No 44 līdz 28 filiālbibliotēkām Rīgā – tāds ir bibliotēku optimizācijas plāna sausais atlikums. Taču, īstenojot šo koncepciju, ir radusies nepieciešamība vēl straujāk uzlabot bibliotēku tīklu. Kā tas izpaudīsies un ko nozīmē šī birokrātu valodā paustā atziņa? Vai to, ka mikrorajoni tiks atstāti bez grāmatām un lasītavām, jo jau ir izskanējusi vēlme uzbūvēt Rīgai savu, lielu un skaistu, 7500 kvadrātmetru plašu Gaismas pili?
No mazām rada lielu
Nenoliedzot, ka bibliotēku telpu atjaunošanā Rīgas dome ieguldījusi līdzekļus, bažas izraisa Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) un tās filiālbibliotēku tīkla optimizācijas plāns 2009.-2010. gadam. Tajā teikts, ka «pilnvērtīga informacionālā pakalpojuma sniegšanu lasītājiem kavē un būtiski sadārdzina vienotas, modernas centrālās bibliotēkas ēkas trūkums». Un vēl – esot nepieciešams daudzu mazu, neefektīvu filiāļu vietā apkaimē veidot ērti un viegli pieejamu daudzfunkcionālu filiāli ar optimālu platību, lietotājiem ērtām atvērtības stundām un patīkamu vidi. Subjektīvi varu iebilst, ka man nelielās filiālbibliotēkas Vecrīga telpas šķiet daudz tīkamākas nekā sterilās, nepārskatāmās un cilvēkiem pārpildītās Centrālās bibliotēkas platības Brīvības ielā.
Iespējams, Gaismas piļu veidošana pamatota ar skandināvu pētījumu, ka nelielo bibliotēku skaits varētu samazināties un tiktu izveidota viena liela katrā Rīgas apkaimē. Daudzfunkcionāla filiāle jau tiek veidota Pārdaugavā, apvienojot filiāles Mārtiņš, Nordeķi un Zasulauks un Dzirciema ielā 26 atverot jaunu Rīgas centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku Pārdaugava. Tiesa, informācija RCB mājas lapā liecina, ka šobrīd visas trīs mazās filiāles ir likvidētas un Dzirciema ielā pagaidām darbojas tikai izsniegšanas punkts, nevis pilnvērtīga bibliotēka.
Kinokritiķis Toms Treibergs, to dzirdot, saniknojas: «Noņemt bibliotēkas mikrorajoniem ir absurds! Nekāda optimizācija šeit vispār nav piesaucama, jo bibliotēku apmeklētāji galvenokārt ir veci cilvēki, kuriem ir grūti vilkties uz kaut kādu mistisku centru pēc grāmatiņas vai žurnālīša, ja tas diendienā ir bijis pāris kvartālus vai pat mājas tālāk. Šī ideja ir vēl viens kretīnisms šajā apgraizīšanas periodā.»
Vairāki bibliotēku apmeklētāji Neatkarīgajai uzsvēra, ka patlaban bibliotēka daudziem cilvēkiem ir arī vienīgais izklaides un sociālās stabilitātes nodrošinājums. «Bibliotekāri un bibliotekāres ir prasmīgi sociālie darbinieki, kuri tik ļoti nepieciešami krīzes, nabadzības un bezdarba mocītajās valstīs. Man liekas, ka, slēdzot bibliotēkas, radām pastiprinātu sociālo spriedzi,» secina žurnālists Elmārs Barkāns.
Ceļš maksā naudu
Jāpiekrīt Tomam Treibergam, ka finansiālos apsvērumus nevar uzskatīt par mazsvarīgiem. Piemēram, lai no Elvīras ielas, kur līdz šim atradās bibliotēka Zasulauks, nokļūtu Dzirciema ielā, jāiet kājām un jābrauc ar sabiedrisko transportu. Līdzīgas problēmas radīs arī citu filiāļu apvienošana, piemēram, no Burtnieku ielas 26 pārceļot uz Stabu ielu 64. Imantas iedzīvotāja Anna Kuprijenko, kura sevi dēvē par bibliotēku mēbeli, dzīvo piecu minūšu gājiena attālumā no bibliotēkas Kurzeme un ir apmierināta, ka reizi nedēļā var tur nokļūt bez liekiem tēriņiem. «Bibliotēkā vienmēr, kad es tur esmu, ir daudz cilvēku. Šķiet, kopš sākusies krīze, viņu kļuvis vairāk. Veikalos grāmatas ir dārgas, žurnāli un laikraksti arī, ne katrs var nopirkt, bet Kurzemē par velti var lasīt vēl pēc tipogrāfijas krāsas smaržojošus izdevumus. Bibliotēka palīdz šajos grūtajos laikos nenogrimt tumsonībā un grūtsirdībā, ļauj bez maksas labi pavadīt laiku, ir viena no nedaudzajām kultūras saliņām manā mikrorajonā,» priecājas lasītāja. Teorētiski šo saliņu neviens neplāno noslaucīt no zemes. Šogad to paredzēts apvienot ar Ruses ielā 10 esošo bibliotēku Zolitūde, bet vēlāk tomēr būšot nepieciešams sameklēt pašvaldības telpas Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajonu robežās, jo Kurzeme iekārtota Volvo sporta centrā, kas nepieder pašvaldībai.
RCB direktore Dzidra Šmita pamato, kāpēc bibliotēkām jāatrodas pašvaldībai piederošās telpās. Pirmām kārtām tā ir nomas maksa, tātad līdzekļu ekonomija. Tomēr Rīgas domes Īpašuma departamentā vēl nevarēja pateikt, ko turpmāk darīs ar pašvaldības telpām, piemēram, slēdzot divas filiālbibliotēkas Pārdaugavā. Remontēs, neremontēs, iznomās? Zinot, ka filiāle Mārtiņš Dārza ielā 3 atrodas arhitektūras piemineklī, bet tas novērtēts kā sliktā tehniskā stāvoklī esošs, var secināt, ka tur neko citu pašlaik iekārtot nav iespējams.
Telpu rokādes
Skaidri un gaiši tiek pateikts, ka jāslēdz filiāles Hanza, Laima, Mežaparks, bērnu bibliotēka Vinnijs... «Bibliotēka ir cilvēkam tikpat svarīga kā klozetpods tualetē. Ja Ušakovs var pierādīt, ka mazmājiņā klozetpods nav vajadzīgs, lai viņš arī akceptē bibliotēku iznīcināšanu!» ar tēlainu salīdzinājumu neskopojas Elmārs Barkāns. Dzidra Šmita gan precizē, ka filiāles netiek slēgtas un darbiniekus neatlaiž, bet gan apvieno un pārvieto ar mērķi piedāvāt rīdziniekiem labākus pakalpojumus labākās telpās. Būtībā likvidācija tiek nomaskēta ar ekonomiju. Optimizācijas aizstāvji argumentē – ja bibliotēku telpas netiks sakārtotas atbilstoši mūsdienu prasībām, tad sabiedrība zaudēs bezmaksas informatīvu, izglītojošu, kultūras un sociālās komunikācijas centru, kas ir īpaši bīstami šajā ekonomiskajā situācijā. Dzidra Šmita ir pārliecināta, ka bibliotēku telpās ir jārada patīkama vide, jo neviens negribēs uzkavēties nemīlīgā vietā.
Te nu Elmāram Barkānam ir ko teikt par filiāles Pārdaugava apvienošanu ar bibliotēku Zvirbulis: «Pagājušā gada sākumā parakstījos, lai neslēgtu Pārdaugavas bibliotēku. Bet nekā – slēdza... Tagad tā it kā apvienota ar bērnu bibliotēku Ļermontova parkā. Tajā būcenītī knapi var apgriezties pāris bērņuku, kur nu vēl miesās raženi onkuļi un tantes.» Jau minētajā optimizācijas plānā norādīts: starptautiskajai praksei neatbilstoša ir situācija, ka bērnu bibliotēkas atrodas atsevišķi no pieaugušo bibliotēkām, kas liedz iespēju ģimenei kopīgi izmantot šos pakalpojumus. Tāpēc veidojamas bibliotēkas ģimenei. Tā, lūk.
Interesanti, ka RCB atzinusi – Pārdaugava pievienota Zvirbulim, kaut arī šīs filiāles telpas Lapu ielā 24 ir nepiemērotas bibliotēkas izmantošanai un tām nepieciešama rekonstrukcija. Līdzīgs rēbuss ir arī ar bērnu bibliotēkas Burtnieks saprecināšanu ar bibliotēku Avots, kur arī vajadzīga renovācija. Turklāt viena atrodas Burtnieku ielā, otra – Stabu ielā, tātad likvidētās filiāles klientiem brauciens gaidāms ne pa jokam. Līdzīgas rokādes tiks veiktas arī ar citām filiālbibliotēkām.
«Nu nevajag muldēt, ka bibliotēku tīkla optimizācija ir kaut kas labs lasītājam! Tā ir vistiešākā gadu desmitiem veidotu galvaspilsētu bibliotēku likvidācija un to krājumu iznīcināšana. Man patiešām žēl to bibliotekāru, kuriem jāpakļaujas politiķu uzspiestajam bibliotēku optimizācijas plānam. Tas ir plāns, kā iznīcināt cilvēka prātu. Mums nevajag tikai elitāri uzfrišinātas grāmatu noliktavas, jo izcils prāts mīt arī tajā personībā, kas tekstus lasa ne tikai Nacionālās bibliotēkās Reto rokrakstu nodaļā, bet arī nomales bibliotēkā sieviešu kalendāru, Kinga trilleri, pavārgrāmatu, Apšukrūmas dzejoļus, Lata romānus vai Kamasūtras ābeci. Krīzes iespaidā pēdējo pāris gadu laikā bibliotēku apmeklētāju skaits pieaudzis gandrīz uz pusi, bet bibliotēkas vienkārši tiek likvidētas!» kritizē Elmārs Barkāns.
Minētajā koncepcijā šāda rīcība gan nodēvēta par efektīvāk izmantotiem personāla un saimnieciskajiem resursiem.
Fakti
Bibliotēku trūkst Purvciemā, Dreiliņos, Mangaļos, Ziepniekkalnā u.c.
Tajās apkaimēs, kur nav stacionāru bibliotēku, plānots izmantot bibliobusu.
2010. gadā paredzēts likvidēt bibliotēkas: bibliotēku Zolitūde apvienot ar filiāli Kurzeme; Sarkankalns – ar Sarkandaugava; Hanza – ar Vidzeme; Mežaparks - ar Čiekurkalns; Burtnieks – ar Avots; Berģi – ar Jugla, Pūce- ar Pļavnieki, savukārt Nordeķi, Mārtiņš, Zasulauks apvienot, veidojot filiāli Pārdaugava, bet Laima, Vecrīga, Vinnijs, Tilts veidot kā Centrālās bibliotēkas filiāles.