KINO. Pasaulē aktuālas vācu filmas būs skatāmas Rīgā

© Plakāts

Gētes institūts Rīgā jau 13. reizi sagatavojis vācu filmu nedēļu, piedāvājot noskatīties šobrīd pasaulē aktuālas vācu filmas, kas tika izrādītas Berlīnes starptautiskā kinofestivāla programmā un kuras visas tikušas izvirzītas Vācijas Kino balvai 2016.

Filmu programma Berlināle Rīga tiks demonstrēta no 27. oktobra līdz 2. novembrim, demonstrēšanai Rīgā izvēlētas septiņas Vācijā tapušas filmas, kas pārstāv plašu žanru klāstu - no road movie, komēdijas un film noir trillera līdz dokumentālajam kino. Kā Neatkarīgo informē Gētes institūta Rīgā programmu koordinatore Antra Balode, arī šogad Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā demonstrētās vācu filmas apliecina šābrīža vācu kino izteiksmes spēku un daudzveidību, un šajā izlasē apkopotā spilgtāko jauno filmu izlase ir arī Vācijas sabiedrības un kultūras dzīves spogulis. Antra Balode atzīst: «Ja iepriekšējos gados Berlinālē bija ļoti daudz filmu, dokumentāciju, reālu spēlfilmu, kuras bija veltītas reālajai situācijai Eiropā, tad šogad bija kardināls pagrieziens - filmu veidotāji savos darbos nodarbojās ar psiholoģiskiem meklējumiem dvēselēs, attiecībās, ģimeņu stāstos. Man bija sajūta, ka filmu veidotāji ir pilnībā norobežojušies no tā, kas apkārt notiek, un ir aizņemti ar sevi, ar to, kāds un kur ir cilvēks, kādas ir attiecības, bet kinodarbos praktiski nebija skata uz ārpusi. Eiropā šobrīd notiek tik daudz kas, aktuāli ir ne tikai bēgļi, bet arī dažādas kustības, kas kļūst arvien aktīvākas, bet tas neparādās uz kino ekrāna. Ja kino ir spogulis, tad jāsaka - kino veidotāji šobrīd spogulī redz sevi, nevis apkārtējo vidi.»

Atlasot filmas izrādīšanai Latvijā, vienmēr tiekot domāts arī par to, lai tās būtu saprotamas un aktuālas mūsu skatītājiem. «Daudzas filmas, kas man personiski ir interesantas, skatītājus Latvijā neaizraus, ja viņi nezina situāciju Vācijā, tās vēsturi, īsi sakot - nav konteksta,» atzīst programmas veidotāja Antra Balode. Būtiski arī tas, ka šāds Eiropas kino Latvijā ienāk reti, vācu kino dienu ietvaros uz Rīgu tiek atvestas filmas, kuras komerciālā veidā citi uz Rīgu neved, tas nozīmē - šī ir vienīgā iespēja daudzas no filmām Rīgā redzēt uz lielā ekrāna.

Kino nedēļu ievadīs Vācijas Kino balvu ieguvusī Evi Goldbrunneres un Joahima Dolhofa filma Acu augstumā - stāsts par bērnunamā dzīvojošo Mihiju, kurš atrod norādes par savu bioloģisko tēvu, taču satikšanās brīdī atklājas, ka vīrietis ne mazākā mērā neatbilst zēna iztēlotajam tēva tēlam. Savukārt Simona Ferhēvena filma Laipni lūgti pie Hartmaņiem! bija veiksmīgākā vācu filma 2016. gadā, pulcējot vairāk nekā trīs ar pusi miljonus kinoskatītāju tikai Vācijā vien. Filma ir stāsts par turīgu Minhenes ģimeni, kas uzņem pie sevis patvēruma lūdzēju no Āfrikas. Līdz ar viesa ierašanos Hartmaņu namā ātri vien sākas virkne vētrainu sarežģījumu un nesaprašanos. Komēdija ir temperamentīgs satīras un nopietnības sajaukums, kas prasmīgi spēlējas ar mūsu aizspriedumiem pret svešo.

Andresa Feiela dokumentālā filma Boiss ir kā asociatīvs kinoportrets, kas, līdzīgi kā pats mākslinieks, drīzāk atver telpas idejām, nevis sludina manifestus. Jozefs Boiss bija pirmais vācu mākslinieks, kuru ar personālizstādi godināja Gugenheima muzejs Ņujorkā, tikmēr Vācijā viņa daiļrade dažreiz vēl aizvien tiek uzskatīta par «visu laiku dārgākajiem lielgabarīta atkritumiem». Boisa paplašinātais mākslas jēdziens ietiecas līdz pat šālaika aktuālo sociālo, politisko un morālo diskusiju būtībai.

Filmā Paula režisors Kristiāns Švohovs jutekliski, ar smalku humoru un rotaļīgi viegli stāsta par izcilas mākslinieces un modernas sievietes fascinējošo dzīvi 20. gadsimta sākumā. Konflikti, kas draud izjaukt abu mīlētāju attiecības, šodien - veselu gadsimtu vēlāk - ir aktuālāki nekā jebkad agrāk.

Filma Svētlaime saņēmusi FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) balvu un Europa Cinemas Label balvu. Tā vēsta par sievieti, kuru jau ilgāku laiku nodarbina jautājums, ko īsti nozīmē personīgā «laime» un kā to atrast. Reiz viņa domāja, ka viņas laulība ar Kristofu ir laimes piepildījums, taču šīs attiecības jau sen ir iestigušas rutīnā. Nejauši dzirdot smadzeņu pētnieka Eduarda E. Gluka stāstīto, Helēnei šķiet, ka viņa ir atklājusi kādu, kurš ar saviem pētījumiem ir atradis ceļu uz laimi. Abu pirmā nedrošā tuvināšanās ātri vien pāraug divu radniecīgu dvēseļu simpātijās, taču Helēne nenojauš ko ļoti būtisku.

Arī filmas Gada nogale panākumu kontā ir Vācijas Kino balva 2016. Režisora Larsa Heninga veidotā filma stāsta par vīrieti, kurš izcietis mūža ieslodzījumu, pirms kāda laika atbrīvots no cietuma un nu saskaras ar realitāti - bijusī sieva no viņa ir atteikusies, savu nu jau pieaugušo meitu kopš nozieguma pastrādāšanas viņš vairs nav redzējis. Un tad viņš sastop vīrieti, kura dzīvi viņš izpostīja pirms 18 gadiem, un, izrādās, upurim pagātne nav noslēgusies.

Jauno producentu balvu ieguvusī režisores Ankas Mirunas Lezeresku veidotā filma Ceļojums kopā ar tēvu ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par 1968. gada notikumiem Rumānijā. Jaunais ārsts Mihajs Reinholcs pēc mātes nāves cenšas saturēt kopā ģimeni, kamēr viņa jaunākais brālis Emīls pārliecības pilns dumpojas pret valsti un tās politiku, tēvs Viljams sirgst ar dzīvībai bīstamu slimību un var palikt akls. Viņu varētu glābt tikai operācija VDR. Tā nu dēli kopā ar tēvu dodas ceļā. Nonākot Austrumvācijā, trijotne uzzina par apspiesto sacelšanos Čehoslovākijā. Taču karaspēka iesaistīšanās Prāgas pavasarī ir noslēgusi ceļu atpakaļ uz Rumāniju. Mihajs, Emīls un Viljams nonāk bēgļu uzņemšanas nometnē.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais