RECENZIJA: Sigma “Ostinācijas”
Šīs nedēļas nogalē notiekošā “Positivus Festival” dalībnieku vidū ir arī indīroka (pēc pašu definētā - dzejroka) grupa “Sigma”, kas liek ar pastiprinātu uzmanību pievērsties viņu jau maija beigās trīs koncertos prezentētajam trešajam studijas albumam.
“”Sigmas” jaunais albums tapa četrus gadus, soli pa solim atsedzot mūsu pieaugšanas sajūtas, kurā netrūkst trauksmes, vilšanās un sāpju, bet arī mīlestības, juteklisma un jaunu ceļu meklējumu. Šīs sajūtas mums ir tik svarīgas arī šobrīd - laikā, kad pieredzam bailes, apjukumu un neziņu par savu nākotni,” tā “Sigmas” vokālists un taustiņnieks Jānis Ozoliņš.
Grupa “Sigma” pastāv kopš 2005. gada, bet tās debijas albums “Sazaroto taku dārzs” tika izdots tikai 2015. gadā. Kas lēni nāk, tas labi nāk - albums ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” alternatīvās un indī mūzikas albumu kategorijā.
Arī 2018. gadā izdotais albums “Mitoloģijas” izpelnījās klausītāju un mūzikas pazinēju atzinību. Jaunajā darbā ir desmit kompozīcijas, kurās, kā jau “Sigmai” tas raksturīgi, uzsvars likts uz tekstiem. Piemēram, dziesmā “Ir vēsas” (tā tapusi sadarbībā ar Sniedzi Prauliņu) izmantots Montas Kromas mīlestības dzejolis, arī kompozīcijā “Melnā māsa” ietērpts Kromas dzejolis, kas sarakstīts 1961. gadā un uzskatāms par vienu no pirmajiem viņas modernisma posma darbiem.
Starp citu, lai dzīvajā redzētu un dzirdētu “Sigmu”, nav pat jāgaida līdz “Positivus” festivālam - 14. jūlijā viņi solījuši uzstāties Neibādes parka vakaros Saulkrastu estrādē.
PAR. “Sigma” palikusi uzticīga pati sev un arī jaunajā darbā piedāvā dziļas, pārdomas rosinošas un jēgpilnas kompozīcijas ar ļoti skaistiem tekstiem. Kādu dziesmu īpaši izcelt ir grūti - tipiski “sigmiskas” ir albumu ievadošās dziesmas “Asara” un “Vārds”, no teksta viedokļa aizķeras “Sevī”, ar teju hipnotiskām īpašībām ir apveltīta “Ir vēsas” (Sniedze, kā jau vienmēr, ir superīga!), ar kaut ko pārliecina “Vārti”, nevar palaist garām arī dziesmu “Dzalkstošiem”, protams, arī “Melno māsu” utt., u.t.jpr. Skaisti!
PRET. Ja salīdzina ar “Sazaroto taku dārzu”, tad jaunais albums tomēr kaut kā īsti neuzrunā. Varbūt tāpēc, ka tam trūkst pirmatklāšanas prieka, jo “Sigma” to visu jau būtībā ir rādījusi arī iepriekš? Grūti iedomāties, ko viņi darīs “Positivus Festival”, jo šī ir mūzika, ko vislabāk klausīties, apsēžoties kāda neliela kultūras nama zālītē un vienkārši relaksējoties. Lai gan - varbūt tieši tas nogurdinātajiem festivāla apmeklētājiem būs nepieciešams.