Valsts finansējumu saņem 22 latviešu filmas; visvairāk Gaujas, Kairiša un Ābeles kinolentas

© nkc.gov.lv

4.lapa

IEMESTI PASAULĒ
EUR 15 000
(70 min, scenārija autore, režisore un producente Antra Cilinska, operators Robert Morton, montāžas režisore Sandra Alksne, Jura Podnieka studija)
Latviešu izcelsmes gleznotājs Imants Tillers dzīvo Austrālijā un ir daudz pazīstamāks pasaules mākslas aprindās, nekā senču dzimtenē Latvijā. Tomēr viņš ir viens no savas paaudzes nozīmīgākajiem Austrālijas māksliniekiem, kura darbus var lasīt kā pasaules kultūras grāmatu, un tajos ir vieta arī aborigēnu kultūrai, jo Imants Tillers uzskata - latviešu tautas vēsturiskā pieredze viņam ļauj daudz dziļāk izprast aborigēnu un jebkuru citu “pārvietoto personu” problēmas.

KAROTE
EUR 30 000
(66 min, scenārija autore, producente un režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, studija Kompānija Hargla sadarbībā ar Igaunijas, Polijas un Norvēģijas kompānijām)
Filma par plastmasas karoti un par sabiedrību, kas sasniegusi izcilu attīstības līmeni - no zemes dzīlēm iegūst naftu, transportē to uz pārstrādes rūpnīcu, pārvērš par plastmasu, transportē uz citu rūpnīcu, kur plastmasai piešķir karotes formu; tad transportē uz veikaliem, kur mēs karoti iegādājamies un visai drīz izmetam atkritumos. Citiem vārdiem sakot - šī filma būs par pūlēm, kas jāiegulda, lai radītu karoti, ko bez pūlēm var izmest.

MŪRIS
EUR 20 000
(70 min, scenārija autors un režisors Dāvis Sīmanis, operatori Andrejs Rudzāts un Aigars Sērmukšs, producents Guntis Trekteris, studija Ego Media sadarbībā ar Produkce Radim Prochazka (Čehija))
Filmas stāsta galvenais koncepts ir - robežas un mūri, iekšēji un ārēji. Filma tiek uzņemta dažādu robežu abās pusēs - Latvijas pierobežā, Krievijā, Lietuvā, Piedņestras republikā -, runājot ar dažādu pārliecību cilvēkiem - gan ar nacionāļiem, gan separātistiem, gan ar robežsargiem, gan vienkāršiem iedzīvotājiem.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Izklaide

Jau kādu laiku publiskajā telpā virmo karstas diskusijas par Jura Pavītola juridiski birokrātiskā ceļā panākto, ar ko turpmāk tikai un vienīgi viņš drīkstēs sevi saukt par grupas “Līvi” dibinātāju un tikai un vienīgi viņš varēs lemt, kam tajā spēlēt, ko spēlēt un vai vispār spēlēt. Jau bija skaidrs, ka ar to šis strīds nebeigsies, un tā arī ir - “Līvi” ar saviem juristiem devuši kārtīgu pretsparu.

Svarīgākais