Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts laidis klajā apjomīgu autoru kolektīva veidotu izdevumu Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kā norāda projekta vadītāja Dr. art Guna Zeltiņa, tas «sniedz koncentrētu, sistemātisku latviešu dramatiskā teātra vēstures apskatu no profesionālā teātra veidošanās sākumposma 19. gadsimta 60. gados līdz visjaunākajam periodam.»

Pētnieki pārskatos akcentējuši radošā procesa galvenās tendences, virzienus, izcilākās personības gan režijā, gan aktiermākslā, gan scenogrāfijā, ne tik daudz analizējot izrādes, bet izceļot tos darbus, kam būtiska, novatoriska nozīme mūsu teātra attīstībā. Svarīgi, ka tagad pārskatot mūsu teātra vēstures lappuses, atklāti savulaik nenodrukāti fakti: «Pirmo reizi restaurēti ideoloģisko apsvērumu dēļ padomju režīma laikā izdotajos pētījumos noklusēti fakti, to mākslinieku radošais ieguldījums, kuri devās trimdā no okupētās Latvijas.»

Izdevuma ievadā Guna Zeltiņa izseko mūsu teātra vēsturei virzienu aspektā. Nākamajās nodaļās aplūkoti teātra pirmsākumi Latvijā, Ādolfa Alunāna un Rīgas Latviešu teātra darbība, viena nodaļa veltīta Jaunajam latviešu un Jaunajam Rīgas teātrim, atsevišķās nodaļās apskatīta Dailes un Nacionālā teātra vēsture. Pēc pārējo teātra kolektīvu darbības 20. un 30. gados, atsevišķās nodaļās aplūkota Strādnieku teātra, Jelgavas teātra, Valmieras drāmas teātra, Liepājas teātra, Daugavpils teātra, Rīgas Krievu teātra, Jaunatnes teātra, Jaunā Rīgas teātra vēsture. Vienā nodaļā apkopota neatkarīgo teātru darbība.

Šā izdevuma īpašo vērtību arī nosaka fakts, ka tās tapšanā piedalījusies šoruden pēkšņi mūžībā aizsauktā teātra pētniece, vēsturniece Lilija Dzene. Viņa ir izdevuma zinātniskā redaktore, kā arī trīs pārskatu (Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris un Pārējās skatuves. 20. un 30. gadi) autore. Citus pārskatus rakstījuši: Guna Zeltiņa, Viktors Hausmanis, Ieva Struka, Edīte Tišheizere, Baiba Kalna.

Izdevums bagātīgi ilustrēts, dots personu un lugu rādītājs, kā arī literatūras saraksts. Kā priekšvārdā uzsver Guna Zeltiņa, hronika nav ievietota, jo būtiskākajiem iestudējumiem ir minēts to tapšanas gads. Turpat projekta autore uzskaita gan nozīmīgākos latviešu teātra pētniecības darbus, gan izdevumus, kuros izrāžu hronika atrodama.

606 lappuses biezais un vērtīgais izdevums sagatavots Latvijas Zinātnes padomes pētniecības projekta Latviešu teātris, mūzika un kino: vēsture un aktualitātes ietvaros.