«Blēži ir komēdija, Blēži ir daļa no 2018. gada Latvijas, Blēži nav tīrs kriminālstāsts, Blēži ir mazliet provokācija,» – tā savu jaunāko filmu, kuras pirmizrāde šajā nedēļā, raksturo režisors Andrejs Ēķis.
Andreja Ēķa jaunā filma Blēži ir stāsts par negodīga ierēdņa, ārštata aktrises, dedzīga alūksnieša un ietekmīgas biznesa sievietes mīlas četrstūri, kurā diagonāles velk greizsirdīga bijusī sieva, pārcentīgs miesassargs, izveicīgs advokāts un perspektīvs apsargs. Inscenēta spriedze, viltota mīlestība, reāla māksla, neslēpts kailums un nevaldāms stress - tas varētu būt nopietni, ja vien nebūtu tik smieklīgi. Galvenās lomas atveido Intars Rešetins, Rēzija Kalniņa, Ieva Florence un Ralfs Eilands, pārējās lomās - Leonarda Ķestere, Ivo Martinsons, Sandis Pēcis un citi. Filmas scenārija autore Rasa Bugavičute-Pēce, kas stāstu veidojusi tandēmā ar Andreju Ēķi. Režisors atklāj, ka viņš «vairāk atbild par scenārija konstrukciju, bet viņa vairāk par niansēm, par emocijām, un man tā šķiet ļoti laba kombinācija». Arī Andreja Ēķa iepriekšējās filmas Svingeri scenārijs tapa sadarbībā ar šo autori. «Rasa pārstāv trīsdesmitgadnieku paaudzi, un man šķiet, ka es, kuram pāri 50, domā pavisam citādāk, manuprāt, tā paaudze ir drosmīgāka un trakāka. Man patīk. Tajā paaudzē ir draivs.»
Ar šo filmu Andrejs Ēķis turpina iesākto - veidot komēdijas, kas Latvijas kino segmentā nav visizplatītākais produkts.
«Arī Latvijā cilvēki grib patērēt visdažādākos žanrus, bet pašmāju kino tikpat kā neveido komēdijas, teātros ir maz komēdiju, operetes teātra nav, pat televīzijā praktiski vairs nav joku raidījumu, un šajā žanrā praktiski nav konkurences. Protams, tas ir grūts žanrs, bet, kā mēs zinām, tieši šim žanram ir visvairāk piekritēju. Un komēdija ir viens no veidiem, kā izstāstīt nopietnu un sarežģītu stāstu, bet vieglākā manierē. Iespējams, kādam Blēžu stāsts varētu šķist ļoti primitīvs, bet, ja kaut mazliet padomās...» Režisors atzīst, ka aktieri nereti izturas piesardzīgi pret piedalīšanos komēdijās, taču viņš uzskata, ka tieši ar filmu Svingeri tās radošā komanda pierādījusi, ka latviešiem ir pavisam normāli ar humora izjūtu, arī ar gaumi.
Filmai Svingeri, kas uz kinoekrāniem iznāca pirms nepilniem diviem gadiem, jau tapusi ukraiņu un igauņu adaptētā versija, šobrīd tiek strādāts pie poļu, norvēģu un somu versijas, jo Svingeru stāsts ir universāls, bet konkrētam kino skatītājam to adaptējuši vietējie rakstnieki. «Kino industrijā vissvarīgākā ir formula, bet adaptācija ir vissarežģītākā lieta, un tāpēc filmas, lai arī veidotas pēc vienas formulas, tomēr ir tik atšķirīgas. Pasaulē ir divi virzieni - viens ir Holivudas virziens, un tas paredz konkrētu aktieri «uztaisīt» slavenu visā pasaulē, lai pēc tam filmas ar viņa piedalīšanos varētu bliezt pa visām teritorijām, savukārt otrs kino virziens paredz ieiešanu konkrētā teritorijā, savākt tur vislabākos aktierus un adaptēt stāstu cik vien lokāli iespējams. Jo parasti kino gribas izstāstīt stāstu, lai savējie saprastu un viņiem patiktu, bet vienlīdz gribas arī pārvarēt savas zemes robežas, tāpēc no filmas ņem ārā specifisko un lokālo, bet mēs darām tieši otrādi. Teiksim, mēs rūpīgi izpētījām, kā izskatās mūsdienu somu dzīvoklis - «vidējā soma» dzīvoklī nav tik daudz grāmatu, cik atskaišu ieņēmumu dienestam, kas rūpīgi sakārtotas mapēs pa gadiem. Somu skatītājs šādu niansi atpazīst, bet latvieši to pat neievērotu.» Režisors gan atzīst, ka, visticamāk, filma Blēži būs vairāk Latvijai domāta filma, diez vai to varēs adaptēt. «Tas gan jāskatās pēc pirmizrādes,» nosaka Ēķis.