RECENZIJA: Edvards Strazdiņš “Lauku dzīves miera osta”
Par latviešu jaunā kantrī (un/vai jauno kantrī) zvaigzni dēvētais 20 gadus vecais Edvards Strazdiņš akurāt pirms valsts svētkiem laida klajā savu debijas albumu ar duci skaņdarbiem.
Praktiski visu mūzikas un arī tekstu autors ir pats jauneklis, un tikai pāris gabaliem savu dzejdara roku pielicis Guntars Račs, bet vienai - Gatis Mūrnieks. Albumu producējis Gints Stankevičs, bet vāka foto uzņēmis leģendārais foto meistars Jānis Deinats. Fotosesija noritējusi Abgunstes muižā, kura tiešām varētu būt ideāla “lauku dzīves miera osta”, turklāt Deinats fotogrāfijā meistarīgi iepinis kādu elementu, kas “nozog visu šovu” - trejkrāsu kaķi. Par viņa (kaķa) izcelsmi nav informācijas, savukārt par Strazdiņu “MicRec” mājas lapā teikts, ka viņš ir “Talsos iemīlējies rīdzinieks”.
PAR. Edvardam ir simpātisks un dziļš balss tembrs - viņš noteikti spēs aizraut klausītājus. Diez vai šis albums ierakstās kantrī stilistikā, drīzāk tas tomēr ir šlāgeris ar popa un kantrī elementiem, tomēr jāatzīst, ka muzikāli tas nav nekāds “balle Baložos” vai “lecam pa vecam” (uz “brāl’, ar dzīvi nekaulē” pusi gan), bet gluži pieņemams produkts.
Koncertos šlāgerklausītājiem ejot pie sirds “Lauku dzīves miera osta” un “Dziesma par Kurzemi”, Mārtiņa Freimaņa daiļrades cienītāji droši vien godam novērtēs dziesmu “Celties spārnos”, kur līdzdarbojies Freimaņa klons Gatis Mūrnieks, bet neitrālākiem klausītājiem var ieteikt skaisto “Ezers kluss”, visai stilīgo duetu ar Skotijā dzīvojošo Annu Wohl (viņa šai lomai izvēlēta īpašā konkursā, bet prezentācijas koncertā Annu labi aizvietoja Ilze Savicka) un klubu versijai pielāgoto “Esi kā vīrs” (te laikam no sirds izpaudies Stankevičs), savukārt “Latvijas Sirdsdziesmai” var droši deleģēt “Māsiņ, nāc man līdzi”.
Uzslavas par drosmi - pirms trīs gadiem puisis esot vienkārši uzrakstījis Guntaram Račam, ka vēloties, lai viņa dziesmas skanētu radiostacijās, ko darīt?! Izrādās, ka tieši tas arī bijis jādara. Uzslavas arī par nebaidīšanos muzicēt žanrā, kādā pats vēlas - diez vai Edvarda vienaudži viņu par šāda veida mūziku uztver kā pielūgsmes objektu…
PRET. Nekad nav bijis saprotams, kāpēc gados jauni cilvēki izvēlas šlāgeri, lai arī ar kantrī piesitienu, kā tas ir Edvarda Strazdiņa gadījumā. It kā viņš jau no bērnības klausoties dažādas amerikāņu kantrī zvaigznes un no turienes šīs muzikālās ietekmes, bet vienalga…