Neatkarīgā arī 2011. gadā turpina tradīciju nosaukt ievērojamākos kultūras notikumus. Salīdzinājumā ar iepriekš pieredzēto, nākas secināt, ka Latvijā aizvien vairāk sāk izpausties ekonomiskās krīzes radītās sekas. Ja 2010. gadā sakumā kultūras pasākumi nereti notika par spīti krīzei, tad šā gada sākums uzrāda to, ka naudas trūkumu ar pliku patriotismu aizstāt nav iespējams. Līdz ar to arī ievērības cienīgu pasākumu bijis mazāk nekā pērn. Tomēr tas nenozīmē, ka tādu nav. Nevaram solīt, ka šādā situācijā spilgtāko kultūras notikumu versiju piedāvāsim katru mēnesi, bet tiklīdz notikumi būs – Neatkarīgās lasītāji par tiem uzzinās.
Maestro jubileja
2011. gada sākums nenoliedzami aizritēja maestro Raimonda Paula 75. dzimšanas dienas (12. janvāris) gaisotnē. Tautā iemīļoto komponistu sumināja gan Latvijas un Krievijas prezidenti, gan valsts amatpersonas, gan neskaitāmi sveicēji no Latvijas un citām zemēm. Jubilejas koncertu un īpašu televīzijas programmu klāsts par godu maestro dzimšanas dienas svinībām bija plašs un daudzveidīgs. Diezin vai pasaulē ir daudz mākslinieku, kuriem par godu īpašus raidījumus vienlaikus rāda divu valstu vairāki televīzijas kanāli.
Panākumi ārzemēs
Tā vien šķiet, mūsu pasaules klases māksliniekiem ārzemēs panākumus ir gūt vieglāk nekā Latvijā. Jau pašā gada sākumā, 2. janvārī, Drēzdenes Semperoper notika Čaikovska operas Jolanta koncertuzveduma pirmatskaņojums maestro Valdimira Jurovska vadībā. Kā raksta Dresdner Neueste Nachrichten: Uzvedumā, diriģenta Vladimira Jurovska vadībā pāri visiem titullomā mirdzēja Maija Kovaļevska.» Pēc izrāžu sērijas Semperoper Maija Kovaļevska janvāra beigās atgriezās Ņujorkas Metropolitēna operā.
Janvārī ASV viesojās ne tikai mūsu operas solisti. 24. janvārī noslēdzās neatkarīgās teātra apvienības Umka.lv un slovēņu fiziskā teātra Betontanc projekta Show Your Face! viesizrādes Amerikā. Mineapolē, Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā notika 13 izrādes, saņemot labas preses un publikas atsauksmes, kā arī uzaicinājumus uz viesizrādēm Kanādā un Meksikā.
61. Berlīnes starptautiskā kino festivāla (10.-20. februāris) programmai šogad tika izvēlētas divas latviešu režisoru filmas. Daces Rīdūzes animācijas filma Zīļuks piedalījās Generation Kplus skatē. Kaspara Gobas dokumentālā filma Homo@lv tika iekļauta Panorama Documente sadaļā.
11. februārī Ķelnes teātra spēles telpā Halle Kalk pirmizrādi piedzīvoja Alvja Hermaņa iestudētais I. Gončarova Oblomovs. Galvenajā lomā – Gundars Āboliņš, scenogrāfe – Kristīne Jurjāne.
14. februārī viens no lielākajiem laikrakstiem Bavārijā Abendzeitung pasniedza balvu Gada zvaigznes. Kategorijā Opera to saņēma soprāns Kristīne Opolais par spilgtu sniegumu Nāras lomā Martina Kušeja iestudējumā Nāra Bavārijas Valsts operā.
25. februārī latviešu basbaritons Egils Siliņš, debitējot Amfortasa lomā, Barselonas Gran Teatre del Liceu dziedāja Riharda Vāgnera operas Parsifāls jauniestudējumā.
Purvīša balva
18.februārī noslēdzās divus gadus ilgušais Purvīša balvas cikls. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls notikušajā ceremonijā prestižo balvu ieguva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt (Maybe), kas galerijā Māksla XO notika 2009. gada nogalē. Kristapa Ģelža un pārējo balvai nominēto autoru darbus īpašā izstādē Arsenālā iespējams apskatīt līdz 10. aprīlim.
Operu apmaiņa
Latvijas Nacionālajā operā (LNO) no 18. janvāra līdz 23. janvārim notika Igaunijas Nacionālās operas viesizrādes. Ziemeļu kaimiņi uz Rīgu bija atveduši Malkolma Ārnolda baletus Trīs musketieri un Silfīda, kā arī divas operas Sergeja Prokofjeva Mīla uz trim apelsīniem un Volfganga Amadeja Mocarta Cosi fan tutte. Kamēr igauņi saimniekoja Baltajā namā, LNO trupa priecēja Tallinas publiku, izrādot baletus Žizele un Sapnis vasaras naktī. Savukārt Latvijas opermākslu reprezentēja Madame Butterfly un Jevgeņijs Oņegins. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas šī bija pirmā reize, kad Igaunijas Nacionālā opera sniedza viesizrādes Latvijā.
Listomānija un Šimkus
Publikas interese par latviešu pianista Vestarda Šimkus līdzdalību Hermaņa Brauna fonda rīkotajā Listomānijas ciklā, kas veltīts Ferenca Lista 200. jubilejai izrādījās tik liela, ka janvāra beigās fondam nācās izsludināt Vestarda Šimkus papildkoncertu. Koncerti notika 30. janvārī un 1. februārī.