“Mūzika ir spēcīga bāze, uz kuras es varu izpausties kā mākslinieks. Caur mūziku es varu runāt daudz skaļāk un spēcīgāk par savām emocijām un pārdzīvojumiem, un izstāstīt tos savā mākslinieciskajā valodā,” tā Kašers, izdodot jaunu dziesmu un tās videoklipu.
Lai gan Kaspars Blūms-Blūmanis (tagad uzvārdam pievienots arī Miņins) jeb Kašers savulaik pie tā saucamā latvju šovbiznesa durvīm pieklauvēja ar pretenzijām uz darbošanos mūzikas jomā (viņš piedalījās kādā no “Talantu fabrikām”), pēdējā laikā viņš pozicionējies kā multimākslinieks, kuram tuvāka ir modes industrija. Taču nu nākusi klajā dziesma “Es dzirdu mājas”, kuras producents ir Didzis Bardo, bet bez Kašera un viņa autoru kolektīvā vēl ierakstījies arī Jānis Šipkēvics.
Kā stāsta pats Kašers, “muzikālais pieteikums “Es dzirdu mājas“ ir radies tikai tāpēc, ka netika likti ne rāmji, ne “kā būtu pareizi?” uzstādījumi“. “Kasher Bloom jeb Kasparam Blūmam-Blūmanim pēdējie ir bijuši sevis meklējumu un šķetināšanās gadi, ieskatīšanas kodolā un mēģināšana izprast pašam sevi: “Pienāca brīdis, kad jautāju sev: kas es esmu dziļumā bez Kašera apvalka? Šajā laikā vēl vairāk pievērsos garīgajiem meklējumiem, pavadīju laiku klosterī, izgāju “Alfas“ kursa programmu, jo dziļāk es meklēju, jo palika grūtāk, un jo grūtāk bija, jo vairāk apskaidrības nāca. Galu galā nonācu pie secinājumiem par sevi kā cilvēku, garīgu būtni, kā dvēseli,” tāds, lūk, vēstījums.
Sevis meklējumu periodā nākušas dažādas melodijas un radušies arī vārdi. “Neliku nekādus rāmjus un neprātoju, kas ir vai nav aktuāli mūzikā, nemēģināju izprast, ko vairākums cilvēku varētu klausīties vai kas patlaban ir trendā, vienkārši klausīju savai sirdij un darīju to, kas patīk man pašam,” stāsta Kaspars. Dziesmu tapšanā piedalās māksliniekam ļoti tuvi draugi, mūziķi Didzis Bardo un Kristīne Pāže, arī Jānis Šipkēvics. “Uzrunāju cilvēkus, kuri iedvesmo mani pašu un palīdz attīstīt manas idejas. Man ir svarīgi nodot klausītājam dziesmas vēstījumu. Tā ir par garīgo māju, par kodola un sevis meklējumiem, kuros, dziļāk raugoties, atklājas arvien jaunas šķautnes,” tā Kašers.
Videoklipu idejas rodoties meditācijās un sapņos. “Videoklipā uz spoguļa plosta atspoguļoju savu dzīvi. Dzīves laikā esmu uzaudzējis bruņas, kuras man palīdz tikt cauri dažādām situācijām un sāpēm. Ikdienā ļoti bieži slēpjos aiz bruņām, aiz sevis paša izveidotā pozitīvā Kašera tēla, bet pienāk brīdis, kad kaut vai uz mirkli gribas šīs bruņas noraut, vienkārši būt Kasparam un, ļaujoties dzīves straumei, plūst uz priekšu. Taču, velkot bruņas vienu pēc otras nost, cilvēks gribot negribot atkailinās, ļaujas sevis ķidāšanai, sevis atrašanai un pieņemšanai,” filozofē Kašers. “Paralēli ir tapusi arī dziesmas alternatīvā versija, kuras vizualizācijai izmantoti kontrasti - sarkani tērpi un trepes, kas simboliski norāda par kāpšanu uz augšu, kāpšanu tuvāk pašam pie sevis, debesīm un tuvāk Dievam,” informē mākslinieka nometne.