Latvijas Fotogrāfu forums Buclera lasījumi 2009 Viesītē

Pasaules fotografijas 170. gadskārtā, sagaidot Latvijas profesionālās fotogrāfijas nozares pamatlicēja, 1866. gada 12. decembrī Saukas pagasta Jučos dzimušā Mārtiņa Buclera 143. dzimšanas dienu, biedrība Pilsētas Fotoklubs sadarbībā ar SIA Oculus Effect Ltd., Latvijas Fotogrāfijas muzeju un pašvaldībām 12. decembrī Viesītes kultūras centrā organizē Latvijas Fotogrāfu forumu Buclera lasījumi 2009.

Sākotne un potences

Tieši Viesītē, tolaik Eķengrāves miestā, Juču saimnieka dēls Mārtiņš Buclers pats pirmo reizi fotografējies Brunovska darbnīcā. Iespējams, ka Mārtiņam, vērojot Brunovska kunga svarīgo darbošanos ap iespaidīgo foto kasti ar noslēpumaino objektīva aci, radās ierosme pašam pievērsties šai nodarbei.

«Mārtiņa Buclera ieguldījums Latvijas kultūrā ir nepārvērtējams, jo viņš mācēja saskatīt vienā no industrializācijas tehnoloģiskajiem rīkiem - fotogrāfijā - tā mākslinieciskās potences,» raksta Latvijas Fotogrāfijas muzeja speciālists Vilnis Auziņš. M. Buclers pirmais izteica ideju par fotogrāfijas iesaistīšanu kultūrvēsturiskās informācijas saglabāšanā un rosināja darīt to sistemātiski. Laikā, kad Latvija vēl nebija neatkarīga, viņam bija drosme aicināt kopt nacionālās identitātes vērtības.

12. decembra lasījumu starplaikā Viesītes Kultūras centrā tiks atklāta aizvadītajā vasarā notikušās otrās radošās darbnīcas – fotoplenēra Pa Buclera pēdām laikā tapušo fotogrāfiju izstāde Buclera gars, darbu fotogrāfiskās drukas kvalitāti nodrošinot Epson. Izstādi vēlāk varēs skatīt Jēkabpils Tautas namā un Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā. Fotoplenērs atkal risinājās M. Buclera dzimtajā pusē - Jēkabpils rajonā, tajā piedaloties Latvijas foto klubu un apvienību biedriem.

Problēmjautājumi

Latvijas Fotogrāfu foruma Buclera lasījumu mērķu vidū ir sekošana M. Buclera aicinājumam dokumentēt savu laiku, atstāt daudzveidīgas sava laikmeta fotogrāfiskās liecības nākotnes paaudzēm, kā arī veicināt regulāru fotogrāfu darbu ar vienotu uzdevumu - nozares attīstība. Taču joprojām Buclera iemīto taku mantiniekiem aktuāli ir uzsvērt šī vīra nozīmi Latvijas kultūrā. Jau ilgāku laiku Latvijā virmo diskusijas par to, kā tas nācies, ka fotogrāfija palikusi ārpus mākslas vēstures un pētnieku uzmanības loka. Latvijā nav savas fotomākslas teorijas zinātniski izstrādātas versijas, nav pat foto un īpaši digitālās fotogrāfijas terminoloģijas latviešu valodā. Fotogrāfija teju būtu palikusi ārpus Kultūras kanona, ja tajā kā vienīgais nebūtu iekļauts Egona Spura mantojums. Tomēr ne visus ar fotogrāfiju saistītus notikumus Latvijā vada izpratne, ka citur pasaulē jau sen fotogrāfija pārkāpusi robežas, kur spēkā vērtēšana vienīgi pēc tēlotāja mākslas kritērijiem. Joprojām trūkst kopīgas fotogrāfiskās izglītības, kas radītu pēctecīgu sistēmu. Ir vairākas izglītības iestādes, kur notiek fotogrāfijas apmācība, taču pēctecība nav radusies. Tiek ieteiktas un arī izmantotas foto izglītības iespējas ārzemēs, bet ne vienmēr kopā ar garantiju, ka ieguvumam būs cerētā kvalitāte. Bieži ar atzinību un piedāvājumiem tiek aplaimoti vieni un tie paši autori, nepamanot citus. Vēl kāds uzsver, ka fotogrāfijas pastāvēšanu Latvijā iespējams apdraudēt ar to, ka apkārt tiek radīta un rādīta slikta fotogrāfija. Profesionālu mākslinieku skaits, kuri visu dzīvi konsekventi strādās un radīs kvalitatīvus mākslas darbus, nākamajās paaudzēs Latvijā krietni saruks, nesaņemot adekvātu samaksu par padarīto darbu. Dzirdamas nopūtas, ka Latvijā diemžēl nenotiek gandrīz nekas, ko varētu attiecināt uz jēdzienu fotogrāfijas tirgus... Ar fotogrāfijas nozari saistīto problēmjautājumu uzskaiti varētu turpināt ilgi, kas tikai pasvītro vislatvijas mēroga fotogrāfu forumu nepieciešamību problēmu formulēšanai, aktualizēšanai, izdiskutēšanai un it īpaši rīcībai. Varbūtējs minētā procesa klupšanas akmens līdz šim bijis vadības konstruktīva nesavtīguma un saprātīgas, neuzspīlētas un godprātīgas ambiciozitātes trūkums.

Pēc Buclera

Fotogrāfs Roberts Jansons savās atmiņās par M. Bucleru kā nozares līderi atceras: «Fotogrāfija viņu saistīja, bija to iemīlējis un upurējis, sevi nežēlodams. Dzīvoja idejas fantāzijā. Nauda viņam neturējās, jo viņš teica, ka tā lielu prieku nedarot. Bija izpalīdzīgs visiem, kas vien pie viņa griezās ar padomu, aizdeva naudu, aparātus un materiālus uz parāda. Personīgi uz sevi negrieza vērību, bija vienkāršs latviešu inteliģents ar vienkāršu uzvešanos dzīvē un piepalīdzēdams, kur varēdams …. Strādāt, strādāt, strādāt – tāda bija Buclera devīze. Visa viņa darbība koncentrējās uz nākotni, latviešu tautas stiprināšanai, attīstībai garīgi un materiāli».

Buclers bijis gan skolotājs, gan strādājis visdažādākos darbus tēva saimniecībā, pūtis trompeti, apguvis vairākas svešvalodas, strādājis par spirta deģi, atvēris pats savu fotodarbnīcu Siguldā, bet veikalā–fotolaboratorijā Rīgā ražojis fotoplates un fotopapīru. Buclers bija Latviešu Fotogrāfiskās biedrības pamatlicējs un galvenais organizators, ilggadējs biedrības priekšsēdētājs. Sarakstījis ap divdesmit grāmatu gan iesācējiem, gan profesionāļiem ar kopējo metienu apmēram 115 tūkstošos eksemplāru. 1904. gadā viņš izdeva pirmo grāmatu Fotogrāfija latviešu valodā, kurai vairāku gadu laikā sekoja kādi divdesmit izdevumi. Izdevis žurnālu Stari, kas pirmo reizi latviešu periodikā bija veltīts fotogrāfijai.

M. Buclera dzīve un darbība tika virzīta uz vienu mērķi – fotogrāfu un tautas izglītību, kā arī fotogrāfijas attīstību Latvijā. Buclera daudzpusībā sakņots personības dziļums turpina kalpot Latvijas fotogrāfijas nākotnei arī pēc Buclera.

Svarīgākais