RECENZIJA: K. B. Meier “Durns”
Lai jūs nemulsina izpildītāja un arī albuma svešie vārdi - K. B. Meier ir pašmāju mūziķis, kurš darbojies vairākās instrumentāli vokālās grupās, līdz 2015. gadā uzsācis solo gaitas. 2020. gadā izdevis debijas albumu “Broken” angļu valodā, savukārt aizpērn tapis EP “Mājas” – nu jau latvju mēlē. Un arī “durns” ir pašmāju vārds, ja nu 21. gadsimta paaudze to nezina. “
“Durns ir apreibis, neizprasts, dažbrīd apmāts un neprātīgs, bet īsts - līdz kaulam, tam dvēsele ir vaļā, tik skaties iekšā, paņem to, kas pašam tīk, pārējais nav vajadzīgs,” tā to komentē pats mākslinieks. Par albumu: “Tajā iekļautas deviņas, manuprāt, jaukas dziesmas ar kripatiņu melanholiskas smeldzes. Kā jau visas manas dziesmas, tās ir par vientulību, mīlestību, atkarībām, cīņu ar sevi, savu prātu un visu pārējo, kas naktīs nedod mieru.”
Ieraksts veikts studijā “Gateris” Jāņa Kalvāna vadībā, kurš to visu arī samiksējis, kā arī kopumā pielicis savu maģisko roku visa ieraksta laikā. Bez paša K. B. Meier vēl šajā ierakstā piedalījies Mārtiņš Vilnītis, kurš iedziedājis fona vokālu un pievienojis visam šim pasākumam taustiņus, bet skaņdarbā “Neprāts” kā bekvokāliste parādās arī Ieva Fogele. Bundzinieks - Roberts Kočots.
PAR. Diezgan klausāms pusakustiskais indīroks ar patīkamu balss tembru un uzmanību prasošiem tekstiem, ko kādā nelielākā kultūrvietā varētu paklausīties arī dzīvajā. Ja ir vēlme paklausīties, tad testēšanai var ieteikt albuma ievadošo skaņdarbu “Asras” un/vai tā apcirkņos mazliet tālāk meklējamos “Neprāts” un “Liktenis”, tomēr pati labākā subjektīvi šķiet ar priekšpēdējo numuru albumā ievietotā dziesma “Zvaigznes”.
PRET. Cik daudzi ir dzirdējuši par šāda albuma iznākšanu, lai gan tas oficiāli datēts ar 18. novembri? Droši vien ne pārāk daudzi. Bet, ja tas būtu kaut kas vērtīgs, runas par šādu garadarbu būtu izplatījušās no mutes mutē. Nekā te nav, absolūti neviens gabals neaizķeras prātā.