pludmale tavējā. Man patīk būt vienai,» ar savu dzīvi pēc kino karjeras beigām iepazīstina Inese.