RECENZIJA: Matīss Pavītols “Sapņu PVN”
Pavītolu uzvārds latvju mūzikā absolūti nav svešs – Juris Pavītols minams kā slavenās rokgrupas “Līvi” dibinātājs un vēlākais ansambļa “Saime” līderis (savulaik ļoti populāra bija tās dziesma “Princesīte”), savukārt viņa dēlu Matīsu apskatnieks pirmoreiz iepazina 90. gadu otrajā pusē kā Emīla Dreiblata stūrētās grupas “Willow Farm” bundzinieku. Matīsa biogrāfijā tiek piesaukta dalība arī grupās “Tumsa”, “Putnu Balle” un “Valters un Kaža”, taču Pavītols juniors redzēts arī citos projektos – viņš ir mūziķis ar lielu pieredzi. Pašlaik Matīss nomainījis bungas pret ģitāru un skolojies vokālajās prasmēs pie operdziedātāja un Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēja Krišjāņa Norveļa.
Nupat Matīss izdevis debijas soloalbumu, kurā iekļautas vienpadsmit dziesmas, no kurām lielākajai daļai mūziku un arī tekstus ir sarakstījis viņš pats. Pirmais singls “Sapņu PVN” tika izdots jau februārī, viss albums (tā darba nosaukums bija “Pilītes”) tika plānots jau vasarā, bet acīmredzot radās sarežģījumi. Taču nu viss ir kārtībā. Īpašs stāsts ir par dziesmu “Mamm, gūstā es”, kas ierakstīta latviešu un krievu valodās. Teksta autors esot kāds krievu karavīrs, kas nonācis ukraiņu gūstā. “Pie manis nonāca dzejolis, kas rakstīts kā vēstule mātei no kāda krievu zaldāta. Esot sarakstīts Hersonā un ātri izplatījies pa visu Ukrainu. Dabūju to no skolotājas Vaiņodē, viņa - no kāda Zaporižjā. Pieliku klāt mūziku un nu sūtu to atpakaļ, cerot, ka tā viņu sasniegs un viņš varēs šo dziesmu izplatīt. Tālab dziesma ir divās valodās,” stāsta Matīss Pavītols. “Man bija jāizcīna iekšēja kauja, lai šo dzejoli lasītu bez aizspriedumiem un atklātu, ka dzejolis ir par Ukrainas cilvēkiem, par cilvēcību, ticību un nepadošanos. Tur teikts - lai ko darītu ienaidnieks, tās cilvēki paliks stipri un turpinās būt paši. Dakteris, kas ir viens no dzejoļa varoņiem, ir fizisks Ukrainas tēla atveids. Neskatoties uz neiedomājamo pārinodarījumu, viņš ārstē ievainoto slepkavu.”
“Sapņu PVN” ierakstīts ierakstu studijā “Factory Sounds Studio”, producenti ir Matīss Pavītols, Gints Stankevičs un Roberts Dinters.
“Albums tapis ilgākā laika posmā. Katrai no tām ir savs stāsts un sajūta, līdz ar to sakārtot tās vienā kopējā blokā nemaz nebija tik vienkārši. Tas ir kā bērni vai radinieki - visi ir viena ģimene, bet katrs atšķirīgs, pat īpašs. Tālab albums ir kā dzīve, kurā ietvertas tēmas no attiecībām, mīlestības un bērniem līdz sāpēm, nāvei un karam,” tā Matīss Pavītols. Jāpiebilst, ka albumā iekļauta arī grupas “Saime” populārā hita “Mans zēns” kaverversija.
PAR. Pārprofilēšanās no bundzinieka par “frontmenu” nav nekas jauns - pasaulē redzamākais piemērs ir Fils Kolinss no “Genesis”, pie mums - Andris Ērglis, taču Matīsa Pavītola gadījums vienalga ir atzīmējams, jo nudien var just, ka viņš ir pamatīgi piestrādājis gan pie savām vokālajām prasmēm, gan ģitārspēles. No albumā iekļautā skaņu materiāla jāuzteic atmiņā paliekošā “Sapņu PVN”, ļoti veiksmīga ir padevusies arī “Mans zēns” kaverversija, taču lielāko pārsteigumu apskatniekam sagādāja “Go Get Now” - rietumnieciski kvalitatīvs gabals.
PRET. Grūti iedomāties to auditoriju, kuru “Sapņu PVN” varētu ieinteresēt nevis atsevišķu singlu veidā, bet kā vienots albums - jāšaubās, vai tāda maz ir. Albums ir tik stilistiski sadrumstalots, ka tas nenolasās kā kopējs veidojums - piemēram, kā vienotā lieldarbā var iederēties jau minētā “Go Get Now” (starp citu, vienīgais angliskais gabals) ar “A-ha” ievadu apveltītajām “Pilītēm”, draiskais radiohits “Redz, kā stāvu viss” ar balādi “Mono” utt., bet tam pa starpu arī Ukrainas tēmai veltītā dziesma?! Nekā. Taču vienā gan Pavītols juniors ir izcilnieks: kā zināms, mūzika ir arī subjektīvs jēdziens, un šajā subjektīvajā apskatniekam netīkamāko un kaitinošāko latviešu dziesmu topā “Redz, kā stāvu viss” ieņem stabilo otro vietu (aiz Sergeja Jēgera stulbās “Rēderejas”). Turklāt izskatās, ka uz trešo vietu pretendē Pavītola “Mūsu meitas”.