RECENZIJA: Obituary - “Dying Of Everything”
Jau pavisam drīz, 24. janvārī, klubā “Melnā Piektdiena” notiks vērienīgs koncerts ar trīs ļoti nopietnu ārzemju smagās mūzikas apvienību dalību. Kā “hedlaineri” it kā tiek pieteikta vācu ekstremālā metāla grupa “Heaven Shall Burn”, bet leģendārie floridiešu “brutal death” pārstāvji “Obituary” (un arī angļu “Malevolence”) skaitās kā viņu iesildītāji jeb atbalstītāji, taču te vēl ir jautājums, kurš ir stiprāks publikas pievilināšanas magnēts. It īpaši tāpēc, ka “Obituary” burtiski nupat izdevuši jaunu un tātad vēl karstu studijas albumu.
“Dying Of Everything” oficiāli izdots 13. janvārī, līdz ar to ir viens no pirmajiem 2023. gada albumiem ne tikai smagajā mūzikā, bet pasaules kontekstā vispār. Pēc skaita šis ir “Obituary” 11. studijas lieldarbs, tā priekštecis ar īsu un kodolīgo nosaukumu “Obituary” nāca klajā 2017. gadā. Grupas sastāvā pārsteigumu nav - tajā joprojām ir no pašiem pirmsākumiem (tātad 1988. gada) ierindā esošie Džons Tardijs (vokāls), Trevors Peress (ritma ģitāra) un Donalds Tardijs (bungas), kā arī ģitārists Terijs Batlers (pie “Obituary” spēlē kopš 2010. gada, atzīmējies arī tādos grandos kā “Death”, “Massacre”, “Six Feet Under” u.c.) un basģitārists Kens Endrjūss (kopš 2012. gada). Arī stilistiski nekas nav mainījies - tas pats “oldskūlīgais” “nāvinieciņu” metāls ar Tardija ausis plosošo vokālu trumpī.
PAR. “Obituary” ir dzīvi, pie labas veselības, nikni, enerģijas pārpilni un teicamā formā - “Dying Of Everything” to pierāda visā krāšņumā! Desmit dziesmu apkopojuma klausīšanās aizrit vienā elpas vilcienā, ik pa brīdim aizķeroties aiz kādiem īpaši labiem gabaliem, pie kādiem pirmām kārtām jāpieskaita “The Wrong Time”, “Dying Of Everything”, “Weaponize The Hate” un it īpaši superīgais “War”. Jāatzīst, ka brīžiem subjektīvi tā pieriebjas jaunāko laiku modernā metāla māksla, ka kaut kas tik vienkāršs un līdz kaulam patiess ir tieši tas, kas vajadzīgs.
Ir vokālisti, kurus centušies atdarināt daudzi (Braiens Džonsons no “AC/DC”, Brūss Dikinsons no “Iron Maiden”, leģendārais Lemijs no “Motorhead” u.c.), tomēr oriģināls vienmēr tos ir pārspējis, un viens no šādiem vīriem ir Tardijs, kurš piešķir “Obituary” šo unikālo, ne ar vienu nesajaucamo, skanējumu. Pirms vairāk nekā desmit gadiem (ja precīzāk, tad 2011. gada aprīlī) šie amerikāņi jau uzstājās Rīgā un atstāja ļoti labu, bet viņu jaunais albums tikai stiprinājis jau tā stipro pārliecību, ka uz viņu koncertu ir jādodas vēlreiz.
PRET. Protams, jaunais albums nav ne “Slowly We Rot” (1989), ne “Cause Of Death” (1990), protams, tajā neatrast nekādas novitātes un, protams, “Obituary” šādi mauc jau gadu gadiem, bet - vai tiešām kāds no viņiem vēlas sagaidīt kaut ko citu?!