"Dakota. Edvīna Zariņa pēdējais koncerts
Diezgan negaidītu popularitāti visdažādāko klausītāju aprindās iemantojis priekšlaicīgi mūžībā aizgājušā grupas “Dakota” līdera Edvīna Zariņa pēdējā koncerta ieraksts – lasītas atsauksmes, pēc kurām var spriest, ka šis albums tiek nodots no rokas rokā, cilvēki meklē, kur to iegādāties utt., u.t.jpr. Kas šis ir par darbu?
Latviešu kantrī grupas “Dakota” līderis, savulaik arī grupas “Dālderi” dibinātājs un daudzu pazīstamu dziesmu autors Edvīns Zariņš mūžībā devās šī gada 28. janvārī. Pirms tam viņš vēl paspēja piedalīties ģitārista Harija Zariņa un Ogres novada kultūras centra rīkotajā koncertu sērijas “Dzīvā skatuve Ogrē” TV ierakstā, izpildot grupas populārākās dziesmas. Protams, ka tobrīd nevienam pat prātā nenāca, ka šī būs Zariņa pēdējā uzstāšanās… Tā tagad izdota piemiņas albumā “Dakota. Edvīna Zariņa pēdējais koncerts”. Albuma izdošanas iniciatori ir grupas biedri un šī koncerta dalībnieki Gundars Lintiņš (bungas), Raitis Keišs (bass), Vīgants Murelis (ģitāra), Artūrs Palkevičs (taustiņi) un Gatis Ivans (ģitāra): “Edža bija mums kā tēvs, brālis un draugs. Mūziķis ar lielo burtu visā savā būtībā!”
Koncertalbumā iekļautas desmit dziesmas, sākot no tādiem gabaliem kā “Paradīzes atslēga”, “Vakariņas 5tā”, “Vēja balss” un “Piena ceļš” līdz pat nemirstīgajiem hitiem “Dzeltenie aizkari” un “Kurtizāņu ugunskurs” (programma gan noslēdzas ar dziesmu “Par zemes mērītājiem”). Kaut kā pavisam citādāk šobrīd izklausās arī dziesma ar teju vai daudznozīmīgo nosaukumu “Aizej tad, kad snigs”…
Atceroties Edvīna Zariņa pēdējo koncertu Ogrē, “Dakotas” mūziķi stāsta: “Koncerts bija jaudīgs, emocijām bagāts, pārliecinošs, ar jokiem un humoru. Varbūt tāpēc, ka bijām beidzot satikušies muzicēt pēc ilgāka pārtraukuma, kas bija saistīts ar pandēmiju. Varbūt arī gaisā virmoja kādas nojautas... Edža - sirsnīgs paldies tev par visu! Par mūsu savdabīgo grupas humoru, par tavu mūzikas skanējumu, redzējumu un nodošanu mums. Par tavu tiešumu, kas reizēm bija skarbs, bet patiess un nesamākslots! Paldies! Mēs esam un paliksim tavi draugi un otrā ģimene, “Dakota”.”
PAR. Apbrīnojami kvalitatīvs ieraksts - tas laikam Sanda Grauza, Kārļa Šteimaņa un īpaši Artūra Palkeviča nopelns. Piemiņas albums, kas nemaz neizklausās pēc piemiņas albuma, jo ir īsts, kustīgs, dzīvespriecīgs darbs - droši vien tieši tā Zars arī būtu vēlējies. No kopējā dziesmu klāsta nez kāpēc šoreiz ausīs īpaši iekrīt “Vakariņas 5tā” - varbūt rūpēs par kaimiņu, kuram būtu “kāds stiprāks viskijs jāuzsauc”, taču diemžēl dzīvē nebūs kā šajā dziesmā, kur “rīt būs atkal viss pa vecam”… Tiesa, pašlaik praktiski visas šīs dziesmas klausoties teksti nolasās pavisam citādāk, ar tādu kā nākotnes nojausmas pieskārienu. “Dzeltenie aizkari” un “Kurtizāņu ugunskurs” - tās uz mūžu mūžiem būs Latvijas estrādes mūzikas zelta fondā.
PRET. Nekādu iebildumu - par aizgājējiem vai nu labu vai neko. Protams, varētu šim CD piedevās vēlēties arī bukletu ar kādu paliekošu vērtību Edvīna fotogrāfiju vai vismaz dziesmu tekstu izskatā, bet - varbūt nākamreiz.