Nobriedis auglis rudens dārzā

Baibas Skrides un LNSO koncerts 14.01. Lielajā Ģildē. Diriģents Eidvinds Ādlands

Latviešu mūziķu, kuru karjera attīstās uz pasaules skatuvēm, iegriešanās Rīgā allaž ir patīkama atkalredzēšanās un jauns piedzīvojums publikai, kas katru šādu koncertu gaida ar nepacietību. Vijolniece Baiba Skride janvāra vidū uz mirkli atgriezās dzimtajā Rīgā, lai kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri nospēlētu Sergeja Prokovjeva Vijoļkoncertu. Šosezon tas viņas repertuārā galvenokārt skanēs otrpus okeānam –ASV un Kanādā, bet maija sākumā arī Taipejā.

Pēdējie desmit gadi Baibas Skrides karjerā veidojuši viņu par sulīgi nobriedušu mākslinieci, kurai ir ko teikt un kura valdzina ar veselīgu pašapziņu, drošām rokām un piesātinātu Stradivāri instrumenta toni. Pulsējošais un eleganti melodiskais, Prokovjeva Vijoļkoncerts lieliski harmonē ar Baibas Skrides individualitāti. Viņa ir laikmetīga vijolniece, kas ciena klasiskas vērtības un neaizraujas ar radošām atkāpēm no autora ieceres. Līdz ar to Baibas Skrides sniegums ir tīrs un izturēts gan sinkopētajā ritmā, gan dziedošajās, vietumis pat izteikti tautiskajās melodijās, vienlaikus piešķirot tām nedaudz pilsētnieciska manierīguma. Arī kopumā šajā koncertprogrammā, kas ietvēra divu krievu dižgaru – Mihaila Gļinkas un Sergeja Prokofjeva, kā arī kosmopolītiskā un vienlaikus ļoti nacionālā Bēlas Bartoka skaņdarbi, savijās tautiskums un sava laika novatorisms ar laikmetīgu lasījumu. Baiba Skride uz orķestra fona skan kā saules skūpstīts nogatavojies auglis daudzu krāsu, smaržu un garšu pilnā, harmoniskā rudens dārzā.

Norvēģu diriģents Eidvinds Ādlands sagādāja patiesi patīkamu pārsteigumu, demonstrējot lielisku krievu mūzikas interpretāciju – koncerta pirmajā daļā bez Prokovjeva Vijoļkoncerta izskanēja arī Gļinkas bagātīgā uvertīra operai Ruslans un Ludmila, kas ir viens no simfoniskiem šedevriem orķestrim, īpaši izceļot stīgu grupu daudzveidīgo skanējumu. Šī uvertīra Rīgā izskanēja jau otro reizi salīdzinoši neilgā laikā. Apmēram pirms mēneša mūsu operas orķestris itāļa Klaudio Vandelli vadībā to atskaņoja Annas Ņetrebko un Ervina Šrota koncertā. Salīdzinoši ar operas orķestri LNSO stīdzinieku lasījumā ātrās pasāžas skanēja vieglāk un precīzāk, bez jebkādas steigas un nervozitātes. Arī diriģents eleganti un prasmīgi turēja tempu, lai nedz straujajos unisonos, nedz dziedošajā čellu melodijā neiezagtos nekādas nobīdes no kursa.

Koncerta otrajā daļā orķestris uzziedēja pilnībā. Bēlas Bartoka meistardarbs Koncerts orķestrim atklāja pašreizējo orķestra lielisko muzikālo formu, izceļot gan solo instrumentus, gan stīgu, metāla pūšaminstrumentu un koka pūšaminstrumentu grupu meistarību ansamblī muzicēt kā solistiem, kopējo muzikālo audumu padarot ļoti izteiksmīgu gan tembrāli, gan saturiski. Atkal jāpiemin Eidvinda Ādlanda korektais lasījums, meistarīgi gleznojot gan dramatiskās daļas, gan pulsējošo svingu, kas orķestra mūziķos uzpūta īsta azarta dzirksteli. Par spīti aplausiem starp koncerta daļām, kas mazliet saskaldīja koncerta muzikālo stāstu, šis koncerts paliks atmiņā ne tikai kā Baibas Skrides kārtējā viesošanās Rīgā, bet arī kā viens no ļoti spilgtiem LNSO koncertiem ar klausītājam ļoti interesantu un salīdzinoši mazāk dzirdētu repertuāru.

Izklaide

Kas gan būtu kino bez mūzikas? Protams, sava burvība ir arī mēmajam kino, taču skaņa piešķir mākslas darbam plašumu, aizkustina un ļauj skatītājiem dziļāk iegrimt stāstā, – no majestātiskām simfonijām līdz minimālistiskiem elektroniskajiem skaņdarbiem – katra muzikālā kompozīcija veido raibu emocionālo paleti, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Svarīgākais