Revidējot Kultūras ministrijas (KM) 2009. gada pārskatu, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi neatbilstības dotāciju izlietojumā un informācijas sniegšanā par ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, atalgojumu, ieņēmumu un pakalpojumu izdevumu uzskaiti. Atvēlot finansējumu projektiem, KM nav veikusi izvērtējumu saskaņā ar izstrādātiem skaidriem un vienotiem kritērijiem. VK atklāja, ka vismaz 15 000 latu piešķirti, nerīkojot konkursu, bet vismaz 39 900 latu bez izvērtējuma, vai atbalstāmais pasākums atbilst apakšprogrammas uzdevumiem, kultūrpolitikas prioritātēm, vai tas ir lietderīgs, aktuāls un nozīmīgs.
Tāpat pērn KM piešķīrusi 123 385 latus, nenosakot, kāds ir sasniedzamais rezultāts, un 245 868 latus piešķīrusi saņēmējiem, ar kuriem nav noslēgti līgumi par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu. Samazināta finansējuma apstākļos vismaz 84 000 latu ir piešķirti KM kapitālsabiedrībām kā papildu līdzekļi pasākumu īstenošanai, lai arī tie saņem dotāciju no citas valsts budžeta programmas.
No līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem piešķirtie papildu līdzekļi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai 58 333 latu apmērā un VSIA Latvijas Nacionālā operai - 500 000 latu apmērā neatbilst līdzekļu piešķiršanas mērķim, jo tie bija iepriekš plānojami.
«KM nav pietiekoši kontrolējusi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālā opera piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā rezultātā opera ir pieļāvusi nodokļu parādu izveidošanos pusmiljona latu apmērā,» teikts VK ziņojumā.
VK uzskata, ka, iespējams, Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietotie izdevumi 896 189 latu apmērā nav izlietoti lietderīgi, jo ir apstiprināta tikai koncertzāles skice. KM, izbeidzot šī projekta īstenošanu, šos līdzekļus ir norakstījusi izdevumos. Valsts kontrole aicina izvērtēt, vai šī rīcība ir pietiekami pamatota.
KM padotības iestādēs veikti avansa maksājumi 83 447 latu apmērā bez attaisnojuma dokumenta pamata, neievērojot līgumu nosacījumus. Avansa maksājumi 37 432 latu apmērā pārsnieguši 20 procentus no kopējā maksājuma apjoma, neievērojot valdības protokollēmumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu un nodrošināšanu.
VK konstatējusi, ka valsts aģentūrā Kultūras informācijas sistēmas, ar darbiniekiem slēdzot uzņēmuma līgumus projektu ietvaros, budžeta līdzekļi nav izlietoti efektīvi un ekonomiski. Pastāv risks, ka aģentūras noslēgtie uzņēmuma līgumi ir izmantoti kā līdzeklis darbinieku atlīdzības paaugstināšanai, jo īstenot valsts un starptautiskus projektus un programmas ir Kultūras informācijas sistēmas tiešais uzdevums.
Finanšu revīzija veikta par 2009. gada pārskata sagatavošanas pareizību un VK ar atbildīgajām amatpersonām ir saskaņojusi veicamās darbības un termiņus revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai. Arī turpmāk VK sekos līdzi ieteikumu ieviešanai.